Eksperts: Darba devējam ar darba ņēmēju būtu obligāti jāvienojas par darba veikšanu attālināti

FOTO: Pixabay

Darba devējam ar darba ņēmēju būtu obligāti jāvienojas par darba veikšanu attālināti, šodien vebinārā par attālināto darbu pēc ārkārtējās situācijas beigām pauda advokātu biroja "Sorainen" vadošais speciālists, zvērināts advokāts Andis Burkevics.

Uz jautājumu, vai ar darbinieku jāslēdz atsevišķa vienošanās par attālināto darbu jeb to var iekļaut darba kārtības un darba aizsardzības noteikumos, eksperts norādīja, ka vienošanās par darba veikšanu attālināti ir obligāta.

Burkevics skaidroja, ka darba līgumā būtu vēlams iekļaut nosacījumus, kādos darba ņēmējs piekrīt noteiktu laiku strādāt attālināti, piemēram, ārkārtējā situācijā valstī. Ja nav bijusi vienošanās par attālinātu darbu, situācijai atrisinoties, jāatgriežas iepriekšējā darba režīmā.

Burkevics arī ieteica gadījumos, kad darbs turpinās attālināti, darba devējam uzskaitīt darbinieku strādājot aizvadīto laiku. Vēlams būtu nodrošināt elektronisko uzskaiti, piemēram, darbiniekam elektroniski piereģistrējoties darba veikšanai kādā sistēmā un izreģistrējoties no tās, kad darbs pabeigts. Tādējādi darbinieks nevarēs darba devējam izteikt pretenzijas par darbu nakts laikā vai strādāšanu ārpus oficiālā darba laika.

Tāpat eksperts uzsvēra, ka attālinātā darba laikā darbiniekiem jānodrošina saziņas iespējas ar klientiem un citiem kolēģiem, tāpēc tiešsaistē darbu vēlams organizēt tādā laikā, kad arī vairums citu cilvēku valstī strādā. Darba laikam attālināti būtu jāpiemēro līdzīgs režīms, kāds ir bijis, strādājot uz vietas, piemēram, birojā.

Pēc Burkevica teikta, labs risinājums darba devējam turpināt operatīvi uzturēt saziņu ar darbiniekiem ir ikrīta vai iknedēļas sapulces, kurās puses izrunā veicamos darbus. Tāpat darba devējam jādomā, kādā veidā objektīvi mērīt un vērtēt padoto darba rezultātus. Ja darbā uz vietas ofisā tika uzskaitīts arī laiks, ko darbinieks pavada, lai sagatavotos darbam pie konkrēta projekta - zvani, intervijas, kas nenes tūlītēju rezultātu, arī strādājot attālināti tas jāņem vērā. Attālinātā darba rezultāti jāmēra tāpat kā darba klātienē rezultāti. Taču kopumā darba devējam vairāk jākoncentrējas uz darbinieku paveikto, nevis uz darba laika uzskaiti.

Darba devējam vēlams nodrošināt regulāru komunikāciju ar darbiniekiem un parūpēties par darbinieku psiholoģisko atbalstu. Ja darba devējs samazina darba samaksu vai izbeidz darba attiecības, jāņem vērā, ka strādājošie ir vieni savās bēdās un nevar dalīties tajās ar citiem darbiniekiem, kas rada papildus spriedzi. Uzteikumu elektroniski var veikt tikai tad, ja puses par to vienojušās.

Attālinātajā darbā darbiniekiem ir jānodrošina visa nepieciešamā tehnika attālinātajam darbam un konfidencialitāte - informācijas un personas datu aizsardzība, tāpat kā iepriekš klātienē. Ja iepriekš, strādājot klātienē, bija darbinieku apmācības, tās jānodrošina arī, strādājot attālināti.

Uz diskusijas vērotāju jautājumu, vai būtu iespējams attālināti strādāt arī no ārvalstīm, piemēram, ceļojot no darba brīvajā laikā, "Sorainen" pārstāvji atbildēja apstiprinoši, taču ar atrunu, ka strādāšana kā tāda nevar notikt no darba brīvajā laikā. Tāpat darbinieks būtu īpaši jāinstruē par iespējamiem riskiem, strādājot ceļojot.

Uz jautājumu, kā Valsts darba inspekcija (VDI) vērtēs darbinieka nelaimes gadījumu, attālināti strādājot mājās, kur nav vērtēti riski, eksperti atbildēja, ka VDI, visticamāk, to izmeklēs, neapmeklējot darbinieka telpas. Taču par nelaimes gadījumu visdrīzāk pilnībā būs atbildīgs darba devējs, jo risku vērtēšana gulstas uz viņu.

Jau ziņots, ka Covid-19 vīrusa izplatība sekmēja attālinātā darba popularitātes pieaugumu. Sākotnēji lielākā darba devēju uzmanība tika pievērsta tam, kā tehniski nodrošināt uzņēmuma darbības nepārtrauktību, taču, laikam ejot un attālinātajam darbam turpinoties, svarīgi kļūst arī citi aspekti, par kuriem šodien tiešsaistes vebinārā plānoja informēt "Sorainen" eksperti.

Uz augšu