Valdības patvaļa vai Covid-19? Pret ko protestē Serbijā (1)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: AFP/SCANPIX

Serbijā jau trīs dienas notiek plaši protesti, kuros bija vērojama vardarbība no policijas puses. Tā kā preses brīvība Serbijā ir ļoti ierobežota, ārvalstu medijos izskanējušas dažādas versijas par to, kas ir šo protestu pamatā.

Otrdien un trešdien sociālajos tīklos un nelielā skaitā neatkarīgo mediju parādījās ainas, kurās serbu policija izrēķinās ar protestētājiem.

Protestos Belgradā, Novisadā un Nišā piedalījās tūkstošiem cilvēku. Atšķirībā no divām iepriekšējām dienām, ceturtdien demonstrācijas lielākoties aizritēja miermīlīgi - lai izvairītos no jebkādām iespējamajām sadursmēm, tika rīkoti sēdošie protesti un gājieni.

Foto: AFP/SCANPIX

Ārvalstu medijos galvenokārt izskanējis, ka protestu iemesls bija Covid-19 ierobežojumu atjaunošana, taču tas ir ļoti virspusējs skaidrojums.

Foto: SIPA/Scanpix

Kāpēc Serbijā protestē?

Saskaņā ar oficiālajiem datiem, Serbijā apstiprināti vairāk nekā 17 000 inficēšanās gadījumu ar jauno koronavīrusu. Miruši 352 cilvēki.

Pavasarī Serbijā tika ieviests stingrs karantīnas režīms. Taču jūnijā to atcēla, lai varētu sarīkot parlamenta vēlēšanas. Tajās pārliecinoši uzvarēja valdošā Serbijas Progresīvā partija, kuras līderis ir Serbijas autoritārais prezidents Aleksandrs Vučičs. Pēc vēlēšanām epidemioloģiskie rādītāji krasi pasliktinājās, norāda portāls "Meduza".

Foto: SIPA/Scanpix

Otrdien Vučičs paziņoja par nodomu nedēļas nogalē ieviest komandantstundu. Reaģējot uz to, ka valdības lēmumi šķiet pakārtoti politiķu, nevis sabiedrības interesēm, Belgradas ielās izgāja tūkstošiem cilvēku.

Ceturtdien valdība atteicās no ieceres par komandantstundu, taču Belgradā noteica pulcēšanās ierobežojumu - kopā sanākt drīkst līdz desmit cilvēkiem.

Serbijā valdošā ultranacionālistiskā Progresīvā partija pēdējos gados noārdījusi politiskās tiesības un pilsoniskās brīvības, norāda organizācija "Freedom House". Tiek izdarīts spiediens uz neatkarīgajiem medijiem, politiskajiem oponentiem un pilsonisko sabiedrību. 

Foto: SIPA/Scanpix

2018.gada novembrī pēc uzbrukuma opozīcijas politiķim Borko Stefanovičam Serbijā izcēlās protesti pret valdību, kuri turpinājās 2019.gadā. Demonstranti pieprasīja Vučiča atkāpšanos, preses brīvību un godīgas vēlēšanas.

Foto: AFP/SCANPIX

Žurnālistu organizācijas 2019.gadā fiksējušas 119 gadījumus, kad Serbijā pret žurnālistiem izdarīts spiediens vai pastrādāta vardarbība. Neatkarīgie mediji regulāri tiek nozākāti un apmeloti valdībai lojālajos izdevumos.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu