SPECIĀLI TVNET ⟩ Stokholmā dzīvojošie par Zviedrijas citādo pieeju cīņā ar Covid-19

Jānis Vingris sarunā ar Zviedrijā dzīvojošajiem par Covid-19

FOTO: kadrs no video

Kaut arī ar koronavīrusu sasirgušo skaits Zviedrijā ir krietni mazāks nekā Itālijā vai Vācijā, tās mirušo skaits attiecībā pret kopējo iedzīvotāju skaitu ir viens no augstākajiem visā pasaulē. Zviedrijā nav izsludināti plaši ierobežojumi, tā vietā valsts paļaujas uz personīgo atbildību un mudina pilsoņus palikt mājās, ja ir saslimuši, un sabiedrībā ievērot distancēšanos.

Lielākā daļa skolu, restorānu, bāru un citu biznesu turpina darbu. Martā tika ieviests aizliegums pulcēties vienkopus vairāk par piecdesmit cilvēkiem. Kaut arī tagad no Covid-19 mirušo skaits ir daudz lielāks nekā kaimiņvalstīs, Zviedrijā pastāv uzskats, ka pēc gada šis skaits būs izlīdzinājies. 

Covid-19 izplatības dati liecina, ka Zviedrijā šobrīd ir 32 172 ar bīstamo vīrusu inficētie un 3871 mirušais. Nāves gadījumi veco ļaužu pansionātos ir teju puse no Covid-19 nāves gadījumiem. Sarunā ar TVNET pārdomās par situāciju valstī dalās Stokholmā dzīvojošās latvietes Elīna un Agnese, kā arī zviedriete Anna. 

Anna stāsta, ka lielākā daļa zviedru piekrīt valdības lēmumam neieviest plašus ierobežojumus, bet brīvprātīgā kārtā paši ir veikuši lielas izmaiņas savā dzīvē. Kaut arī lielākā daļa bērnudārzu un skolu ir atvērtas, tajās ir ieviesti drošības pasākumi. Anna atzīst, ka Zviedrijas lielākā neveiksme ir tā, ka koronavīrusam ir izdevies iekļūt pansionātos.

Zviedrijā dzīvojošā Elīna uzskata, ka Zviedrijas lēmums neieviest plašus ierobežojumus ir saistīts ar to, ka valsts nebija gatava epidēmijai. Stokholmas iedzīvotāja Agnese stāsta, ka zviedri uzticas valdības lēmumam un jūtas pateicīgi par brīvību.

Uz augšu