Astronomi atklājuši brīnišķīgu un harmonisku sešu planētu sistēmu

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Astronomy & Astrophysics”, rakstīts, ka pati zvaigzne ir nedaudz lielāka par mūsu Sauli, tomēr ar līdzīgu masu. Tās orbītā atrodas sešas planētas: “superzeme” un pieci “minineptūni”. 

Pēc septiņiem gadiem šīs sistēmas novērošanas astronomiem ir izdevies atklāt, ka visas sešas šīs planētas “HD 158259” apriņķo teju ideālā orbitālajā rezonansē. Šis atklājums varētu palīdzēt mums labāk saprast planētu sistēmu veidošanās mehānismus, kā arī to, kā planētas nonāk tādā izkārtojumā, kādu mēs redzam. 

Orbitālā rezonanse noris tad, kad divu ķermeņu orbītas ap zvaigzni ir cieši savienotas, proti, abu ķermeņu gravitācijas spēks ietekmē viens otru. Saules sistēmā šāda planētu saikne ir visai reta parādība. Iespējams, labākais piemērs ir Plūtons un Neptūns. 

Šie abi ķermeņi atrodas tā saucamajā 2:3 orbitālajā rezonansē. Katrus divus apļus, ko Plūtons veic ap Sauli, Neptūns veic trīs. 

Orbitālā rezonanse ir identificēta arī eksoplanētu vidū. Katra planēta, kas apriņķo “HD 158259”, ir gandrīz precīzā 3:2 rezonansē ar nākamo planētu projām no zvaigznes. Tas nozīmē, ka katrus trīs apļus, ko katra planēta veic, nākamā veic divus. 

Astronomiem ar spektrogrāfa “SOPHIE” un eksoplanētu meklēšanas teleskopa “TESS” palīdzību izdevās aprēķināt precīzas šo planētu orbītas. Noskaidrojās, ka tās visas atrodas ļoti cieši viena pie otras, turklāt gandrīz ideālā rezonansē. 

Pētnieki uzskata, ka tā ir pazīme, ka planētas, kas apriņķo šo zvaigzni, neveidojās tur, kur tās atrodas tagad. 

“Tiek uzskatīts, ka tāda veida sistēmas ir veidojušās tālu prom no zvaigznes un vēlāk migrējušas līdz tai. Tāda veida scenārijā rezonansei ir nozīmīga loma,” zinātnes izdevumam "Science Alert" skaidroja astronoms Stefans Adrijs no Ženēvas Universitātes. 

Tas ir tāpēc, ka rezonanse, visticamāk, veidojas, kad planētu “embriji” aug un migrē tuvāk protoplanetārajam diskam.