Protesta akcijas ir ietekmējušas kompāniju lēmumus saistībā ar reklāmas stratēģiju. Tādējādi vismaz jūlijā daudzas kompānijas ir apturējušas kampaņas sociālajā tīklā “Facebook”. Ņemot vērā sabiedrības sašutumu, uzņēmumiem sociālā tīkla boikots piedāvā ļoti redzamu iespēju parādīt, ka uzņēmumi ir gatavi labot savas kļūdas un mainīt taktiku.
Uzņēmumi, kas pagaidām ir atteikušies no reklāmām “Facebook”, ir guvuši labumu no plašas publicitātes medijos. Ārvalstu medijos jauni raksti parādās ik reizi, kad kāds lielais zīmols, kā “The North Face”, “Levi Strauss” un “Absolute Vodka” paziņo par lēmumu izņemt reklāmas no “Facebook”. Šīs nedēļas sākumā Lielbritānijas labdarības organizāciju grupa tikai draudēja atteikties no “Facebook” reklāmām. Tas bija pietiekami, lai saņemtu pozitīvu publicitāti no medijiem.
Boikots faktiski ir uzskatāms arī par daļu no plašāka fenomena, kurā zīmoli pēdējo gadu laikā ir centušies gūt labumu no konkrētas pozīcijas ieņemšanas politiskos jautājumos, piemēram, klimata jautājumos un LGBT tiesībās.
"Daudziem zīmoliem šķiet izdevīgi ieņemt konkrētu politisko nostāju," sacīja komunikācijas un sabiedrisko attiecību zinātniece Melisa Arončika. Viņa sacīja, ka uzņēmumi "gūs labumu no jautājumiem, ja tas ļaus piesaistīt jaunāko patērētāju uzmanību".
Pētījumos atklāts, ka daudzi patērētāji ir emocionāli saistīti ar mērķtiecīgiem zīmoliem un vismaz aptaujā apgalvo, ka viņi pārietu uz zīmolu, kas vairāk pieskaņojas viņu vērtībām. Daži reklāmas nozares pārstāvji tomēr apšauba, vai tas dod kādu labumu un vai “Facebook” boikots būtiski atšķirsies no citiem boikotiem.
"Nav nekādu pierādījumu tam, ka zīmoli, kas nepauž nostāju politiskos jautājumos, tiešā veidā zaudētu pārdošanas rezultātus. Tas ir vairāk iekšējs sabiedrisko attiecību komandu spiediens, lai ļautu nodrošināt uzņēmumiem tēlu, ka tie pareizi domājoši," norāda mediju un reklāmas pētnieks Ivans Klarks.
Ratdžersa universitātes asociētā profesore Arončika brīdināja patērētājus, ka lielajiem uzņēmumiem ir savas intereses attiecībā uz mēnesi ilgo boikotu.
"Zīmoli nepārprotami ir “politiski aktori” ar milzīgu spēku ietekmēt sabiedrisko kārtību, tie nedarbojas sabiedrības interesēs. Šie uzņēmumi galvenokārt rīkojas savu akcionāru interesēs," Arončika sacīja “Deutsche Welle”.
Džami cer, ka boikots “aizsāks patiešām svarīgas sarunas", piebilstot, ka daudzi uzņēmumi līdz šim nebija iedomājušies par to, kā viņu reklāmas budžets ļauj izplatīties naida runai un dezinformācijai. "Es uzskatu, ka mēs redzam sākumu tam, kā uzņēmumi maina savus tērēšanas paradumus," sacīja aktīviste.
Taču arī “Facebook” nestāv uz vietas, bet rīkojas. Tā, piemēŗam, pagājušajā nedēļā Zakerbergs mazināja savu ietekmi, norādot, ka platforma nemainīs savu reklāmas politiku. Uzņēmums uzstāj, ka ir veicis pietiekamus pasākumus, lai samazinātu lietotājiem redzamu ekstrēmistu izplatīta satura daudzumu.
Kaut arī aktīvistu grupas ir radījušas lielu publicitāti, tās vēl nav spējušas “iesist sociālajam medijam vietā, kur visvairāk sāp”. Pētījumā, ko “Pathmatics” veica, sadarbojoties ar “CNN Business”, tika noskaidrots, ka lielākā daļa no 100 labākajiem “Facebook” reklāmdevējiem nav pievienojušies boikotam.