Valstī vidējā alga mēnesī virs 1000 eiro, bet dīkstāves pabalsti niecīgi. Kāpēc tā? (76)

Visu raidījumu iespējams noskatīties šeit.

Diskusijā piedalījās Ralfs Nemiro, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs (KPV LV), Mārtiņš Bondars, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs (A/P), Vjačeslavs Dombrovskis, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs («Saskaņa»), Egils Baldzēns, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs, Arnis Sauka, Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā profesors, ēnu ekonomikas pētnieks, Anita Gleizde, SIA «Baltic Restaurants Latvia» valdes locekle, un Juris Millers pasākumu producents.

Kā norādīja Arnis Sauka, situācija skaidrojama ar ēnu ekonomiku, jo, kā liecina aplēses, aplokšņu algu apmērs Latvijā ir 20%-25%.

Tāpat eksperts uzsvēra, ka šajā krīzē atbalsts būtu jāsniedz daudz plašākam saņēmēju lokam, tostarp, uzņēmumiem, kuriem nodokļu parāds veidojas sezonāli un gada griezumā tiek atmaksāts. 

"Manuprāt, VID nav visas pietiekošās kompetences dažādu apstākļu saprašanā, lai balstoties uz atsevišķiem datiem, varētu lemt par, piemēram, atbalsta lietām," sacīja Sauka, piemetinot, ka problēmas risināšanā būtu jāpieaicina mikroekonomisti. 

Viena no nozarēm, kas cietusi vissmagāk, ir tūrisms. Komentējot zemos dīkstāves pabalstus, kas izmaksāti šajā nozarē, Dombrovskis sacīja: "Es domāju, ka tiem, kas pazīst mūsu tautsaimniecību, viņiem nav nekāda pārsteigumu par to, kāds ir nodokļu maksātājs šajās nozarēs."

Savukārt Mārtiņš Bondars pauda, ka, viņaprāt, "dīkstāves pabalsti ir izgāzušies". 

Šis izteikums nepaslīdēja garām vairākiem mikroblogošanas vietnes "Twitter" lietotājiem.

Divas trīs nedēļas klausos politiķu runas, ka dīkstāves pabalstu programma neesot izgāzusies. Bondars laikam neizlasija kaut kādu grupas epastu par koalīcijas tēzēm. :)) #TiešaRuna

— Ivo Butkevičs (@IvoButkevics) April 29, 2020

Bondars: "Dīkstāves pabalsti ir izgāzušies." Pag, tā ir kaut kāda iekšējā opozīcija vai intīmākas rebes? #TiešaRuna

— Mārtiņš Kaprāns (@Mkaprans) April 29, 2020

Anita Gleizde, SIA «Baltic Restaurants Latvia» valdes locekle, norādīja, ka apgalvojums, ka dīkstāves pabalsti ir izgāzušies, ir pārsteidzīgs, piebilstot, ka reālo situāciju par pabalstu efektivitāti varēs vērtēt pēc aprīļa mēneša. 

"Krīzes sākumā tas [dīkstāves pabalsti] bija labākais iespējamais risinājums," tā Gleizde, piemetinot, ka, viņasprāt, ir pareizi, ka pabalsta apmērs tiek piesaistīts nomaksātajiem nodokļiem.

Tikmēr pasākumu producents Millers pauda, ka tām nozarēm, kurām ar likumu liegta darbība, piemēram, kultūras un tūrisma nozarei, būtu jāizmaksā vienots izlīdzinātais dīkstāves pabalsts. 

Šī pabalsta apmēram būtu jābūt vismaz 500 eiro lielam, sacīja Millers.  

Dīkstāves pabalstu izmaksa līdz 29. aprīļa pēcpusdienai

Līdz trešdienas pēcpusdienai VID dīkstāves pabalstus izmaksājis 4727 darba devēju 25 222 darba ņēmējiem, kā arī 1640 pašnodarbinātām personām.

Kopumā VID izmaksājis dīkstāves pabalstus 7 467 489 eiro apmērā.

Pabalsti 7 017 969 eiro apmērā izmaksāti kopumā 25 222 darbiniekiem pēc 4727 uzņēmumu iesniegumiem.

Savukārt pēc 1640 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 449 520 eiro apmērā.

VID turpina vērtēt uzņēmumu iesniegumus. Mēneša laikā atbalsts atteikts 2926 uzņēmumu un 1249 pašnodarbināto iesniegumiem, kas nav atbilduši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.

Līdz šim galvenais iemesls, kāpēc VID atteicis dīkstāves pabalstu izmaksu uzņēmumu darbiniekiem, ir tas, ka aprēķinātie nodokļi vidēji mēnesī ir bijuši mazāki par 200 eiro, proti, šāds atteikuma iemesls bijis 48% gadījumu.

Vienlaikus 24% atteikumu uzņēmumam bijis nepietiekams apgrozījuma samazinājums; 19% uzņēmumu bijis nodokļu parāds, kas pārsniedz 1000 eiro un kuram nav izveidots nomaksas grafiks, bet 6% gadījumu nav bijušas iesniegtas visas deklarācijas.

Kopš 25.marta, kad pirmie uzņēmumi sāka pieteikties dīkstāves pabalstam, līdz svētdienai, 26.aprīlim, 19% iesniegumu par dīkstāves pabalsta piešķiršanu saņemts no vairumtirdzniecības un mazumtirgotājiem, kā arī auto un motociklu remonta nozares, 16% - no izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, bet 11% no uzņēmumiem, kas vērsušies pēc dīkstāves pabalsta darbiniekiem, pārstāvējuši mākslas, izklaides un atpūtas nozari.

Dīkstāves pabalsta saņēmējus VID publisko dienesta mājaslapā "www.vid.gov.lv/lv/statistika-3".

VID 27.martā sāka izmaksāt dīkstāves pabalstus to uzņēmumu strādājošajiem, kurus negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze. Marta beigās VID tika piešķirti 102 miljoni eiro, lai sāktu dīkstāves pabalstu izmaksu.

VID pieprasīto dīkstāves pabalstu izmaksās piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pārskaitot pabalstu uz iesniegumā norādīto darbinieka kontu.

Kopumā Covid-19 radīto negatīvo seku mazināšanai valsts līdz šim lēmusi atvēlēt ap četriem miljardiem eiro.