OECD: Latvijā daudzi dzīvo sliktas kvalitātes mājokļos (10)

Pētījumā norādīts, ka pēc neatkarības atgūšanas privatizācijas ceļā Latvijas iedzīvotāji savā īpašumā ieguva mājokļus, proti, septiņos no desmit gadījumiem mājoklis ir cilvēku īpašumā. Vienlaikus izdevumi par mājokli Latvijā ir zem OECD vidējā līmeņa, lai gan atsevišķos gadījumos šīs izmaksas ir lielas.

OECD norāda, ka lielākā daļa dzīvojamā fonda Latvijā tika uzbūvēts padomju okupācijas gados un laika gaitā tas nav ticis efektīvi uzturēts. Tāpat trešdaļa mājsaimniecību dzīvo pārapdzīvotībā, kas ir daudz vairāk nekā vidēji OECD. Pētījumā arī norādīts uz faktu, ka daudzas mājsaimniecības nevar atļauties pārcelties uz labākas kvalitātes mājokli, jo mājsaimniecības nevar atļauties šim mērķim aizņemties. Pēc OECD datiem, 43% Latvijas mājsaimniecību var atļauties paņemt kredītu par 50 kvadrātmetru plašu dzīvokli, kamēr 27% var atļauties aizņemties līdzekļus 75 kvadrātmetru plaša dzīvokļa iegādei.

Pētījumā norādīts arī uz maz attīstīto Latvijas īres tirgu, ko neveicina izīrētājam labvēlīgais īres regulējums. OECD ieskatā, neattīstītais mājokļu tirgus negatīvi ietekmē arī darbaspēka mobilitāti.

OECD arī norāda uz nepietiekamo publisko atbalstu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Lai arī valstī ir mājokļu iegādes garantiju programma ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem, tomēr OECD ieskatā, šis atbalsts ir vairāk mērķēts uz iedzīvotājiem ar vidējiem ienākumiem Rīgā un tās apkārtnē. 

Pētījuma autori arī norāda uz Latvijā esošo tā dēvēto "iztrūkstošo vidusslāni", kas veido 44% no Latvijas iedzīvotājiem, kuru ienākumu līmenis ir augsts, lai pretendētu uz atbalstu mājokļa iegādei, vienlaikus šie ienākumi ir pārāk zemi, lai atļautos aizņēmumu mājokļa iegādei.

Lai risinātu pētījumā uzskaitītās problēmas, OECD iesaka Latvijai izstrādāt visaptverošu mājokļu politikas stratēģiju, tajā ietverot ilgtermiņa redzējumu par mājokļu politiku, kā arī vidēja un īsāka termiņa prioritātes. Mājokļu politikas ieviešanā ieteikts sadarboties valsts un pašvaldību līmenī.

OECD arī rosina Latvijā ieviest fondu, kas palīdzētu attīstīt mājokļu tirgu, kā arī rast veidu, lai palīdzētu cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem risināt mājokļa pieejamības problēmu. Tāpat ieteikts attīstīt un padarīt pieejamu īres tirgu.

Jau ziņots, ka Valsts kontrole gada sākumā publiskotajā revīzijā secināja, ka tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvo savos vai īrētos dzīvokļos pašvaldību apsaimniekotos daudzdzīvokļu namos, no kuriem daudzi ir veselībai un dzīvībai bīstami.

Pēc Valsts kontroles revīzijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izdeva rezolūciju ekonomikas ministram apzināt pašvaldību apsaimniekoto dzīvojamo ēku atbilstību drošuma prasībām un piedāvāt risinājumus situācijas uzlabošanai.

Toreizējais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka par valsts politiku dzīvojamā fonda atjaunošanai varēs lemt pēc OECD pētījuma.

EM: Latvija jau strādā pie atsevišķu OECD ieteikumu īstenošanas mājokļu politikas jomā

Latvija jau strādā pie atsevišķu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ieteikumu īstenošanas mājokļu politikas jomā, trešdien mediju pārstāvjiem atzina Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Valantis stāstīja, ka Latvijas un OECD domas par mājokļu politiku sakrīt, turklāt daļa ieteikumu jau tiek īstenota. Kā piemēru viņš minēja patlaban izstrādes stadijā esošo īres regulējumu, ar kuru tiks ieviests balanss starp īrnieka un izīrētāja interesēm.

Tāpat EM valsts sekretārs atzina, ka patlaban pieejamā mājokļu iegādes programma ir darbojusies veiksmīgi, tomēr ar šo atbalstu nepietiekot, tāpēc EM izstrādājusi priekšlikumus šīs programmas paplašināšanai. Izstrādes stadijā ir arī programma, kas paredzēs valsts galvojumu privātmāju siltināšanai.

Pēc Valanta teiktā, pēdējos trīs gadus EM par saviem līdzekļiem pievērsusies dzīvojamā fonda izpētei, īpaši pētot padomju laikā celto māju drošību. Pirmais pētījums tika veltīts balkonu tehniskajam stāvoklim, bet pēdējie divi pētījumi bijuši par konkrētām padomju laikā celtām daudzdzīvokļu māju sērijām. Šie izvērtējumi kalpošot daudzdzīvokļu māju īpašniekiem un apsaimniekotājiem, lai meklētu risinājumus tehnisko problēmu novēršanai.

Pēc Valanta teiktā, kopumā OECD pētījumā nav pārsteidzošu secinājumu, bet EM novērtē OECD apkopotos līdz šim mazāk zināmos faktus par mājokļu pieejamību un atsevišķiem tehniskiem datiem. Balstoties uz OECD pētījumā sniegto statistiku, EM plāno izstrādāt mājokļu pieejamības stratēģiju.

Atbilstoši OECD rekomendācijām EM visaptverošu mājokļu politikas stratēģiju plāno izstrādāt līdz 2021.gada beigām. Tas būs ilgtermiņa dokuments, kas noteiks mājokļu politikas mērķus turpmākajiem gadiem, paredzēs inovatīvus risinājumus un nepieciešamo finansējumu konstatēto problēmu risināšanai, kā arī paredzēs atbalsta programmu veidošanu mājokļa pieejamībai, kas mērķētas uz atsevišķām sabiedrības grupām, piemēram, ģimenēm ar bērniem.

Tāpat EM valsts sekretārs atzina, ka 2021.gada budžeta sarunās ministrija uzsvērs nepieciešamību veidot fondu mājokļu pieejamības veicināšanai. Viņš gan nevarēja atklāt detaļas par fonda darbību un līdzekļu apjomu, jo par to vēl plānotas konceptuālas diskusijas.