Situācija naftas tirgū: saražotā produkcija atsevišķos gadījumos vienkārši jāiznīcina

FOTO: EPA/Scanpix

Pasaules enerģētikas sektors, precīzāk runājot, naftas industrija 2020. gada aprīli atcerēsies uz visiem laikiem. ASV naftas nākotnes darījumu cena, kas nekad agrāk nebija nokritusi zemāk par 10 dolāru atzīmi par barelu, nu nokrita līdz prātam neaptveramiem -38 dolāriem par barelu. Jā – naftas tirgotājiem bija jāpiemaksā pircējiem par to, lai tikai prece (nafta) tiktu savākta.

Pasaules Ekonomikas forums vēsta, ka vien dažos mēnešos koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmijas dēļ naftas industrijā ir sācies neiedomājams haoss – tas noticis pieprasījuma krituma dēļ, jo miljoniem cilvēku, kas ik dienas devās braucienos un lidojumos, nu atrodas mājās – pašizolācijā. Paralēli naftas kariem un citām finansiālajām problēmām, ASV bija uzkrājies tik liels naftas daudzums, ka to fiziski vairs nebija kur likt.

Neparasto apstākļu dēļ radītās negatīvās naftas cenas vairs neatkārtošoties, vismaz ne tuvākajā laikā, saka nozares eksperti, tomēr joprojām tuvāko nedēļu un mēnešu laikā jārēķinās ar faktu, ka pārdot naftu būs ārkārtīgi sarežģīti.

“Tas, kas notika fjūčeru līgumos pagājušajā nedēļā parādīja, ka situācija ir sākusi kļūt sliktāka daudz agrāk, nekā gaidīts iepriekš,” sacīja ASV Neatkarīgās degvielas asociācijas viceprezidents Frederiks Lorenss.

“Cilvēki saņem ziņas no naftas pārstrādātājiem, ka tie vairs nevar iegūt un uzglabāt jēlnaftu. Tas nozīmē, ka ir jāslēdz arvien vairāk naftas ieguves vietas,” norādīja Lorenss.

Pierādījumi, ka produkta, kas pasaules ekonomikā ieņem stabilu vietu kopš 19. gadsimta otrās puses, vērtība sāk zaudēt savu nozīmi, spilgti izpaudās pagājušajā nedēļā. Vienā no lielākajām naftas ražotājvalstīm pasaulē Krievijā tika ziņots, ka atsevišķas rūpnīcas apsver iespēju vienkārši sadedzināt iegūto naftu, jo tirgū tai vairs neesot vietas pārprodukcijas dēļ, vēstīja “Reuters”.

Norvēģijas naftas gigants “Equinor” samazināja savas ceturkšņa dividendes par divām trešdaļām. Nākamnedēļ gaidāmas peļņas atskaites no pasaulē lielākajām naftas kompānijām, to vidū arī “Exxon Mobil Corp.” un “Royal Dutch Shell PLC”. Sagaidāms, ka šīs kompānijas paziņos par dažādiem papildu izdevumiem, bet investori uzmanīgi sekos līdzi tam, kā uzņēmumi sadalīs dividendes un kam iedalīs papildu līdzekļus.

ASV miljardiera Herolda Hama uzņēmums “Continental Resources” pagājušajā nedēļā slēdza naftas ieguves vietas Oklahomā un Ziemeļdakotā, un kompānija paziņoja, ka tā vairs nevar veikt jēlnaftas piegādes klientiem “sliktās ekonomiskās situācijas dēļ”.

“Continental” lēmums izsludināt “force majeure” jeb ārkārtas situāciju parasti tiek pieņemts kara laikā, negadījumu vai dabas katastrofu dēļ. Šis lēmums radīja šoku naftas tirgū, tomēr tiek norādīts, ka ārkārtas situācijas noteikšanai ir sava loģika, lai līgumu neizpildīšanas gadījumā uzņēmumam nebūtu jāstājas tiesas priekšā.

“Pēdējos 100 gadus mēs redzam, ka par konkrētām piegādēm tiek parakstīti kontrakti. Ja mums ir notikums, kā rezultātā esošie apstākļi nav uzskatāmi par normu, tad tiek izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tas ir tas, par ko runā Herolds Hams un citi, – šodienas apstākļi nav norma, tāpēc ir jāmeklē iespējas, kā nezaudēt vēl vairāk naudas,” teica enerģētikas tirgus eksperts no Dalasas Anass Alhadži.

Iepriekš ilgi tika baumots par to, ka Baltais nams varētu paziņot uzņēmumam “Chevron Corp”, ka tam jāpārtrauc darbība Venecuēlā. Pagājušajā nedēļā tas arī notika, līdz ar to “Chevron” pārtrauc darbu Venecuēlā, kur tas darbojās vairāk nekā 100 gadus.

“Globālais klimats ir briesmīgs. Licencēm vairs nav nekādas nozīmes,” sacīja avots, kas pietuvināts Venecuēlas naftas uzņēmumam “Western Oil”.

Pārmaiņas tirgū piespiež naftas ražotājus rīkoties visā pasaulē. Valdības un uzņēmumi jau gatavojas samazināt naftas produkciju, bet atsevišķās vietās jau notiek naftas ieguves apjomu samazināšana.

Degvielas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstis un sabiedrotie jau ir vienojušies par to, ka naftas produkcija tiks samazināta par vismaz 10 miljoniem barelu dienā, lai normalizētu situāciju naftas tirgū. Tomēr – ar šādu apņemšanos nepietika, lai novērstu naftas cenas nokrišanu zem nulles atzīmes.

Saūda Arābija un citas OPEC dalībvalstis paziņojušas, ka tās gatavojas veikt dažādus citus pasākumus, lai normalizētu situāciju, taču konkrētu soļu pagaidām nav. Lai arī naftas ražošanas apjomi ir samazinājušies, naftas pieejamība joprojām daudzkārt pārsniedz pieprasījumu.

Pašlaik tiek vēstīts par vairāk nekā 600 000 barelu produkcijas samazinājumu dienā ASV. Kanādā produkcijas apjoms samazināts par 300 000 bareliem naftas dienā, bet Brazīlijā valsts vadītā “Petrobras” samazinājusi naftas ieguves apjomu par 200 000 bareliem dienā.

Azerbaidžāna ir zināma kā OPEC+ dalībvalsts, un tā cenšas panākt, lai “British Petroleum” (BP) grupa mazinātu naftas ieguves apjomus pirmo reizi tās pastāvēšanas vēsturē. Šeit jāpiemin, ka lielie naftas uzņēmumi tādās valstīs kā Azerbaidžāna parasti nepakļaujas valsts noteiktajiem apjomu samazinājumiem.

“Mēs to nekad neesam darījuši. Šis ir pirmais gadījums kopš BP ienākšanas Azerbaidžānā 1994. gadā, kad mēs lūdzam samazināt naftas ieguves apjomus,” paziņojis Azerbaidžānas valdības pārstāvis.

Tas tiek darīts ar nodomu izvairīties no situācijas, kad vairs nav kur uzglabāt esošo naftu. Visā pasaulē naftas krātuves pildās, un, nemazinot ieguves apjomus, var pienākt brīdis, kad naftu fiziski nav kur uzglabāt. Jau pašlaik naftas krātuves visā pasaulē ir piepildītas par 85%.

Starptautiskā enerģētikas aģentūra aprēķinājusi, ka aprīlī pieprasījums pēc naftas varētu kristies par 29 miljoniem barelu dienā. Patēriņš varētu palielināties maijā, taču izvairīties no pieprasījuma krituma gada griezumā būtu pārāk optimistiska prognoze gada griezumā.

“Es domāju, ka mēs vēl kādu laiku dzirdēsim par postošajiem rādītājiem – par to, ka pieprasījums pēc naftas būs krities par 20-30 miljoniem barelu dienā. Kamēr nedzirdēsim par reāliem situācijas uzlabojumiem, tā saglabāsies īpaši sarežģīta,” sacīja “Tradition Energy” analītiķis Džīns Makgilans.

Uz augšu
Back