Ar gadu desmitiem pārbaudītām metodēm jaunajā realitātē vairs nepietiek

FOTO: Paula Čurkste / LETA

Ikdienā strādājot ar cilvēku tīkliem gan atsevišķās organizācijās, gan sabiedrībā kopumā un šobrīd palīdzot ASV atbildīgajām veselības organizācijām veidot Covid-19 izplatības karti, ir nācies pārliecināties, ka ar metodēm, kas 50 vai 60 gadu ir bijušas efektīvas citu slimību kontrolē, jaunajā realitātē vairs nepietiek, raksta Sociālo un organizacionālo tīklu pētnieks Valdis Krebs.

"ASV, kur norit mana ikdiena, šobrīd ir visvairāk Covid-19 upuru un vislielākā saslimstība. Varam runāt par dažādiem iemesliem, bet daudz vērtīgāk būtu meklēt risinājumus un mācīties no valstīm, kuras parasti ar interesi skatās uz šīs lielvalsts piemēru. Viens no tādiem risinājumiem, par kuriem amerikāņi vēl tikai domā, kamēr citi jau ievieš, ir lietotne kontaktpersonu apzināšanai," raksta Krebs.

Kontaktpersonu apzināšana nav nekas jauns – visā pasaulē tā jau gadu desmitiem tiek ļoti veiksmīgi izmantota tuberkulozes, HIV, Ebolas vīrusa un dažādu infekcijas slimību izplatības ierobežošanai.

Taču atšķirībā no šīm slimībām, kuru simptomi skaidri liecina, ka cilvēks ir slims, Covid-19 klātbūtne ne vienmēr ir nosakāma, tomēr vīruss izplatās. Mēs par šo slimību pagaidām zinām ļoti maz. Apkārtējos var inficēt arī tie, kuriem simptomi vēl nav parādījušies. Tāpēc ideja radīt lietotni, kas palīdz apzināt inficētās personas kontaktpersonas, ir apsveicama, un lieliski, ka "Apple" un "Google" ir spējuši vienoties, kā to īstenot, neizmantojot tradicionālās GPS metodes un nodrošinot sensitīvas informācijas drošību.

Pirms Covid-19 – un ASV vēl aizvien – bija pieejama tikai “aci pret aci” kontaktu apzināšanas metode, epidemiologiem izjautājot inficēto cilvēku par personām, ar ko viņš bijis kopā noteiktā laika posmā. Situācijās, kad ir ļoti daudz saslimušo, šāda sekošana kļūst sarežģīta, jo epidemiologu nav tik daudz, lai aptaujātu katru saslimušo.

Latvijā, kur inficēto ir mazāk, to var veiksmīgi darīt, rūpīgi apkopojot datus un sekojot slimības izplatības gaitai. Vairākās valstīs ieviestā lietotne, kas automātiski apzina cilvēka kontaktpersonas, ļauj izvairīties no milzīga resursu patēriņa, testējot pilnīgi visus iedzīvotājus: tā brīdina konkrētus cilvēkus par nepieciešamību atrasties pašizolācijā un vērot savu veselības stāvokli, un, ja vajadzīgs, šos konkrētos cilvēkus var testēt. Tādējādi slimības izplatības tīkls tiek pārgriezts tieši vajadzīgajā vietā, un tas ir vissvarīgākais ieguvums.

"Tomēr mums jāpārliecinās, vai lietotne nebrīdina pārāk daudz cilvēku un pārāk bieži neziņo vienai un tai pašai personai. Tad cilvēki pārstās to lietot," pauž Krebs.

Līdzīgi kā citviet pasaulē, arī ASV netrūkst lietotnes idejas atbalstītāju un arī pretinieku, kuri šaubās, vai šāda lietotne būs gana efektīva, vai informācija būs drošībā un vai viss pasākums tiešām darbosies sabiedrības labā, nevis pret to. Divas galvenās lietas, kas jāņem vērā, lai lietotne dotu labumu sabiedrības veselībai – tai jābūt efektīvai un vienlaikus jāievēro cilvēku privātums.

"Te gan gribu piebilst, ka tie, kuri uztraucas par privātumu, ikdienā sociālajos tīklos atstāj daudz vairāk informācijas par sevi, nekā lietotne jebkad spētu iegūt.

Kontaktu apzināšanas lietotnē visa informācija tiek saglabāta viedtālrunī un netiek nekur sūtīta, bet gan šifrēta ar anonīmiem kodiem," norāda pētnieks.

Ja kods 1 satiek kodu 2 un kods 2 pēc nedēļas saslimst, lietotne brīdina kodu 1, ka tas nonācis saskarsmē ar inficētu personu, neatklājot šī cilvēka identitāti.

Cits jautājums, kas rūpīgi jāpārdomā – kā izvairīties no nepatiesi pozitīva rezultāta, viltus trauksmes vai pārmērīga ziņu daudzuma, kas pārpludina telefonu, dzenot izmisumā lietotāju. Jo vairāk cilvēku lejuplādē lietotni, jo lielāka iespējamība saņemt šādus brīdinājumus.

Kur novilkt robežlīniju, par ko tiek vai netiek ziņots? Kas ir un kas nav “tuvs kontakts”? Vai tas ir cilvēks, ar kuru kontaktējamies 10 minūtes katru dienu vai pusstundu šodien un vairs nekad nākotnē? Kas ir saite starp diviem cilvēkiem: vai noteikti ir jāstrādā kopā, vai arī pietiek apsēsties blakus tramvajā? Mēs nezinām, kas notiek tajās 10 minūtēs, ko cilvēki pavada kopā. Varbūt viens sarunu biedrs šķauda un klepo, varbūt abi strīdas – jo skaļāk cilvēks runā, jo vairāk pilienu izdalās no viņa mutes. Bet varbūt viņi tikai sēž blakus un nesarunājas nemaz, un lasa ziņas savos telefonos. Tehnoloģija var paveikt tikai noteiktu darbību loku, tas nav absolūts glābiņš, kas zina visas detaļas.

Tajā pašā laikā lietotne ievērojami saīsina kontaktpersonu apzināšanas laiku, tāpēc, visticamāk, arī nākotnē šādām lietotnēm būs ļoti liela nozīme dažādu infekcijas slimību ierobežošanā. Jo vairāk kļūdu novērsīsim jau tagad, jo efektīvāk to varēsim lietot, ja piedzīvosim pandēmijas otro vilni vai citu vīrusu.

Skaidrs, ka galvenā nozīme šādām lietotnēm būs lielajās pilsētās, kur cilvēki uztur daudz ciešāku fizisko kontaktu un biežāk tiekas. Nereti izskan bažas, vai ar lietotni nenonāksim līdzīgā situācijā kā Ķīna vai Singapūra, kur lietotnes spēj noteikt lietotāju atrašanās vietu un nav vērtējamas viennozīmīgi. Tomēr Latvija nav salīdzināma ne ar Singapūru, kur ir daudz stingrāki likumi par uzvedību sabiedrībā, ne ar Ķīnu, kur demokrātijas nav un vispār grūti runāt par privātumu. Arī lietotnēm ir jādod laiks attīstībai, mums visiem kopā daudz jāmācās un jāpielāgojas jaunajai realitātei, lai pēc gada mēs jau būtu krietni gudrāki.

Slimība “nepieder” tikai vienam cilvēkam atsevišķi, bet visai sabiedrībai – ja viens cilvēks ir slims, drīz daudzi cilvēki var būt slimi. Skeptiķiem es gribētu teikt: ja tev ir vienalga par sevi, varbūt tu tomēr pietiekami mīli savu ģimeni un draugus, lai gribētu pasargāt viņus visiem iespējamiem līdzekļiem. Tos, kurus nepārliecina pat šis arguments, nepārliecinās nekas.

Taču līdz šim Latvija uz pasaules kopējā fona izskatās ļoti labi. Nereti ASV un Eiropas presē Latvija tiek izcelta kā labs piemērs cīņā pret Covid-19, no kura mācīties pat lielvalstīm.

Latvieši dažkārt nemāk atzīt – šo es izdarīju labi un varu ar to lepoties. Tomēr divi mēneši, ko Latvijas iedzīvotāji ir pavadījuši mājās, līdz šim ir bijusi pareizā rīcība.

Mēs nezinām, kā slimība attīstīsies, tāpēc ir jāsaglabā modrība, jāmācās no tiem, kas tiek galā veiksmīgāk un jāpastumj malā politika, kas traucē vienoties par rīcību.

Un tāpēc ir jāklausa eksperti un viņu ieteikumi – varbūt viņi nezina visu par Covid-19, tomēr zina krietni vairāk nekā pārējie, tāpēc lietotnes lejupielāde ir tikpat pamatoti nepieciešama kā roku mazgāšana un satikšanās nelielās grupas.

Uz augšu