Vismaz 80% darba devēju jau realizējuši dažāda veida izmaksu samazināšanas pasākumus

FOTO: Pixabay

Vismaz 80% aptaujāto Baltijas valstu darba devēju Covid-19 ietekmē jau realizējuši dažāda veida izmaksu samazināšanas pasākumus, secināts cilvēkresursu un startēģiskās komunikācijas uzņēmuma "ERDA" veiktajā pētījumā.

Visbiežāk no izmaksu samazināšanas pasākumiem minēti darbinieku iesaiste un komandu saliedēšana (59%), darbinieku atlase, talantu piesaiste (58%), darbinieku attīstības iespējas, apmācības (45%), investīcijas darba devēja tēla aktivitātēs (37%).

Tāpat arī darba devēji būtiski samazinājuši darba stundas (29%), bonusa izmaksas (29%) vai pamata atalgojumu (20%), vairumam norādot atalgojuma samazinājumu 20-30% robežās.

Pirmā mēneša laikā pēc valstu ārkārtas stāvokļa izsludināšanas vismaz 70% uzņēmumu ieviesuši attālināta darba iespējas, kamēr 67% adaptējuši jaunus higiēnas un veselības drošības paradumus. Tomēr tikai 29% aptaujāto darba devēju saviem darbiniekiem piedāvājuši apmācības vai citus atbalsta instrumentus, lai tādējādi veicinātu ātrāku pielāgošanos jaunajiem darba apstākļiem.

"Ir pāragri uzskatīt, ka uzņēmumi ir sagatavoti ilgtermiņā strādāt digitāli. Ierīču un IT sistēmu nodrošināšana, lai darbs faktiski neapstātos, ir tikai pirmais solis, kas uzņēmumiem jāveic, lai būtu gatavi "jaunajai realitātei", kas mūs visticamāk sagaida pēc krīzes," norādīja "ERDA" dibinātāja Zane Čulkstēna.

Viņasprāt, dati atklāj, ka virkne dažādu izmaksu samazināšanas pasākumu lielākajai daļai uzņēmumu ir bijis pirmais pašsaglabāšanās instinkts, veicot samazinājumu jomās, kur to var realizēt samērā vienkārši, taču nedomājot par ilgāka termiņa ietekmi uz uzņēmumu.

"Interesanti, ka tikai pavisam neliela daļa uzņēmumu (9%) redz šo laiku kā iespēju piesaistīt jaunus talantus vai uzlabot produktivitātes rādītājus, veicot korekcijas komandās, izvērtējot darbinieku individuālo sniegumu. Tāpat arī bažas rada uzņēmumu steidzīgi pieņemtie lēmumi samazināt izmaksas darbinieku iesaistes, attīstības un citiem darba devēja tēla pasākumiem (59%), kas, ņemot vērā jaunos darba apstākļus lielai daļai darbinieku un kopējo emocionālo fonu, visticamāk novedīs pie būtiskiem produktivitātes zudumiem un darbinieku motivācijas trūkuma," skaidroja Čulkstēna.

Kā skaidroja "Luminor" bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, "koronavīrusa pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku būs liela. "Luminor" prognozē, ka Latvijas IKP šogad samazināsies par apmēram 10%, bet nākamgad pieaugs par 7%. Tikai 2022.gadā ekonomika pārsniegs pirmskrīzes augstāko punktu. Tātad ir runa par lielu krīzi, kas tomēr būs mazāka nekā 2008.-2009.gada krīze, atskaitot pašus pesimistiskākos pandēmijas scenārijus. Būs arī citas lielas atšķirības, tai skaitā darba tirgū, tātad arī uzņēmumu attiecībās ar darbiniekiem".

Strautiņš norādīja, ka uzņēmumi var daudz darīt, lai pielāgotos jaunajai situācijai. Ir uzņēmumi, kuriem galvenais uzdevums šobrīd ir apmierināt augušo pieprasījumu, piemēram, ilgi glabājamas pārtikas ražotāji. Taču lielākajai daļai būs jāpielāgojas mazākam apgrozījumam, daļai pat jāmēģina pārdzīvot pilnīga darbības pārtraukšana. Tas ļaus šiem uzņēmumiem turpināt darbību vai būt gataviem darbības atsākšanai.

"Taču vienu uzņēmumu izdevumu samazināšana ir citu uzņēmumu, kā arī cilvēku ienākumu samazināšana. Tāpēc, vērtējot atsevišķu uzņēmumu plānus krīzes pārvarēšanai, tie šķiet saprātīgi no to individuālā skatu punkta. Nav šaubu, ka daļai uzņēmumu saprātīga izvēle ir samazināt darbinieku skaitu, citiem - samazināt algas. Tāpat skaidrs, ka ir prātīgi uz laiku atteikties no ieguldījumiem, kuru devums nav tūlītējs, piemēram, darbinieku apmācības ar mērķi celt darba ražīgumu, jo īpaši tāpēc ka vairākumam uzņēmumu prioritāte ir drīzāk izdzīvošana, nevis darba ražīguma palielināšana," skaidroja Strautiņš.

Ekonomists uzsvēra, ka šo krīzi nevar pārvarēt ar taupīšanu. "Tāpēc ļoti aktīvam ir jābūt ekonomisko procesu dalībniekam, kam ir visdziļākās kabatas un vislielākās iespējas lēti un uz ilgu laiku aizņemties, - tā ir valsts. Tai ir aktīvi jāatbalsta cilvēki, stiprinot sociālās drošības tīklus, un jāatbalsta uzņēmumi, gan palielinot valsts pasūtījumus, gan arī atbalstot darbavietu saglabāšanu," norādīja Strautiņš.

"ERDA" veiktajā pētījumā noskaidrots, ka tikai ceturtā daļa aptaujāto uzņēmumu izmantojuši kādu no valsts atbalsta instrumentiem, par populārākajiem minot dīkstāves pabalstu darbiniekiem, nodokļu atvieglojumus un brīvdienas, kā arī līdzfinansējumu atsevišķu projektu realizācijai.

Interneta pētījumu izstrādāja un veica cilvēkresursu un stratēģiskās komunikācijas uzņēmums "ERDA". Pētījumā piedalījās 106 Latvijas un Baltijas reģiona uzņēmumu valdes locekļi, vadītāji, finanšu direktori (35%) un personāla direktori (65%).

Aprīlī veiktajā interneta pētījumā 62% aptaujāto bija no Latvijas, bet 48% - Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi, apkopojot uzņēmumu valdes locekļu, finanšu direktoru un personāla vadītāju viedokļus par Covid-19 tūlītējo ietekmi uz uzņēmumu rīcību tādās nozarēs kā informācijas tehnoloģijas (22%), pakalpojumu sfēra (17%), ražošana (22%), finanšu nozare (7%), mazumtirdzniecība (7%), medicīnas un veselības nozare (5%) un citi.

Uz augšu
Back