Gandrīz pusei jeb 48% pircēju ienākumi ir samazinājušies salīdzinājumā ar laiku pirms Covid-19 dēļ ieviestās ārkārtējās situācijas, liecina mazumtirgotāja "Maxima Latvija" pētījums par iedzīvotāju iepirkšanās paradumu maiņu Covid-19 pandēmijas laikā.
Tajā noskaidrots, ka Covid-19 dēļ cilvēki Latvijā krietni retāk dodas uz veikaliem, taču viņu pirkumu grozs ir palielinājies. No aptaujātajiem 78% iedzīvotāju veikalu apmeklē retāk, 44% veido pārtikas krājumus, bet 11% sākuši iepirkties veikalos, kur ir zemākas cenas.
Aptaujā arī noskaidrojies, ka 63% respondentu ir gatavi rūpīgāk plānot pirkumus, lai samazinātu izmaksas. Lai arī pārtikas produktu grozs salīdzinājumā ar laiku pirms Covid-19 krīzes nav būtiski mainījies, notikušas izmaiņas dažās produktu kategorijās. Piemēram, mazāk veic impulsīvus pirkumus, retāk pērk saldumus, nedaudz kritušies alkohola iegādes apmēri un sarukuši nepārtikas preču iegādes apmēri.
Tāpat aptaujā noskaidrojies: pirms Covid-19 pircējiem būtiskākais veikalu izvēles kritērijs bija veikalu atrašanās vieta (drošība, ērtums), sortiments un cenas, bet patlaban 62% joprojām būtiska ir veikala pēc iespējas tuvāka atrašanās mājām, dzīvesvietai, taču 39% no respondentiem kļuvusi svarīga veikala tīrība un Covid-19 piesardzības pasākumi.
Vairāk nekā ceturtdaļai jeb 28% ir būtisks ir atbilstošs sortiments veikalos, tikpat - 28% - zemākas cenas un akcijas, 28% - ērtas iepirkšanās un 20% aptaujāto klientu - pircēju skaits veikalā, kā arī piektdaļai - veikala ērta sasniedzamība.
Mazumtirgotāja "Maxima Latvija" vadītājs Viktors Troicins uzsver, ka ir sagaidāma smaga ekonomiskā situācija valstī. "Visticamāk, piedzīvosim krīzi, kura būs grūtāka nekā iepriekšējā, smagāka," viņš pauda. Mazumtirdzniecības tirgus izaugsme ir saistīta ar iekšzemes kopprodukta rādītājiem. Tā kā tie saskaņā ar ekonomistu prognozēm kritīsies, arī uzņēmums šogad prognozē kritumu mazumtirdzniecības tirgū.
""Maxima Latvija" darbojas kopējā tirgū, neatrauti no tirgus situācijas, līdz ar to mūsu izaugsme vai rezultāti būs proporcionāli tirgus situācijai," sacīja Troicins, precīzus uzņēmuma apgrozījuma un peļņas rādītājus nenosaucot.
Viņš atgādināja, ka Covid-19 krīzes dēļ notikušas izmaiņas pircēju iepirkšanās paradumos - pircēji kļuvuši piesardzīgāki un kopumā tērē mazāk naudas saviem ikdienas iepirkumiem, tāpēc arī "Maxima Latvija" apgrozījums ārkārtējās situācijas laikā ir samazinājies salīdzinājumā ar laiku pirms tam.
Troicins gan teica, ka iepirkšanās tiešsaistē attīstība veicina arī "Maxima Latvija" attīstību, jo iepriekšējos gados daudz līdzekļu uzņēmums investējis, lai kļūtu par tirgus līderi šajā segmentā Latvijā.
"Maxima Latvija" tirdzniecības un personāla vadības direktore Gunita Ķiesnere teica, ka Covid-19 dēļ uzņēmums nedaudz pārskatījis arī savus attīstības plānus. Lai arī stratēģiskā prioritāte nemainīgi ir atvērt jaunus un rekonstruētus veikalus, attīstības tempi nedaudz samazināti. Kopumā "Maxima Latvija" iecerētie 19 jaunie un rekonstruētie veikali šogad ir mazāk nekā sākotnēji plānots pērn gada nogalē.
Vienlaikus viņas ieskatā pozitīvi vērtējams, ka kopš ārkārtējās situācijas uzņēmuma kopā 7455 darbinieku komandai ir pievienojušies 646 jauni darbinieki. Joprojām ir vakances, pārsvarā Rīgā.
"Maxima Latvija" korporatīvais vadītājs Jānis Vanags atzina, ka Covid-19 dēļ pircēju ikdiena būtiski mainījusies, un šogad "Maxima Latvija" turpinās iesāktos prevencijas un kontroles pasākumus Covid-19 ierobežošanai, ārkārtas situāciju vadību un sadarbību ar valsts institūcijām.
Komentējot uzņēmuma tālāko rīcību pēc ārkārtējās situācijas, Vanags norādīja, ka kompānija iecerējusi saglabāt sociālo distancēšanos un pastiprinātu dezinfekciju. Taču vienlaikus mazumtirgotājs rūpīgi monitorēs situāciju un atcels vai ieviesīs papildu drošības pasākumus atkarībā no tās. "Ja kāds no drošības pasākumiem prasīs pārlieku lielas investīcijas, tos atcelsim," sacīja Vanags, piebilstot, ka tāpat nav izslēgts drošības pasākumus pastiprināt, ja vajadzēs.
Kompānijā arī apliecināja, ka "Maxima Latvija" izvērtē, vai nākotnē veikalos atstāt tajos pieejamos dezinfekcijas līdzekļus, par kuriem saņemtas pircēju pozitīvas atsauksmes, un aizsargstiklus, par ko saņemtas pozitīvas atsauksmes no kasieriem.
Komentējot, vai kompānija izmantojusi kādus valsts atbalsta pasākumus ārkārtējā situācijā, Vanags norādīja, ka uzņēmums izmantojis darbiniekiem piedāvātos bezmaksas testus pārbaudēm uz Covid-19. Taču par valsts atbalstu notestēts niecīgs strādājošo skaits no kopējā lielā "Maxima Latvija" darbinieku skaita - kompānija ļoti savlaicīgi ieviesusi prevencijas pasākumus.
LETA jau ziņoja, ka "Maxima Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 836,727 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 25,5% un bija 27,496 miljoni eiro.
Kompānija "Maxima Latvija" reģistrēta 2000.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 4,91 miljons eiro. "Maxima Latvija" vienīgais īpašnieks ir Nīderlandē reģistrētais uzņēmums "Lincoln Land Erste", bet patiesais labuma guvējs - bagātākais Lietuvas iedzīvotājs Nerijs Numavičs.
