Kāpēc vīriešiem ir bārda? Lai kautiņā būtu priekšroka (13)

Bārda parasti tiek uzskatīta par vīrišķības, agresijas un sociālās dominances simbolu, raksta pētījuma, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Integrative Organismal Biology”, autori. Iepriekšējos pētījumos ir izvirzīta teorija, ka bārda var aizsargāt vitālas ķermeņa daļas, piemēram, žokli un rīkli no uzbrukuma, līdzīgi kā lauvu tēviņus aizsargā to krēpes. 

Līdzīgi kā citās lielo pērtiķu sugās, arī cilvēku vidū lielāko daļu vardarbības aktu veic tēviņš. Kā arī šī vardarbība lielākoties ir vērsta pret citu tēviņu. Kad cilvēku tēviņi cīnās, tie parasti mērķē uz seju. Tas varētu izskaidrot to, kāpēc sieviešu un vīriešu seju struktūras ir atšķirīgas. 

Pētījuma autori domā, ka biezs sejas apmatojums ir attīstījies, lai absorbētu un izkliedētu sitiena spēku. 

Lai pārbaudītu šo hipotēzi, zinātnieki izveidoja cilvēka kaulaudu modeļus kvadrāta formās. Pēc tam viltotie kauli tika noklāti ar aitas ādu un vilnu, atdarinot trīs sejas apmatojuma veidus – pilnu bārdu, apgrieztu bārdu vai skūtu seju. Aitas āda uz kauliem tika izmērcēta šķidrumā, lai būtu pēc iespējas līdzīgāka cilvēka ādai, savukārt mākslīgā bārda tika atstāta sausa. 

Pēc tam, izmantojot īpašu ierīci, uz modeļa no 7,4 centimetrus liela augstuma tika uzmests 4,7 kilogramus liels smagums, radot triecienu, kas atbilst sitienam. Tas viss tika atkārtots ar 20 aitas ādu paraugiem. 

Vidēji “bārdainie” paraugi absorbēja teju 30 procentus lielāku enerģiju nekā mazāk apmatotie vai skūtie paraugi. Salūza visi skūtie paraugi, 95% no mazāk apmatotajiem un 45% pilnas bārdas paraugu. 

“Pētījuma rezultāti liecina, ka sejas apmatojums patiesi var ievērojami samazināt trieciena spēku un absorbēt tā enerģiju, rezultātā mazinot kaulu lūzuma risku,” raksta pētnieki. 

Rezultātā vīriešiem ar bārdu cīniņā ir priekšroka, tāpēc bārda varētu būt radusies dabīgās atlases ceļā.  

“Tas arī var izskaidrot, kāpēc sejas apmatojums tiek asociēts ar lielāku vīrišķību, sociālo dominanci un agresīvu uzvedību,” rakstīts pētījumā. 

Turklāt pētījums sniedz pierādījumus par to, kā kautiņi ietekmēja mūsu skeleta evolūciju. Tomēr zinātnieki saka, ka ne visos gadījumos sejas apmatojums nozīmē labāku aizsardzību no sitiena. Piemēram, dažādās populācijās ir atšķirīgs sejas apmatojuma biezums. Nākotnes pētījumos tas būtu jāņem vērā.