Policija sola pēc verifikācijas izmantot visus videoradarus

Andrejs Grišins

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Patlaban daļa Valsts policijas (VP) rokas videoradari jau tiek lietoti un policija sola, ka pēc verifikācijas pārbaudes satiksmes uzraudzībā izmantos arī pārējās šāda veida mērierīces.

VK revīzijā secinājusi, ka 2018.gadā par 387 560 eiro iegādātajiem 40 rokas videoradariem 2019.gada 13.decembrī beidzies verifikācijas sertifikāta derīguma termiņš. Vienā no VP kārtības struktūrvienībām, ko revīzijas laikā apmeklēja revidenti, atklājās, ka rokas videoradars izmantots tikai testa režīmā, bet VP funkciju izpildē nav lietots ne reizi.

VP aģentūru LETA informēja, ka līdz šim 2018.gadā iegādātos rokas videoradarus satiksmes uzraudzībā galvenokārt izmantoja tieši policijas motovienības.

Šobrīd līdz ar aktīvās policijas motosezonas atsākšanos, notiek arī videoradaru verifikācija jeb sistēmas pārbaude. Tiklīdz tā noslēgsies, policija atkal tos izmantos ikdienas satiksmes uzraudzībā.

Tāpat, līdzīgi VK secinātajam, VP Satiksmes drošības pārvalde, iepriekš veicot iekšējo kontroli, bija konstatējusi, ka vienā no struktūrvienībām šie tehniskie līdzekļi netiek izmantoti pilnvērtīgi, dodot rīkojumu novērst šādu nepilnību.

VK revīzijā konstatēja, ka no 142 kompaktajām pie policista apģērba piestiprināšanai paredzētajām videokamerām ekspluatācijā bija vien 18 videokameras. Turklāt arī tās vēl ne reizi nebija izmantotas VP funkciju izpildē.

VP norādīja, ka videokameras iepirktas pērn decembrī, bet piegādātas - šī gada janvārī. Šo ierīču ieviešana, dažādo sistēmu pielāgošana un saskaņošana aizņēma laiku. Revīzijas veikšanas laikā trūkumi tika novērsti, un jau kopš šī gada aprīļa beigām visas 142 videokameras tiek aktīvi lietotas ikdienas satiksmes uzraudzībā.

VK revīzijā bija konstatējusi, ka par 513 175 eiro iegādāti pieci trīsdimensiju (3D) lāzera skeneri, kas paredzēti satiksmes negadījumu dokumentācijas noformēšanas kvalitātes uzlabošanai. Ikdienā VP tos izmanto reti.

VP informēja, ka skeneri paredzēti ceļu satiksmes negadījumu ar smagām vai letālām sekām noformēšanas kvalitātes uzlabošanai. Policija skaidroja, ka smagu satiksmes notikumu vieta būtiski atšķiras no vieglāku avāriju vietas - tā ir daudz sarežģītāka, līdz ar to ir nepieciešami augstākas kvalitātes tehniskie līdzekļi, kas palīdzētu fiksēt negadījuma apstākļus un ekspertiem atvieglotu darbu, veicot ekspertīzes un lietas izmeklēšanu.

VP atzīst un apzinās šo trūkumu - ne vienmēr ir iespējams nodrošināt pilnvērtīgu šo ierīču lietojumu notikumu vietā, tomēr tas ir novēršams un policija šo jautājumu risinās.

Tāpat VK revīzijā bija konstatējusi, ka par 5145 eiro iegādāts bezpilota lidaparāts, ar kuru varētu uzlabot autopārvadājumu kontroli un nodrošināt satiksmes negadījumu vietu dokumentēšanu. Tomēr līdz 2020.gada martam lidaparāts izmēģināts tikai testa režīmā.

Attiecībā uz dronu VP paskaidroja, ka drona pilotēšanai nepieciešama specifiska apmācība un Civilās aviācijas aģentūras izdota atļauja paaugstināta riska lidojumiem ar bezpilota gaisa kuģiem. Patlaban viens pilots Satiksmes drošības pārvaldē jau ir ieguvis drona pilotēšanas atļauju un tiek turpināts process pie tālāka personālsastāva apmācības, lai varētu efektīvi izmantot šo bezpilota gaisa kuģi policijas darbā.

Ņemot vērā visu minēto, VP norādīja, ka policija ir pieņēmusi VK ieteikumus trūkumu novēršanai un saskaņojusi šos ieteikumus, piekrītot to īstenošanai, līdztekus turpinot aktīvu policijas darbu iekšienē, lai novērstu iespējamās nepilnības un optimizētu plānošanas un ieviešanas procesus.

"Jāatzīst, ka atsevišķos gadījumos ieviešot jaunas tehnoloģijas policijas darbā, mēs saskaramies ar neparedzētiem apstākļiem, kas šo procesu kavē, tādējādi tas kļūst sarežģīts un laikietilpīgs.

Protams, mēs atzīstam, ka dažas procedūras policijā varētu notikt raitāk un ir nepieciešami uzlabojumi, bet mēs pie tā jau strādājam un arī turpināsim to darīt. Tomēr tas nenozīmē, ka ierīces, ko policija ir iegādājusies ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, krāj putekļus noliktavu plauktos. Mēs neveidojam uzkrājumus, mēs strādājam, lai šī tehnika tiktu pilnvērtīgi izmantota," norāda VP priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins.

VP arī atgādināja, ka saistībā ar VP veiktajiem publiskajiem iepirkumiem ceļu satiksmes jomā 2019.gada oktobrī bija sākta dienesta pārbaude VP, bet 2019.gada novembrī Iekšlietu ministrijā. Abas dienesta pārbaudes noslēgušās, nekonstatējot ļaunprātīgu rīcību no amatpersonu puses.

Dienesta pārbaužu lēmumos tika izteikti vairāki priekšlikumi, kā uzlabot iepirkumu procedūru - veikt skrupulozāku izvērtējumu, pilnveidot nodarbināto apmācības procesu ar tehniskajām iekārtām, stiprināt Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu savstarpējo sadarbību.

Šie ieteikumi ir ņemti vērā un tiek īstenoti turpmākā policijas darbā.

Uz augšu