Pastāv bažas, ka Eiropas digitālās valūtas ieviešanā privātās kompānijas varētu gūt lielu ietekmi (4)

“Pašlaik mums trūkst stabils biznesa plāns. Ja un kad laiks pienāks, mēs gribam būt gatavi ieviest jauno kriptovalūtu,” “Coindesk” virtuālajā konferencē sacīja Eiropas Centrālās bankas pārstāvis Īvs Meršs.

Pieprasījums pēc Eiropas Centrālās bankas izveidotas digitālās valūtas būtiski pieauga pēc tam, kad viena no galvenajām Eiropas ekonomiskajām konkurentēm Ķīna sāka attīstīt savas valūtas digitālo versiju. Pašlaik vairāk nekā 80% no centrālajām bankām izstrādā digitālo valūtu, liecina Starptautisko norēķinu bankas veiktais pētījums.

Eiropas Centrālā banka ir paudusi bažas par to, ka privāto un komercuzņēmumu radītās kriptovalūtas, kā, piemēram, “Facebook” projekts “Libra”, varētu radīt zināmas svārstības digitālo valūtu tirgū. Vai “Libra” varētu kļūt populāra, vēl grūti spriest, taču kompānija, kas pārvaldītu šo kriptovalūtu, varētu visai ātri ieņemt tādu kā “pasaules centrālās bankas lomu”, respektīvi – pieņemt monetārās politikas lēmumus, kas būtiski ietekmētu globālo ekonomiku.

Meršs kritizēja “Facebook” radīto “Libra Association”. Tā ir privāta kompānija, kam jāpārvalda kritpovalūta “Libra”. 2019. gada septembrī Meršs sacīja, ka “Libra” ir iecerēts kā sava veida kartelis, kurā būtu apvienotas pasaulē lielākās maksājumu kompānijas. Tomēr kopš tā laika daudzi lielie spēlētāji, kā “Visa”, “MasterCard” un “Stripe”, no “Facebook” projekta ir izstājušies.

Kā savulaik sacīja Meršs, “Libra” potenciāli varētu mazināt Eiropas Centrālās bankas ietekmi pār eiro, kā arī noteikt jaunus monetārās politikas mehānismus, kas ietekmētu eirozonas banku likviditāti, kā arī apdraudētu eiro starptautisko lomu un mazinātu pieprasījumu pēc tradicionālās valūtas.

Iespējams, citreiz

Neraugoties uz bažām, Meršs sacīja, ka pagaidām vēl nav pienācis īstais laiks Eiropā laist klajā eiro digitālo valūtu, kas būtu pieejama ikvienam iedzīvotājam.

“Lai arī skaidra nauda nereti gūst sliktu publicitāti, pieprasījums pēc tās nemazinās,” sacīja Meršs, citējot 2017. gada Eiropas Centrālās bankas aptauju, kurā teikts, ka 76% darījumu Eiropā joprojām notiek ar skaidru naudu. “Mēs pašlaik neredzam nekādas indikācijas, ka sabiedrība pilnībā vēlētos pēc iespējas ātrāk pamest norēķinus ar skaidru naudu,” teica Meršs.

Viņš arī sacīja, ka Eiropas mēroga digitālās valūtas ieviešanai būtu nozīmīgas sekas uz kopējo finanšu sistēmu.

“Ja ikviens varētu iegādāties Eiropas digitālo valūtu no centrālās bankas, tad patērētājiem vairs nebūtu iemeslu turēt savu naudu kādā no bankām. Centrālā banka kļūtu par ietekmīgāku spēlētāju finanšu tirgos, piedāvājot arī dažādus kreditēšanas pakalpojumus, izrādot nopietnu konkurenci privātajām bankām,” teica Meršs.

Kamēr privātās bankas meklēs iespējas, kā noturēt savus klientus, digitālo valūtu banku izplatība var radīt arī krīzes situācijas. Līdz ar to ir jāmeklē iespējas, lai digitālo valūtu ieviešana neradītu kaitējumu ekonomiskajai sistēmai.

Lielākās blokķēdes valūtas, kas bāzēta uz eiro, EURS vadītājs Gregorijs Klumovs saka, ka komercbanku loma, strauji ieviešot jaunas digitālās valūtas, faktiski būtu sagrauta.

“Eiropas Centrālās bankas pieeja, nodrošinot stabilu digitālo valūtu, ir drīzāk teorētisks, nevis praktisks solis, lai regulētu jauno digitālo valūtu Eiropas līmenī. Ieviešot ko tādu, būs nepieciešama privāto kompāniju iesaiste. Tāpēc šeit arī ir jautājums – vai šīs kompānijas būs regulētas?” jautā Klumovs.

Tomēr Meršs norāda, ka Eiropa jau ir faktiski pusceļā uz digitālās valūtas izmantošanu visā kontinentā. “Liela daļa naudas, ko izdod Centrālās bankas Eiropā, jau pašlaik ir digitālā valūtā, un šai naudai nav jābūt kritpovalūtai,” teica Meršs.