“Krīze ir ieviesusi zināmas korekcijas ikvienā ģimenē, arī mūsējā,” intervijā vecāku organizācijai “Mammamuntetiem.lv” atklāja labklājības ministre Ramona Petraviča. Ministrei ir trīs bērni, un jaunākajai no meitām šogad gaidāms 12. klases izlaidums, kas radījis zināmu satraukumu arī Petraviču ģimenē.
“Krīze ir ieviesusi zināmas korekcijas ikvienā ģimenē, un ne visas lietas šobrīd ir saistītas ar finansēm – arī ar cilvēcisko momentu. Katru dienu saņemu daudzas vēstules – man raksta feisbukā, vacapā, e-pastā. Lasot reizēm šķiet – nu kā lai es palīdzu?” pieredzē dalās labklājības ministre Ramona Petraviča.
“Viens stāsts bija šāds: vecmāmiņa atrodas aprūpes pansionātā, tuvojas dzīves pēdējās dienas. Bet radinieki ierobežojumu dēļ viņu nedrīkst apmeklēt, nedrīkst no vecmāmiņas iet atvadīties. Taču es uz savu galvu nedrīkstu atcelt kādus ierobežojumus!” uzsver Ramona Petraviča.
Viņa teic, ka situācija ir gana sarežģīta un nevienam nav pieredzes, kā rīkoties šajā situācijā, kā iziet no krīzes pēc iespējas “mīkstākā” veidā un bez tālejošām sekām.
“Neviens nevar paredzēt, kad pilnībā atcels ierobežojumus.
Saņemam signālus par pusaudžu problēmām, jo pusaudzim ilgstoši būt izolācijā no vienaudžiem ir sarežģīti.
Saņemam signālus no vecākiem, kuru bērniem ir invaliditāte, jo arī ārstu pakalpojumu pieejamība šobrīd ir ierobežota. Vecākiem ir jākļūst par skolotājiem, kādam jāapgūst jaunas digitālās prasmes, lai palīdzētu bērnam. Vecākiem, protams, ir satraukums arī par to, vai nepaliks bez ienākumiem, daļa ir zaudējuši darbu.
Līdz ar to vecākiem šobrīd ir ļoti liela slodze – lai sabalansētu savu stresa līmeni un palīdzētu bērniem izprast šā brīža situāciju,” stāsta ministre.
Ministre atklāj, ka pašas ģimenē satraukumu ir radījuši gaidāmie 12. klases eksāmeni, jo Petraviču ģimenes jaunākā meita šogad absolvē vidusskolu. “Mana meita ir mierīga, patstāvīga, taču arī viņai situācija iedveš zināmu stresu, jo mācības attālināti tomēr nav mācības klātienē. Mācībām tiek veltīts ļoti ilgs laiks, jo notiek gatavošanās ne tikai eksāmeniem; jāmācās arī pārējie priekšmeti. Nomācošu sajūtu radīja arī aizliegums tikties ar draugiem.
Aktualizējas arī dažādi jautājumi, piemēram, ja gribēs studēt ārvalstīs, vai nākamais gads aizies zudumā?” ģimenes pieredzē dalās Ramona Petraviča.
Ministre domā, ka ārkārtas situācija jūnijā, visticamāk, beigsies, taču atzīst, ka dzīve gan uzreiz neatgriezīsies ierastajās sliedēs. “Vai visi pieņemtie lēmumi ir pareizi, vai visi pabalsti ir pareizi mērķēti – mēs ministrijā to analizējam katru dienu. Taču apzinos, ka vienmēr būs kāds, kurš paliks ārpus palīdzības loka, līdz ar to būs neapmierināts. Par šo tiekam kritizēti visvairāk – vai palīdzība ir sniegta tāda, kāda ir gaidīta,” skaidro Ramona Petraviča, uzsverot, ka bērni un ģimenes ir ministrijas prioritāte. “Nesen lēmām palielināt atbalstu aizbildņiem, kam līdz šim pabalsts bija uz pusi mazāks nekā audžuģimenēm, un arī par to saņēmām pārmetumus – kāpēc aizbildņiem, bet ne bioloģiskajiem bērniem? Ir nepieciešams veikt lielu darbu, sabiedrībai skaidrojot, kas ir ārpusģimenes aprūpe, kā tas ir, ka bērns ir palicis bez vecākiem, cik svarīgi ir atrast kādu, kurš par šo bērnu var uzņemties rūpes kā par savu bioloģisko bērnu.
Man pat pienāca vēstules, ka savu bērnu vedīs uz bērnunamu, ja reiz šādi lēmumi. Atbalsts ir tāds, kādu varam sniegt, un saprotu, ka tā vienmēr būs par maz, taču bērni un ģimenes vienmēr ir Labklājības ministrijas prioritāte.”
Ramona Petraviča neslēpj, ka pandēmijas laiks arī viņas dzīvē ienesis daudz stresa un atstājis maz brīva laika. “Pirms tam es strādāju privātajā biznesā, un, jā, politika ir pavisam kas cits. Un nokļūt tādā amatā, turklāt laikā, kad valstī ir krīze, protams, ir milzīgi liels izaicinājums. Ir jautājumi, uz kuriem jāreaģē nekavējoties un jāspēj pieņemt lēmumu tūlīt un tagad, jo rīt var būt jau par vēlu.
Šis – ministra darbs –, neapšaubāmi, ir stress, negulētas naktis un arī lieki kilogrami,” atklāta ir ministre.
Gada sākumā esot atsākusi apmeklēt sporta zāli, bet līdz ar pandēmiju sporto attālinātā režīmā kopā ar meitu. “Meita atsūtīja saiti uz treniņprogrammu, telefonos uzlikām “face time” režīmu un sportojam kopā. Man vienai ir grūti saņemties sportot, vienmēr atrodas kāds iemesls, kāpēc to nedarīt, bet meita motivēja.”
Ramona Petraviča uzskata, ka ir vērtīgi uz krīzi paskatīties kā uz iespēju – uz iespēju pēc tās kļūt stiprākiem un arī saliedētākiem. “Krīze ir jāizmanto pareizi – lai ieguldītu tajās lietās, kas mūs padara stiprākus, un no krīzes varētu iziet daudz saliedētāki nekā tajā esam iegājuši.”
Pilnu interviju skaties zemāk.
