Banku analītiķi: Latvijā arī turpmākajos mēnešos gaidāma deflācija

FOTO: Paula Čurkste / LETA

Latvijā arī turpmākajos mēnešos gaidāma deflācija jeb patēriņa cenu kritums, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi, komentējot trešdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA atzīmēja, ka tuvākajos mēnešos cenu līmeņa dinamiku visvairāk ietekmēs naftas cenas atgūšanās, kas nedaudz atdzīvinās inflāciju. Vienlaikus šis faktors spēcīgāk izpaudīsies nākamgad līdz ar pārliecinošāku globālās ekonomikas augšupeju.

"Ierobežojumu noņemšana ļaus arī atgūties noteiktiem sektoriem un attiecīgi arī to cenu līmeņiem, piemēram, ēdināšanā, ar tūrismu saistītajām precēm un pakalpojumiem. Taču tas daudz nemainīs kopējo situāciju, kur būs jūtama vājāka pieprasījuma ietekme," teica Gašpuitis.

Viņš minēja, ka pietiekami liela daļa patērētāju saglabās piesardzību tēriņos, gan vērtējot ekonomikas tālāko attīstības gaitu, gan piedomājot par veselību.

Pēc Gašpuita prognozētā, mērenā tempā turpinās sadārdzināties arī pārtika.

"Situācija pasaulē saistībā ar ierobežojumu radītajiem saspīlējumiem norimst. Taču naftas cenu atgūšanās uzturēs spiedienu. Arī situācija darba tirgū nozīmē, ka īstermiņā algu spiediens uz cenām nedaudz atslābs, bet jau nākamgad tas varētu visai strauji atgūties," sacīja Gašpuitis.

Viņš arī minēja, ka pēdējā laikā nereti izskan bažas par naudas drukāšanas pasākumu ietekmi uz inflāciju, taču pašreizējā ekonomiskajā vidē stimulējošās politikas ietekme uz inflāciju ir ļoti ierobežota. "Tā drīzāk ir spējusi izslēgt deflācijas iesakņošanos," teica Gašpuitis.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts norādīja, ka ekonomikas vājums pasaulē ir pazeminājis inflācijas gaidas.

"'Prognozes sola inflācijas atgūšanos, taču zemākos līmeņos kā tas bija pirms pandēmijas aizsākšanās. Latvijā turpmākajos mēnešos būs raksturīga deflācija, kas varētu noslēgties gada beigās," teica Gašpuitis, piebilstot, ka gada vidējā inflācijas šogad Latvijā varētu būt 0,3% apmērā, bet nākamgad tā pakāpsies līdz 2%.

"Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare aģentūrai LETA norādīja, ka gada laikā patēriņa cenas visbūtiskāk ietekmēja degvielas cenu kritums, kas samazinājās par 16%, lai gan pagājušā mēneša laikā degvielas cenas strauji kāpa - par 9,2%. Jūlijā "Brent" naftas cena pārsniedz 40 ASV dolārus par barelu, kas ir divas reizes vairāk nekā zemākajā punktā šogad, bet joprojām krietni zem pagājušā gada līmeņa.

Komare minēja, ka nepārtikas preču cenu samazinājumu 2020.gada jūnijā ietekmēja arī apģērbu un apavu cenas. Vēl maijā abu šo kategoriju cenas mēneša laikā mainījās neraksturīgi ierastajām sezonālajām pārmaiņām, bet jūnijā izmaiņas bija tuvu ierastajām.

"Kopējo cenu līmeni turpina vilkt uz leju arī ar mājokli saistītās izmaksas, tas ir, komunālie maksājumi. No 1.jūnijā AS "Rīgas siltums" ieviesa jaunu siltumenerģijas tarifu. Visdrīzāk, ka lielākā daļa patērētāju to varēs novērot ar apkures sezonas sākumu, bet statistiski šīs pārmaiņas jau fiksētas kā 2% samazinājums. Iespējams, ka jūlijā elektrības rēķini būs mazāki tiem patērētājiem, kuriem ir izvēlēta mainīgas biržas cenas opcija, jo 6.jūlijā Latvijā tika novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena," pauda Komare.

Tāpat viņa norādīja, ka jūnija statistikā līdz galam vēl neparādījās visi dati par cenu pārmaiņām, kuras būtu ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze. Piemēram, vēl joprojām nav pieejami dati par pasažieru aviopārvadājumiem, kinoteātru un teātru pakalpojumiem un kompleksiem atpūtas pakalpojumiem. "Tomēr mēs jau redzam, ka, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, par teju 22% kritušas viesnīcu un viesu māju pakalpojumu cenas," sacīja Komare.

"Swedbank" ekonomiste atzīmēja, ka, pateicoties tam, ka koronavīrusa izplatība Latvijā tiek labi kontrolēta un martā ieviestie ierobežojumi tika visai ātri mīkstināti, situācija ar cenu pārmaiņām sāk stabilizēties. 

"'Mēs varam novērot korekcijas pakalpojumu sektorā, kur kaut gan vidēji cenas aug, bet tomēr novērojams straujš cenu kritums atsevišķiem pakalpojumiem. Ar degvielu importētais cenu kritums mazinās. Vienīgi komunālo pakalpojumu cenas pagaidām noturēsies gana zemu. Visticamāk, inflācija Latvijā atgriezīsies jau šā gada beigās," pauda Komare.

Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka jūlijā un augustā sezonālu faktoru dēļ patēriņa cenu līmenis atkal samazināsies, savukārt gada deflācijas rādītājs vēl vairākus mēnešus būs līdzīgs pašreizējam apmēram.

"Gada vidējais patēriņa cenu līmenis šogad būs ļoti līdzīgs pērnajam, visdrīzāk, pavisam nedaudz pieaugot, taču pesimistiskā pasaules ekonomikas attīstības scenārijā iespējama arī deflācija gadā kopumā," sacīja Strautiņš.

Viņš arī atzīmēja, ka ekonomikas atgūšanās no marta-aprīļa zemā punkta sākotnēji notika ļoti strauji, piemēram, maijā reģistrēts visu laiku straujākais mazumtirdzniecības kāpums Eiropā. Taču tālāka atgūšanās būs vājāka. Bezdarba pieaugums ir bijis mērens, piemēram, Latvijā maijā tas sasniedza 2016.gada līmeni, lai arī varēja būt ļaunāk. Taču bezdarbu samazināt tuvākajā nākotnē būs grūti.

"Tam būs pašsaprotama ietekme uz inflāciju. Konkurence par darbiniekiem vēl ilgi būs vājāka nekā 2020.gada sākumā. Deflāciju veicina arī zemās izejvielu cenas. Gan "Bloomberg", gan S&P izejvielu cenu indeksu līmenis ir vien apmēram puse no tā, kas bija augsto cenu periodā pirms 2014.gada vidus. Latvijai globālais izejvielu cenu komplekts šobrīd ir izdevīgs. Vienīgā biržās tirgotā izejviela, ko eksportējam nozīmīgā daudzumā, ir kvieši. To cena turpina šūpoties jau vairākus gadus iecienītajā 175-200 eiro par tonnu diapazonā. Taču naftas cena ir apmēram divas trešdaļas no pērnā gada vidējā līmeņa, kad tā bija 64 ASV dolāri par barelu, un jau mēnesi svārstās tuvu 40 dolāru atzīmei pēc divkāršošanās no koronvīrusa krīzes zemākā punkta. Lētāki nekā pirms gada ir arī metāli," klāstīja Strautiņš.

Viņš atzina, ka šobrīd uzmanības centrā ir epidēmijas otrā viļņa risks Baltijā un cituviet Eiropas Savienībā, kā arī pirmā viļņa turpināšanās ASV un jaunattīstības valstīs.

"Iespējams, ka pie mums nebūs viena liela otrā viļņa, bet būs vairāki mazāki kāpumi un kritumi. No tīri savtīga skatupunkta indivīdiem nav jēgas sevi ierobežot brīdī, kad inficēšanās risks ir ļoti zems. Taču vīruss šo modrības zudumu izmantos, iespējams, tas jau notiek. Savukārt jauno gadījumu skaitam pieaugot, cilvēki atkal mainīs uzvedību un bīstamās kaites izplatība tiks piebremzēta. Pēc brīža viss sāksies no jauna un tā līdz brīdim, kad būs pieejama vakcīna vai efektīva ārstēšana," sacīja Strautiņš.

Jau vēstīts, ka patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieauga par 0,2%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2019.gada jūniju - patēriņa cenas samazinājās par 0,7%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 1,6%.

Uz augšu