Medbrālis Juris: tā nav sievišķīga profesija - tas ir stereotips

Egoiste
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: kadri no video

Šodien, par godu Starptautiskajai māsu dienai, piedāvājam iepazīt Juri Zāģeri - medbrāli ar 33 gadu stāžu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas reanimācijas nodaļā. Par spīti apstākļiem, Juris aizvien mīl savu profesiju un neuzskata to par piemērotu tikai sievietēm. 

Juris medicīnā ir no 16 gadu vecuma. Uzreiz pēc 8. klases viņš iestājās tolaik Rīgas 2. medicīnas skolā. Toreiz visā kursā viņi bija tikai trīs puiši.

Bet Juri tas neuztrauca – dāmu kolektīvā viņš jūtas labi! Taču mīlestību pret profesiju viņš atskārta tikai 3. kursā, kad sāka strādāt par sanitāru ātrajā palīdzībā.

“Bija tas moments, kad tu atbrauc, reāli redzi, ka cilvēkam ir slikti, un kad tu viņam veic tās injekcijas, izdari visu, kas tev ir jāizdara, un viņam kļūst labāk. Un tad ir tāds gandarījums,” par savu darbu "900 sekundēs" stāsta medbrālis.

Līdz pat šai dienai Juris atceras arī savu pirmo pacientu, kuru glābt neizdevās. Tas bijis 50 gadus vecs vīrietis.

Tomēr, lai strādātu medicīnas jomā, ir jābūt stipriem nerviem, teic Juris. It sevišķi, ja strādā par medmāsu vai medbrāli reanimācijas nodaļā, kur šī profesija neatbilst joprojām aktuālajam stereotipam – sieviešu profesija.

“Vajadzētu noteikti vairāk vīriešu reanimācijā kā brālīšus, kā māsu palīgus. Viens aspekts ir tas, ka tas ir fiziski smags darbs. Slimnieki ir jāgroza. Viņi jāved uz izmeklējumiem. Viņi ir jāpārceļ. Tomēr meitenēm tas ir smags darbs. Un otra lieta ir emocionālais fons. Jo sievietes ir ļoti emocionālas. Un tur, kur vīrietis sarauks pieri, sieviete varbūt ņems un paraudās,” norāda Juris.

Pēdējos divus mēnešus visā pasaulē mediķi strādā īpaši augsta stresa apstākļos. Arī Juris, kurš ir iekļauts tā dēvētajā Covid-19 grupā, kas ir speciāli mācīta strādāt ar pacientiem, kuri inficēti ar koronavīrusu. “Maiņā ir divas medmāsas un viens māsu palīgs, un mēs esam brigāde; ja gadījumā iestājas Covid-19 pacients, tad viņš nonāk mūsu aprūpē. Patiesībā zem sitiena mēs esam visi. Ja cilvēks ir slims, viņš iet pa ielu, kaut kur viņš nospļaujas, noklepojas, un tur var jebkurš cilvēks pēc tam būt kontaktā ar to vietu,” TV3 rīta ziņu programmai stāsta Juris.

“Gribētos, lai ātrāk šis viss beigtos. Jo zināmā mērā tas cilvēkiem dzīvi ir paralizējis. Mani vairāk uztrauc arī kas ekonomiski būs tālāk. Ir daudz cilvēku, kuriem, iespējams, būs problēmas ar darbu, tātad arī ar ienākumiem,” viņš saka.

Par spīti šā brīža sarežģītajiem apstākļiem savu profesijas izvēli Juris nekad nav nožēlojis:

“Es varu pateikt: jā, es mīlu savu darbu, nāku ar lielu prieku, un varbūt gribētos, lai man ir lielāks atalgojums vai labāki apstākļi, bet mani viss apmierina. Viss ir labi.”

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu