Pk, 7.10.2022.

Brīvdienu maršruts ⟩ "Zaļais dzelzceļš" - 300 km gara pastaiga Vidzemē

TVNET
"Zaļais dzelzceļš" - 300 km gara pastaiga Vidzemē
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 3
Zaļais dzelzceļš
Zaļais dzelzceļš Foto: Publicitātes foto

Laikā, kad tūrisms nozīmē ceļojumus pa Latviju, beidzot ir lieliska izdevība iepazīt skaistākos pašmāju maršrutus. "Zaļais dzelzceļš" ir viens no tiem - pastaigu takas ar 300 km kopgarumu, kas ved pa kādreizējām dzelzceļa līnijām.

Ideja par veco sliežu ceļu izmantošanu dabai draudzīgā veidā kā aktīvās atpūtas maršrutus radusies Rietumeiropā. Latvijā darbs pie bijušo dzelzceļa līniju pielāgošanas velo un pārgājienu cienītājiem aizsākās 2016. gadā. Pērn noslēdzās “Zaļo dzelzceļu” projekts, un šobrīd maršrutu kopgarums ir aptuveni 300 km. Maršrutā tiek izmantoti arī savienojošie posmi - velomaršruts "Tour de LatEst" un Alūksnes – Gulbenes šaursliežu dzelzceļš "Bānītis".

"Zaļais dzelzceļš" apvieno vairākus pastaigu maršrutus, kas ved pa kādreizējām dzelzceļa līnijām gan Vidzemē, gan arī Dienvidigaunijā. Tas paredzēts visām paaudzēm un sagatavotības pakāpēm, un tas izmantojams visu gadu, piemēram, dažādiem velo un pārgājienu maršrutiem, nūjošanai, zirgu izjādēm vai slēpošanai un izbraucieniem suņu pajūgos ziemas sezonā.

Foto: Vidzemes Tūrisma asociācija

"Zaļā dzelzceļa" karte pdf formātā aplūkojama šeit.

Šobrīd "Zaļais dzelzceļš ietver sevī piecus maršrutus:

  • Ainaži - Valmiera (85 km)
  • Lāde - Rūjiena (95 km)
  • Melturi – Gulbene (99 km)
  • Valka/Valga – Ape (55 km)
  • Meizakila – Vīlande (45 km)

Kādreizējo dzelzceļu līniju priekšrocības ir vairākas: lielākajā daļā pa tām nav atļauts braukt motorizētam transportam un takas ir nost no lielceļiem, līdz ar to netraucēti un droši iespējams izbaudīt ainavu; raitu pastaigu vienkārši iespējams savienot ar lokālo kultūras mantojuma izziņu netālu esošajos muzejos un tūrisma objektos, kā arī bagātināt izbraucienu ar papildu aktivitātēm – izjādi ar zirgu, izbraucienu ar laivu vai tādu dzelzceļa palīgtransporta līdzekli kā drezīnas. Līniju tuvumā esošie tūrisma informācijas centri nodrošina gan ar visu nepieciešamo informāciju, gan velosipēdu nomu; maršrutā viegli ieplānot naktsmītnes; maršruts ir marķēts, un viegli tajā orientēties.

Zaļo ceļu idejas attīstīšana ir nemitīga, un šobrīd notiek citu līniju iekārtošana, kā Gulbene- Pleskava, Rīga – Ērgļi, Latvijas - Krievijas pārrobežu programmas ietvaros. Vairākas pašvaldības turpina attīstīt maršrutus savās teritorijās. Kocēnu novads attīra kādreizējo Zilākalna līniju, kur nesen atklāts arī Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centrs, kas atrodas senā ūdenstorņa telpās.

 “Zaļais dzelzceļš” ir mobilizējis vairākas Vidzemes pilsētas un miestus atdzīvināt pamestās stacijas. Gulbenē ir izveidota izstāde “Dzelzceļš un tvaiks”, Alūksnes stacijā ir izveidota digitāla izstāde par godu bānītim un šaursliežu dzelzceļam, Ērgļu stacijā tiek iedzīvināta un top kafejnīca, Ķeipenes stacija dzīvo savu kino dzīvi.

2019. gadā projekts “Zaļais dzelzceļš” saņēma Eiropas Zaļo ceļu asociācijas galveno - Izcilības balvu.

Vairāk informācijas atrodams šeit.

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu