Saeima pieņēmusi jaunu Administratīvo sodu likumu

Saeimā norisinās ikgadējās ārpolitikas debates FOTO: Ieva Čīka / LETA

 Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, informēja parlamenta Preses dienestā.

Jaunā likuma mērķis ir nodrošināt pārvaldes un sabiedrisko kārtību, kā arī valsts valodas lietošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem valsts valodas jomā un atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas šajās jomās.

Likumā ietvertas vairākas normas, kuras pašlaik ir noteiktas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, bet kas būtu zaudējušas spēku līdz ar plānoto Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos 1.jūlijā. Tostarp jaunajā likumā pārnestas normas par nepamatotu speciālo dienestu izsaukšanu, aizliegumu atrasties uz ūdenstilpes ledus pārkāpšanu, kā arī par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu publiskā vietā vai atrašanos publiskā vietā reibuma stāvoklī.

Ar likumu cita starpā noteikta administratīvā atbildība par uzbrukumu dienesta sunim vai zirgam, kā arī par tā darbības ietekmēšanu. Par šādu pārkāpumu piemēros brīdinājumu vai naudas sodu līdz 2000 eiro.

Jaunā likuma normās, kas regulē ar valsts valodu saistītus jautājumus, salīdzinājumā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu būtiski palielināts to pantu skaits, kuru sankcijā paredzēts administratīvā soda veids - brīdinājums. Tādējādi soda apmērs fiziskajām personām tiek samazināts, veicinot sabiedrības pozitīvu attieksmi pret valsts valodas lietošanu uzraugošo iestādi un valsts valodas lietošanas noteikumu ievērošanas nepieciešamību, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori.

Savukārt par klajas necieņas izrādīšanu pret valsts valodu turpmāk varēs piemērot naudas sodu no 35 līdz 700 eiro.

Saistībā ar valsts valodas pārkāpumiem jaunajā likumā paplašināta juridisko personu atbildība. Lielākajā daļā gadījumu līdz šim kā atbildīgās personas par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu tika noteiktas fiziskas personas, piemēram, veikalu pārdevēji, vadītāji, nevis uzņēmums kā juridiska persona. Līdz ar to ne vienmēr tika nodrošināts administratīvā soda mērķis - audzināt to personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, teikts likumprojekta anotācijā.

Turpmāk juridisko personu atbildība noteikta par tādiem pārkāpumiem kā, piemēram, darba līguma noslēgšana ar darbinieku, neievērojot valsts valodas zināšanu apjomu (paredzot sodu no 140 līdz 1400 eiro), nosaukumu neveidošana un nelietošana valsts valodā (paredzot sodu no 140 līdz 140 eiro) un valsts valodas lietošanas nenodrošināšana lietvedībā (paredzot sodu no 140 līdz 1400 eiro).

Likumā ietverts arī jauns regulējums par informācijas sniegšanas noteikumu neievērošanu. Regulējumā cita starpā paredzēta atbildība par prospektu, biļetenu, katalogu vai citu materiālu nosūtīšanu vai izsniegšanu fiziskajai vai juridiskajai personai līdztekus valsts valodai arī svešvalodā bez personas pieprasījuma, ja to izdarījusi publiskas personas institūcija vai privātpersona, pildot deleģētu pārvaldes uzdevumu. Par šo pārkāpumu paredzēts piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām no 35 līdz 140 eiro, amatpersonām - no 70 līdz 300 eiro, bet juridiskajām personām - no 140 līdz 1000 eiro.

Likums stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu - 1.jūlijā.

Uz augšu
Back