Tramps, Krievija un talibi: kas līdz šim nācis atklātībā par "asinsnaudu"?
Papildināts

FOTO: JIM WATSON / AFP

Laikraksts "The New York Times" pagājušonedēļ nāca klajā ar nopietnām apsūdzībām - tā informācijas avoti ziņoja, ka Krievijas militārais izlūkdienests esot talibiem Afganistānā piedāvājis samaksu par amerikāņu karavīru nogalināšanu; Tramps ar šo informāciju esot iepazīstināts pirms vairākiem mēnešiem, bet nekāda rīcība neesot sekojusi. Apkopojam, kāda informācija līdz šim izskanējusi publiski.

Ziņas un ASV reakcija

Pie secinājuma, ka Krievijas militārais izlūkdienests GRU slepus piekukuļojis talibus, nonākuši ASV izlūkdienesti. Par šādu rīcību informētās ASV amatpersonas laikrakstam “The New York Times” pastāstījušas, ka afgāņu kaujinieki šos uzdevumus arī pildījuši, lai izjauktu tobrīd sāktās miera sarunas. ASV izlūkdienesta iegūtā informācija daļēji balstās uz sagūstīto afgāņu kaujinieku pratināšanā iegūtajām ziņām.

Krievijas militārais izlūkdienests, kas jau iepriekš bija saistīts ar vairākām slepkavībām un slepenām operācijām Eiropā, pagājušajā gadā centās destabilizēt Rietumus un revanšēties par savām neveiksmēm, piedāvājot atlīdzību par sekmīgiem uzbrukumiem koalīcijas spēkiem Afganistānā.

2019.gadā kaujās Afganistānā tika nogalināti 20 amerikāņu karavīru, taču nav īsti skaidrs, kuras no traģiskajām epizodēm ir saistītas ar šāda veida pasūtījumu.

Četri amerikāņi tika nogalināti šā gada sākumā, taču talibi jaunus uzbrukumus nav rīkojuši kopš februāra, kad par to parakstīta vienošanās. Koronavīrusa dēļ ASV spēki ir krasi ierobežojuši izbraukšanu no bāzēm Afganistānā, kam arī varētu būt ietekme uz to, ka uzbrukumu ir mazāk.

Ar ASV izlūkdienesta secinājumiem tika iepazīstināts arī prezidents Donalds Tramps, bet Baltā nama Nacionālā drošības padome šo problēmu starpresoru sanāksmē apsprieda marta beigās. Ierēdņi bija sagatavojuši vairākus rīcības plāna variantus, to skaitā caur diplomātiskiem kanāliem nodot prasību Maskavai šādu rīcību pārtraukt, kā arī vienlaikus pastiprināt sankcijas un veikt citus atbildes pasākumus, taču galīgais lēmums būtu jāpieņem Baltajam namam.

Tomēr Baltais nams norādījis, ka ne Tramps, nedz arī ASV viceprezidents Maiks  Penss neesot tikuši informēti par izlūkdienestu vērtējumu, ka Krievijas militārais izlūkdienests piedāvājis talibiem atlīdzību par amerikāņu karavīru nogalināšanu.

"Tas liecina nevis par iespējamās izlūkošanas informācijas vērtību, bet gan par "The New York Times" neprecizitāti, kļūdaini apgalvojot, ka prezidents ticis informēts par šo jautājumu," piebilda Baltā nama preses sekretāre Keilija Makineja.

Viņa nenoliedz šādas izlūkinformācijas esamību, bet gan tās vērtību un to, vai ASV augstākās amatpersonas tika informētas "personīgi".

"Izlūkdienestu kopienā nepastāv vienprātība par šīm apsūdzībām," pirmdien pavēstīja Baltā nama pārstāve, piebilstot, ka patiesībā pastāv atšķirīgi viedokļi.

Pirmdien "The New York Times", atsaucoties uz divām vārdā nenosauktām amatpersonām, vēstīja, ka februāra beigās šis jautājums esot ticis iekļauts ASV prezidenta dienišķajā brīfinga ziņojumā.

Raidorganizācija CNN un aģentūra AP ziņojušas, ka Tramps esot šo informāciju  saņēmis šī gada sākumā, taču nenorādot precīzu laiku. Iepriekš izskanējis, ka Tramps prezidents brīfinga ziņojumus nelasot un paļaujoties uz to, ko darbinieki viņam pastāsta mutiski, norāda BBC.

Tikmēr "The New York Times" vēstīja, ka Tramps par atlīdzību, kas tiekot maksāta talibiem par amerikāņu karavīru nogalināšanu, esot ticis informēts vēl martā, bet neko neesot darījis šajā lietā.

AP pirmdien ziņoja, ka Baltā nama augstākās amatpersonas jau 2019.gada sākumā esot zinājušas par slepeno izlūkinformāciju par šo tēmu un ka izlūkdienestu novērtējums jau tolaik ticis iekļauts vismaz vienā prezidenta brīfinga ziņojumā.

Tramps svētdien vakarā noliedza, ka būtu saņēmis šādu informāciju.

ASV Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi un Senāta demokrātu mazākuma līderis Čaks Šūmers aicināja steidzami apspriest šos izlūkdienestu ziņojumus.

Pārstāvju palātas vairākuma līderis Stenijs Hojers sacīja, ka viņš un citi augsta ranga demokrāti ir uzaicināti uz sanāksmi Baltajā namā otrdien.

Arī republikāņu aprindās izskanējušas bažas par šīs lietas nopietnību.

"Ja tiks apstiprināti izlūkdienestu ziņojumi, ka Krievija vai kāda cita valsts piedāvā atlīdzību par amerikāņu karavīriem, tad pret tām jāizturas kā pret terorisma finansētājām," sacīja republikānis Toms Tillis, kurš darbojas Senāta Bruņoto spēku komitejā.

Krievijas noliegums

Krievijas ārlietu ministrija sestdien paziņoja, ka laikrakstā “The New York Times” izklāstītā versija ir viltus ziņa un ka Krievija nav maksājusi teroristiem par uzbrukumiem amerikāņu karavīriem Afganistānā.

Krievijas vēstniecība ASV norādījusi, ka "nepamatotās anonīmās apsūdzības" laikraksta slejās esot jau novedušas pie nāves draudiem, kas izteikti Maskavas diplomātisko pārstāvniecību darbiniekiem Vašingtonā un Londonā.

Talibu noliegums

Talibi ir nolieguši, ka būtu saņēmuši naudu no Krievijas, un talibu politiskais līderis mulla Abduls Ghani Baradars no jauna apliecināja talibu solījumu neuzbrukt ASV.

Baradars, kurš bāzējas Katarā, sacījis ASV valsts sekretāram Maikam Pompeo, ka saskaņā ar vienošanos talibi neatļauj nevienam izmantot Afganistānas teritoriju, lai uzbruktu ASV un citam valstīm, pavēstīja talibu pārstāvis sakariem ar presi.

Februārī ASV apsolīja izvest karavīrus no Afganistānas līdz 2021.gada vidum apmaiņā pret drošības garantijām no talibiem.

Vienošanās, kurā Afganistānas valdība netika iesaistīta, paredzēja, ka talibi un ASV atturēsies no uzbrukumiem viens otram.

Uz augšu