“Latviešu Mata Hari”, “dēkainā latviete”, “viena no intelektuālākajām sievietēm Latvijā” – tas viss savulaik bija teikts par rakstnieci, žurnālisti Austru Ozoliņu-Krauzi (1890–1941). Viņas savdabīgā personība bija pretrunu pilna, bet biogrāfijā joprojām ir daudz “baltu laukumu”.
"Viņas vārds daudziem ir maz zināms. Šodien viņas vārds vairāk zināms šauram speciālistu lokam, kas nodarbojas ar starpkaru perioda literatūru. Pirmām kārtām tas saistāms ar faktu, ka viņai nebija skaļu darbu, kurus izdot atkārtoti vēlākos gados pēc viņas nāves," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" atzīst mākslas zinātniece Natalja Jevsejeva.
Kā literāti Ozoliņu-Krauzi jau dzīves laikā vērtēja pretrunīgi. Vieni norādījuši, ka viņa raksta vīrišķīgu literatūru, ar vērienu aprakstot notikumus, kritizējot sabiedrību.
Spoža izglītība, draudzība ar Raini un Aspaziju un propaganda
Dzimusi Rīgā 1890. gadā 30. novembrī būvuzņēmēja ģimenē, Austra Ozoliņa-Krauze varēja atļauties mācības ārzemēs. No 1912. līdz 1917. gadam viņa studēja filoloģiju un jurisprudenci Šveicē, Bernes Universitātē. Jau tad Austra sāka savu aktīvo sociālpolitisko un publicistisko darbību.
Turpat Šveicē iepazinās ar Raini un Aspaziju, kopā ar viņiem strādāja Šveices Latviešu komitejā par tās sekretāri.
No 1916. līdz 1919. gadam Austra Ozoliņa-Krauze vadīja Latvijas propagandas biroju un jau tad nonāca izlūkdienestu uzmanības centrā – viņas gaitām sekoja Šveices speciālo dienestu iestādes.
