Laikā pirms pandēmijas, kas miljoniem cilvēku visā pasaulē piespieda būt mājās, frāze “video konference” galvenokārt asociējās ar šaura loka saziņu ar cilvēkiem, kas fiziski dažādu iemeslu dēļ nevarēja būt konkrētajā atrašanās vietā. Tomēr pandēmijas dažu nedēļu laikā video konferenču rīks ir kļuvis par būtisku sociālās sistēmas stūrakmeni, vēsta CNN.
Miljoniem cilvēku rīko virtuālas ballītes, reliģiskus pasākumus, mācībstundas skolās un lekcijas universitātēs, kā arī cilvēku ikdienas saziņa nu norisinās šajās platformās. Ko tas nozīmē tehnoloģiju uzņēmumiem? Tā ir jauna niša, par kuru nu ir sācies “skrējiens”, meklējot potenciāli labāko un daudzfunkcionālāko piedāvājumu, kā lietotājiem atvieglot attālinātu saziņu. Lai arī pagaidām nav skaidrs, cik ilgi cilvēkiem nāksies sazināties ar kameru starpniecību, video konferenču rīks būs neatņemama dzīves sastāvdaļa.
“Mēs dažu nedēļu laikā esam panākuši tādu uzvedības pielāgošanos modeli, kāds bija plānots piecu līdz septiņu gadu laikā. Ikviens, kuram ir bijusi darīšana ar video konferenču rīkiem, ir bijis spiests mainīt savu uzvedības modeli dažu nedēļu laikā,”
sacīja pētnieks Veins Kurcmans.
Viens no video rīku skrējiena galvenajiem favorītiem ir “Zoom”, kas ik dienas pulcē miljoniem cilvēku, kuri piedalās sapulcēs, kā arī uztur savstarpēju saziņu. Jau drīzumā būs zināmi kompānijas finanšu rezultāti, kad arī varēs noteikt, cik nozīmīgs ir bijis “Zoom” lietojuma pieaugums pēdējo mēnešu laikā. Paredzams, ka tas būs pieaudzis vairākkārtīgi, pat neraugoties uz ziņojumiem par dažādiem drošības līdzekļu trūkumiem.
Galvenie konkurenti “Zoom” ir tādi rīki kā “Cisco Webex” un “Microsoft Teams”, tāpat arī “Google” un “Facebook” aktīvi strādā, lai padarītu savus video konferenču rīkus draudzīgākus lietotājiem.
Tieši video konferenču rīki ir kļuvuši par tehnoloģiju industrijas nākamo cīņas laukumu, kur nav viena izteikta līdera.
“Es šajā sacīkstē redzu, ka iespējas ir vairākām kompānijām. Katra no tām piedāvās savu komunikācijas platformu, taču uzvarētājs būs tas, kas tirgū piedāvās vienkāršāko programmu, kas ļaus arī funkcionāli integrēt to lietojumu tā, lai cilvēki to varētu vienlīdz efektīvi lietot darba un citām vajadzībām,” sacīja Kurcmans.
Kopumā video konferenču rīku tirgus kļūst arvien lielāks. Pērn tā kopējā vērtība bija 14 miljardi dolāru, un tās pieaugums paredzēts līdz 50 miljardiem dolāru 2026. gadā. Globālo tirgus pētījumu centra ziņojumā teikts, ka tieši šī nozare ir galvenais uzvarētājs globālās pandēmijas laikā.
Pagaidām interneta gigants “Google” gan nav atklājis, cik daudz uzņēmumu izmanto tā rīku “Google Meet”, bet “G Suite”, kurā ir arī video konferenču rīks, izmanto seši miljoni uzņēmumu visā pasaulē. “Google” vairākus “Meet” maksas pakalpojumus ir ļāvusi izmantot bez maksas līdz septembra beigām.
Tāpat “Facebook” testē jaunu video konferenču servisu - “Messenger Rooms”, kas gan būs vairāk paredzēts ikdienas komunikācijai, tomēr, pēc Kurcmana vārdiem, šo rīku varēs efektīvi izmantot arī mazāki uzņēmumi, kas nevar atļauties spēcīgākus risinājumus. “Facebook” plāno paplašināt video zvanu funkcionalitāti arī lietotnē “WhatsApp”, nodrošinot pilnīgu sarunu šifrēšanu, ar ko problēmas ir novērotas platformā “Zoom”.
“Zoom” ir iekarojis savu vietu tirgū ar savdabīgu biznesa modeli – bez maksas var rīkot līdz 40 minūtes ilgas sapulces, kurās var piedalīties līdz pat 100 dalībniekiem. Ņemot vērā rīka vienkāršību, “Zoom” cer, ka lietotāji arvien vairāk sāks izmantot maksas pakalpojumus, lai varētu rīkot neierobežoti ilgas sapulces. Kamēr šāds biznesa modelis ir šķietami labi nostrādājis, “Google” un “Facebook” varētu pārtrumpot “Zoom” ar video konferenču piedāvājumu cilvēku ikdienas saziņai.
Vairākas kompānijas, to vidū “Facebook” un “Twitter”, ir paudušas, ka attālinātais darbs var kļūt par pastāvīgu normu daudziem šo uzņēmumu darbiniekiem. Tas savukārt iezīmē jautājumu – vai video konferenču rīki būs tikpat pieprasīti arī pēc pandēmijas, kad cilvēki vairāk būs atgriezušies savās darba vietās. Līdz ar to – vairāki analītiķi brīdina, ka pieprasījums pēc šāda veida rīkiem var vienkārši nokrist līdz pirmskrīzes līmenim.
“Video pakalpojumus cilvēki izmanto vairāk, taču tas var ātri apnikt. Jā, tas ir vilinoši, ka, lai satiktos ar draugiem, nav jāatstāj savs dīvāns, jo var paņemt klēpī datoru, taču klātienes tikšanos aizstāt nevar nekas,”
sacīja “Garnter” analītiķis Adams Presets.
“Zoom” ir apguvis grūtāko ceļu, kad ar produktu, kas tiek uzskatīts par universālu un viegli lietojamu, nav pietiekami, lai lietotāji būtu apmierināti. Marta sākumā radās virkne jautājumu par drošību, tostarp domstarpības par “Zoom” sniegto šifrēšanas līmeni un "Zoombombinga" praksi - kad troļļi iejaucas sapulcēs, lai dalītos ar kaitniecisku saturu. Tas mudināja veikt rūpīgu pārbaudi un pagaidu aizliegumus skolām Ņujorkā un Singapūrā izmantot šo rīku.
“Zoom” atbildēja, ka tiek apturētas visas jaunās funkcijas uz 90 dienām, lai koncentrētos uz privātuma un drošības pasākumiem. Šis 90 dienu laikposms beigsies jūlija beigās.
"Visiem video saziņas servisu īstenotājiem ir dažādas drošības problēmas, kas viņiem steidzami jāatrisina," sacīja Presets. "Īstermiņa labojumi bez pareizas motivācijas var nest tikai zaudējumus. Ja uzņēmums vēlas saglabāt klienta uzticību un saglabāt savu reputāciju, tad tas ir obligāti jādara."
Lai arī šķiet, ka “Zoom” līdz šim ir turas stabili, Presets saka, ka jauno konkurenti diezgan manāmi “elpo pakausī”.
"Viens signāls, “Zoom” dominance ir apšaubāma, ir tā, ka jūsu kolēģis, draugs vai ģimenes loceklis piedāvās tikšanos kādā citā rīkā, nevis “Zoom”," saka Presets.
"Uzņēmumos nav īstas vienprātības, kādu video konferenču rīku izmantot labāk," norāda Presets. "Tagad tas, ko mēs redzam, ir situācijas iepazīšana, jo video zvani patērētājiem kļūst arvien vajadzīgāki un pamanāmāki. Tāpēc pagaidām šajā tirgū būs daudz neskaidrību.”
