Naftas tirgū vērojama "ideālā vētra"
Eksperta komentārs

FOTO: Publicitātes foto

Nākotnē 2020.gads noteikti tiks izdalīts treknā rakstā dažādās finanšu mācību grāmatās, jo tieši šajā gadā mēs kļuvām par lieciniekiem pilnīgi neticamajam notikumam - bez negatīvām procentu likmēm mēs pirmo reizi ieraudzījām arī negatīvas naftas cenas, raksta "Swedbank" investīciju jomas eksperts Rolands Zauls.

Ideālā vētra naftas tirgū sākās ar koronavīrusa pandēmiju. Bailēs no nāvējošā vīrusa liela iedzīvotāju daļa ātri paslēpās savās mājās. Transporta satiksme, tūrisms nonāca strupceļā, braucieni tika apturēti uz nenoteiktu laiku, kā rezultātā pieprasījums pēc melnā zelta ir strauji nokrities.

Analītiķi ir novērtējuši globālā naftas patēriņa kritumu par ne mazāk kā 10 miljoniem barelu dienā līdz šā gada beigām. Vissliktākajos scenārijos tiek prognozēts, ka naftas pieprasījums kritīsies par trešdaļu, ja pandēmija turpināsies.

Saspīlējums naftas tirgū pastāvēja jau pirms koronavīrusa krīzes. Zaļās enerģijas triumfs kļuva par galveno iemeslu tam, kādēļ OPEC valstis ar Saūda Arābiju priekšgalā mēģināja paaugstināt naftas cenas, samazinot ieguves kvotas. Tomēr ar OPEC valstu ieguldījumu vien bija par maz, un bija nepieciešams arī OPEC+ un īpaši jau Krievijas atbalsts kopīgam naftas ieguves apjomu samazinājumam.

Krievijas lēmums neatbalstīt Saūda Arābijas plānu aizvainoja pašus arābus, un viņi nolēma sākt globālu naftas karu, piedāvājot daudzām valstīm pirkt naftu par ārkārtīgi zemām cenām.

Saūda Arābija jau sen bija satraukusies ne vien par Krievijas, bet arī ASV darbībām, kuras nav daļa no OPEC, tomēr vienmēr palielina savu tirgus daļu naftas ieguvē pēc tam, kad cenu samazina OPEC. Iesākusies krīze Saūda Arābijai deva lielisku iespēju norādīt amerikāņiem viņu vietu. Saūda Arābijas naftas ieguves izdevumi ir zemākie pasaulē. Tāpēc ASV naftas ražotāji nonāca zem milzīga spiediena, un bija spiesti tirgot naftu par cenām, kas ir tuvas pašizmaksai.

Šā iemesla dēļ amerikāņu uzņēmumiem pieauga bankrotu skaits, tomēr amerikāņi ne vienu reizi vien ir pierādījuši savu spēju ātri atjaunot naftas ieguvi, tiklīdz cenas atgriežas normālā līmenī. Turklāt enerģētikas kompānijas saņem spēcīgu valsts finansiālu atbalstu šādu situāciju pārvarēšanai.

Īslaicīgā perspektīvā ieguvumus no strauja naftas cenu krituma izjutīs nedaudzi, jo patērētāji, kas no tā iegūs, kā likums, šobrīd sēž mājās un maz pārvietojas. Naftas importētājvalstis izmanto situāciju savās interesēs un rekorda ātrumā palielina savas nacionālās rezerves, lai ātrāk atgūtu zaudēto ar lētas enerģijas palīdzību, kad koronavīruss atkāpsies.

Galvenie neveiksminieki ir naftas lielvalstis, kur naftas daļa veido būtisku budžeta ieņēmumu daļu un kur tik būtiskais naftas cenu kritums noved pie finanšu un iekšpolitiskā saspīlējuma.

Ātrais valsts rezervju palielinājums, kā arī naftas pārprodukcija radīja situāciju, ka aprīļa vidū ASV vairs nepietika naftas uzglabāšanas tvertņu. Ja akciju tirgū tirgo akcijas, naftas tirgū pārdod fjūčerus. Ja akcijām nav noteikta dzēšanas termiņa, tad fjūčeriem gan. Ņemot vēra, ka tas ir atvasināts instruments, tā specifika uzliek investoram pienākumu vai nu pirkt, vai pārdot naftu, ja ir iestājies dzēšanas termiņš.

Iegādājoties naftu pēc viena fjūčeru līguma, investors apņemas iegādāties 1000 barelus naftas par saskaņoto cenu un noteiktā termiņā. Tā kā 1 barels ir aptuveni 159 litri, līguma minimālais apmērs ir arī fiziski nozīmīgs daudzums. Straujš naftas cenu kritums noveda pie tā, ka liels investoru daudzums nevēlējās saņemt naftu un sāka iztirgot savus fjūčerus. Daudziem “treideriem” bija lētāk saņemt zaudējumus no fjūčeru pārdošanas, nekā fiziski iegūt naftu un meklēt vietu, kur to uzglabāt.

Piegādātājiem šīs krīzes zaudējumi bija īpaši lieli, jo tas nozīmēja, ka sliktākajā gadījumā piegādātājam vajadzēja maksāt vairāk nekā 37 dolārus par barelu tam, kurš vispār piekrita paņemt viņa naftu.

Ja aprīlī WTI jēlnaftas indekss ASV samazinājās līdz negatīvam līmenim naftas rezervuāru izsīkuma dēļ, ļoti iespējams, ka tagad brīvu tvertņu trūkumam ir globāls raksturs. Nav izslēgts, ka tuvākajos mēnešos atkarība no situācijas attīstības valstu ekonomikās, "Brent" naftas indekss Eiropā īsā periodā arī potenciāli varētu aiziet negatīvās atzīmēs. Lielas cerības attiecībā uz naftas cenas kāpumu šobrīd tiek liktas tādās valstīs, kā ASV, Spānija un Itālija. Šīs valstis šobrīd jau cer uz daļēju ekonomikas “atvēršanos”, kam vajadzētu pamazām veicināt arī pieprasījuma pieaugumu.

Uz augšu