Vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju trūkst zināšanu par datu drošību

Viedtālrunis.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Latvijā 54% aptaujāto iedzīvotāju trūkst zināšanu par datu drošību un privātumu digitālajā telpā, liecina SKDS un Ķīnas elektroierīču ražotāja "Huawei" pētījums "Iedzīvotāju pieredze un informētība par drošību un privātumu internetā un uzbrukumiem digitālajā vidē".

Tikmēr 40% iedzīvotāju nešķiet, ka viņu dati digitālajā vidē atrodas drošībā, savukārt 60% aptaujāto īsti nezina, kā droši uzglabāt savus datus viedtālrunī.

Pētījumā noskaidrojot, kādus drošības pasākumus aptaujātie respondenti ievēro, rūpējoties par savu datu drošību digitālajā vidē, visbiežāk aptaujātie norādīja, ka never vaļā e-pastus un to pielikumus no nezināmiem un aizdomīgiem sūtītājiem (76%), never vaļā saites, kas ievietotas e-pastos apšaubāmās vēstulēs (72%), lieto antivīrusu programmas un regulāri tās atjauno (61%).

"Blēži ir tur, kur ir cilvēki un viņu nauda: jo vairāk cilvēki laika pavada internetā, jo vairāk tur rosīsies arī visādi nelabvēļi, un otrādi, kur nav cilvēku, tur nav arī blēžu," situāciju komentē SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Viņš stāstīja, ka, attīstoties tehnoloģijām, arī kibernoziedznieki meklē jaunus veidus, kā iegūt sev vēlamo informāciju. Piemēram, ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) pirms Covid-19 pandēmijas sākuma dienā saņēma apmēram 1000 ziņojumus par dažādiem kiberuzbrukumiem, tad tagad tie jau ir 3000-4000 gadījumi dienā. 

Tikmēr interneta meklētājprogramma "Google" ziņo, ka ik dienu bloķē 18 miljonus ar Covid-19 saistītu krāpniecisku e-pastu, neskaitot vairāk kā 240 miljonus ikdienas surogātpastu, ko saņem "Gmail" lietotāji no kiberuzbrucējiem, kas mēģina gūt labumu no koronavīrusa krīzes. 

Savukārt informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" ziņo, ka Latvijā ir novēroti ar Covid-19 tematiku saistīti kiberuzbrukumi.

"Huawei" pētījums "Iedzīvotāju pieredze un informētība par drošību un privātumu internetā, un uzbrukumiem digitālajā vidē" tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Uz augšu