Arguments “mikroviļņu krāsns ir kaitīga” izskan ārkārtīgi bieži. Vieni domā, ka šī mazā iekārta apstaro ēdienu ar kaitīgiem stariem, bet citi uzskata, ka ēdiens mikroviļņu krāsnī zaudē uzturvērtību. Vai tā ir tiesa?
Lai gan mikroviļņu krāsnis pasaule pazīst jau diezgan sen – pirmās mikroviļņu krāsnis parādījās jau 1920. gados – tomēr vēl pat mūsdienās šo iekārtu vērtē pretrunīgi.
Kādēļ?
Jo daudzviet klīst dažādi mīti un aizspriedumi, kas nepelnīti nopeļ mikroviļņu krāsnis.
Reālajā situācijā mikroviļņu krāsnis nesamazina ēdiena uzturvērtību un nepadara to kaitīgu, bet tieši pretēji –
uzsildīšana mikroviļņu krāsnī var būt pat veselīgāka nekā maltītes uzsildīšana uz pannas.
Pirmkārt – uzsildīšanai nebūs nepieciešama eļļa vai sviests, kas jau tā otrreiz gatavotajam ēdienam piešķir papildu kalorijas.
Otrkārt – uzsildīšana mikroviļņu krāsnī ēdienu sasilda molekulārā līmenī, kas neļauj uzturvērtībai izzust.
Kā strādā mikroviļņu krāsnis?
Šīs ierīces mikroviļņi iedarbojas uz ēdienā esošajām ūdens un citām molekulām. Viļņu iedarbībā molekulas sāk ātrāk kustēties, radot siltuma enerģiju, proti, jo ātrāk molekulas kustās, jo siltāks kļūst ēdiens – tādējādi īsā laika posmā ir iespējams uzsildīt maltīti.
Šādā veidā ēdiena uzturvērtība nezūd, turpretī cepot pannā ēdiena uzturvērtība patiešām samazināsies – to veicina augstā pannas temperatūra un cepšanas ilgums – cepot augstā temperatūrā un pēc iespējas ilgāk, ēdiena vērtība pakāpeniski saruks.
Vēl viena mikroviļņu krāsns priekšrocība – gatavošanai nav nepieciešams papildu ūdens.
Piemēram, ja sildīsi mikroviļņu krāsnī brokoļus, to uzturvērtība nezudīs un dārzeņus sasildīs tajos esošais ūdens, savukārt vārot brokoļus – to vērtīgie mikroelementi nonāks ūdenī, kurš pēcāk tiks izliets izlietnē, vēsta portāls “CNN”.