Asteroīds, kas iznīcināja dinozaurus, Zemi skāra nāvējošākajā iespējamajā leņķī

FOTO: Collins et al., Nature Communications, 2020

Mums ir zināms tas, ka pirms 66 miljoniem gadu par Parīzi teju divas reizes lielāks asteroīds ietriecās Zemē, iznīcinot gan dinozaurus, gan 75 procentus no visas pasaules dzīvības. Tomēr mistērija ir tāda, vai tas bija tiešs trieciens, vai asteroīds Zemi skāra noteiktā leņķī, kā arī - kas būtu postošāk. 

Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Communications”, gigantiskais kosmosa akmens Zemē ietriecās nāvējošākajā iespējamajā veidā - 60 grādu leņķī. 

Postošais trieciens lika augšējā atmosfērā pacelties tik daudz gruvešiem un gāzēm, ka radikāli izmainījās klimats, sagādājot nāvīgas nedienas dinozauriem. 

200 kilometrus platais asteroīda trieciena krāteris joprojām ir redzams Meksikas dienvidos, tāpēc zinātnieki var to analizēt un veikt dažādas simulācijas. Pētījuma galvenais autors Gerets Kolinss izpētīja četrus iespējamos asteroīda trieciena leņķus - 90, 60, 45, un 30 grādos - un divus asteroīda lidojuma ātrumus - 12 un 20 kilometrus sekundē. Krāterim visprecīzāk atbilda 60 grādu leņķis. 

“60 grādu leņķis ir vispostošākais, jo tādā veidā gaisā paceļas visvairāk gruvešu - pietiekami, lai pārklātu visu planētu. Ja asteroīds būtu Zemē ietriecies mazākā leņķī, tad atmosfērā nebūtu pacēlies tik liels materiāla daudzums,” izdevumam “AFP” stāstīja Kolinss. 

FOTO: Collins et al., Nature Communications, 2020

Liels daudzums sēra sīku daļiņu formā nonāca atmosfērā un aizklāja Saules gaismu, atvēsinot klimatu par vairākiem grādiem pēc Celsija. Dūmi, pelni un gruveši piepildīja atmosfēru, iznīcinot lielāko daļu pasaules augu un 75 procentus dzīvnieku sugu. 

Tiek arī uzskatīts, ka asteroīda trieciens izraisīja zemestrīci, kuras seismiskā aktivitāte sniedzās pat 3000 kilometru tālu. Zemestrīce izraisīja ūdens un gruvešu straumes no iekšējās jūras, kas zināms kā Rietumu iekšējais jūras ceļš. 

Līdz šim zinātnieki varēja tikai pētīt agrīnās trieciena stadijas, tomēr tagad pievērsušies nesenajos izrakumos krāterī iegūtajiem ģeoloģiskajiem datiem, lai labāk saprastu, kā attīstījās kataklizma. Drīz vien atklājās, ka asteroīds Zemē neietriecās no dienvidaustrumu puses, kā uzskatīts iepriekš. 

“Mūsu darbs noraida šo hipotēzi,” piebilda Kolinss. 

Šis pētījums var palīdzēt labāk saprast, kā vispārīgi veidojas krāteri. Piemēram, ar 3D simulācijas palīdzību noskaidrojās, ka pēdējā krātera veidošanās stadijā krātera slāni dažās minūtēs pārklāj akmeņi, kas trieciena laikā uzmesti gaisā. 

Zinātnieki joprojām aktīvi darbojas, lai noskaidrotu, kādā veidā šis asteroīda trieciens izraisīja masu izmiršanu, kā arī, kā dažām sugām izdevās šo kataklizmu pārdzīvot. 

Uz augšu