Lāči posta bišu dravas; biškopji vēršas Dabas aizsardzības pārvaldē (1)

Viņa skaidro, ka pērn DAP saņēma 27 pieteikumus un izmaksāja 20 985 eiro kompensācijās par lāču nodarītajiem zaudējumiem biškopībā.

Iedzīvotājiem biežāk dodoties atpūsties dabā, šopavasar tiek saņemts arvien vairāk ziņojumu par savvaļā manītiem brūnajiem lāčiem (Ursos arctos) un šī ir viena no liecībām, ka pēdējo gadu laikā ķepaiņu skaits Latvijā palielinājies, norāda Rēna.

Viņa stāsta, ka dažu pēdējo nedēļu laikā DAP ziņots par pamanītiem lāčiem Līgatnē, Aizkrauklē, Limbažos, Madonas novadā.

DAP Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode skaidro, ka lielāks ziņojumu skaits par sastaptajiem lāčiem saistīts gan ar to, ka cilvēki biežāk dodas dabā un atpūšas prom no labiekārtotām takām, gan arī ar to, ka aizvien plašāk tiek izmantoti dažādi tehniskie līdzekļi, piemēram, novērošanas kameras pie dzīvnieku barotavām.

"Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā pamazām savvaļā atgriežas lāči un to skaits ir palielinājies. Pašlaik Latvijā savvaļā sastopamo lāču skaits lēšams no 20 līdz 30 dzīvniekiem, un speciālisti vērtē, ka pamazām atjaunojas sava lāču populācija, taču pagaidām joprojām nav oficiāla apstiprinājuma, ka lāči Latvijas teritorijā vairotos," pauž Strode.

Nebrīvē Latvijā lāči tiek turēti tikai atsevišķās vietās - Rīgas Zooloģiskajā dārzā un tā filiālē "Cīruļos", Ķekavas novada "Mežavairogos" un Līgatnes dabas takās, kur sastopami trīs lāči - Mikus, Puika un Ilzīte.

Latvijā nav fiksēti gadījumi, ka savvaļas lāči uzbrūk iedzīvotājiem, tomēr pēdējos gados ir bijušas situācijas, kurās redzams, ka savvaļas lāči no cilvēkiem nebaidās. Piemēram, pērn Igaunijas pierobežā novēroti divi droši lācēni, kas bija palaisti savvaļā no audzētavas, bet Latvijas-Krievijas pierobežā sastapti droši lāči, kas apciemoja tālbraucējus šoferus un prašņāja ēdienu.

Visos šajos gadījumos lāču drosme bija saistīta ar cilvēku rīcību, proti, daļēji pieradinātu dzīvnieku palaišana savvaļā vai lāču regulāra piebarošana.

DAP speciālisti iesaka, ka lauku apvidos, kur parādījušies lāči, noteikti jāpiedomā par to, kur un kā tiek novietoti atkritumi - urnām jābūt slēgtām, lai tās nepievilinātu savvaļas dzīvniekus. Vienlaikus jāuzmanās dravniekiem - lāču radītie postījumi bišu dravām var palielināties, ja savlaicīgi netiek veikti preventīvi pasākumi.

Sastopot lāci savvaļā, zvēra uzmanību prognozēt ir grūti, taču visticamāk reakcija būs bailes un mēģinājumi izvairīties no cilvēka. Ja tomēr gadās satikt lielo dzīvnieku, jāievēro daži padomi. Lielākoties lācis vispirms cenšas pretinieku izzināt un nobiedēt. Ja cilvēks izturas nosvērti un mierīgi, dzīvnieks parasti atkāpjas. Lācim nedrīkst skatīties acīs, jo šādu rīcību tas uztver kā izaicinājumu, kas provocē uzbrukumu. Satiekot dzīvnieku, kas gatavojas uzbrukt, jācenšas mierīgi atkāpties, nepagriežot dzīvniekam muguru. Noteikti nedrīkst pagriezties ar muguru pret zvēru un skriet projām, jo tas var izsaukt plēsēja instinktu, kad tam jāķer bēgošs medījums, iesaka DAP speciālisti.

"Dodoties dabā ir jāatceras, ka mēs neesam vienīgie, kas tur atrodas - dabu mēs dalām ar dzīvniekiem, par kuru klātbūtni parasti uzzinām vien pēc to atstātajām pēdām - ķepu nospiedumiem, ekskrementiem vai kādas citas pazīmes, pašu dzīvnieku neredzot. Jebkurš savvaļas iemītnieks, arī plēsīgie dzīvnieki ir dabas vērtība, kas jāciena un jāsargā," uzsver Strode.

Lai izvairītos no sastapšanās ar lāci, pastaigas laikā jāiet pa meža takām un ceļiem. Ar savu uzvedību nedrīkst traucēt citus dabas baudītājus un meža iemītniekus, bet laiku pa laikam jāuzkāpj uz kāda zara, jāierunājas vai jādzied.

Speciālisti iesaka rūpīgi vērot dabu sev apkārt, lai dzīvnieka klātbūtni varētu laikus pamanīt.

Ja pamanīts lācis, tad nevajag tam tuvoties, mēģināt to panākt, kā arī aiztikt dzīvnieku vai tā mazuļus.