Klimata pārmaiņas, kas skar Zemes arktiskos apgabalus, īpaši spēcīgi ietekmē Krievijas ziemeļus. To rezultāts ir mežu ugunsgrēki, plūdi un mūžīgā sasaluma slāņa kušana Sibīrijā un Tālajos austrumos.  Mūžīgā sasaluma pakāpeniska izzušana jo īpaši ietekmē Krievijas lielāko reģionu Jakutiju - gan radot zemes noslīdējumus un plūdus, gan veicinot vēl kādu, nereti nelegālu rūpalu - mamuta ilkņu medības.

Pēdējo pāris gadu desmitu laikā mūžīgā sasaluma slāņa atkušana ir atsegusi mamutu skeletus, kuri tūkstošiem gadu bijuši iesaluši ledū. Tas atvieglojis ilkņu mednieku darbu un teju desmitkāršojis to skaitu. Krievijā ilkņu vākšana ir atļauta tikai īpašas licences īpašniekiem, taču perspektīva pārdot tos Ķīnas un citu Āzijas valstu tirgos ir tik vilinoša, ka aizvien vairāk cilvēku ar to nodarbojas nelegāli, secināts Lielbritānijas domnīcas RUSI pētījumā.

Tiek lēsts, ka mūžīgajā sasalumā Krievijas teritorijā atrodas aptuveni desmit miljoni mamuta skeletu. Liela daļa no tiem - tieši Sahas republikas jeb Jakutijas teritorijā, kur vietējie iedzīvotāji met pie malas līdzšinējās nodarbes - medības un dimantu rakšanu un pievēršas ilkņu medībām. Ienākumi no ilkņu kontrabandas pāri robežai daudzkārt pārsniedz šī reģiona iedzīvotāju algu.

Kaut arī mamutu ilkņi Jakutijā tiek vākti jau kopš 17. gadsimta, šis rūpals savu uzplaukumu piedzīvojis pēc Padomju Savienības sabrukuma, pateicoties starptautiskajai tirdzniecībai un klimata pārmaiņām.

FOTO: MLADEN ANTONOV/AFP

Lai iegūtu ilkņus, mednieki dodas uz reģiona ziemeļiem, teritorijām pie Lielās Ļahovska salas Laptevu jūrā, kur konstatēti līdz šim nezināmi mamuta skeletu kapulauki. Šis ir viens no neviesmīlīgākajiem un skarbākajiem planētas apgabaliem, taču perspektīva par labā stāvoklī saglabājušos ilkni nopelnīt pat 30 000 dolāru ir pārciešamo grūtību vērta.

Izrakumi šajos apgabalos ir iespējami vien trīs līdz piecus mēnešus gadā, kad gaisa temperatūra ir pietiekami augsta. Medniekiem nākas lietot ūdenssūkņus, lai atsūknētu dubļus. Rokot tuneļus nogruvumu sienās, tie riskē tikt aprakti vai noslīkt.

FOTO: KIRILL KUDRYAVTSEV/AFP

Legālai mamuta ilkņu rakšanai ir nepieciešama licence, kas paredz, ka tās īpašnieks ievēros apkārtējās vides saudzēšanas noteikumus, kā arī ilkņu eksportēšanas gadījumā samaksās nodokļus un muitas nodevu. Kaut arī Sahas Rūpniecības un ģeoloģijas ministrijas dati liecina, ka pēdējo gadu laikā izsniegto oficiālo licenču skaits ir teju seškāršojies, tomēr pieaudzis arī nelegālo racēju skaits un ilkņu tirdzniecība pāri robežām tikpat kā netiek kontrolēta.

Sahas republikas varasiestāžu oficiālie dati liecina, ka no katrām 100 tonnām mamutu ilkņu, kas ik gadu tiek iegūtas republikas teritorijā, 30 tiek izraktas nelegāli. Tādējādi ik gadu Sahas budžetam garām aiziet būtiski naudas līdzekļi.

Turklāt Krievijas likumdošanā nav skaidri formulēts, kas ir ilknis - minerāls, arheoloģisks izraktenis vai zinātnisks atradums. Katrai no šīm kategorijām ir cita iegūšanas licence un atšķirīgi soda mēri par to nelegālu tirdzniecību.

Lielākā daļa iegūto ilkņu - gan legālo, gan nelegālo tiek izvesta no Krievijas uz Ķīnu gan pa sauszemes ceļiem, gan pa jūru uz Honkongas reģiona ostām. Ķīnas varasiestādes ir centušās apkarot šo nelegālo eksportu - 2017. gadā Lubei ostā tika konfiscēti simts ilkņi, taču salīdzinājumā ar kopējo apjomu tā ir tikai pile okeānā.

Situāciju vēl vairāk sarežģī arī mamuta ilkņu neskaidrais statuss. 1989. gadā CITES konvencija aizliedza ziloņkaula tirdzniecību, Ķīna pievienojās šim aizliegumam 2016. gadā. Taču vienlaikus Ķīna un Vjetnama ir paziņojušas, ka tirdzniecība ar mamutu ilkņiem ir uzskatāma par ētiskāku nekā ziloņkaula tirdzniecība, jo ilkņu iegūšanai nav nepieciešams nogalināt dzīvniekus, tādēļ tā negrasās pārtraukt eksportu no Krievijas.

Arī Krievija dažkārt veic kampaņveidīgus ilkņu tirdzniecības apkarošanas pasākumus, tiesa gan, vēršoties tikai pret nelegālajiem racējiem. Tā 2013. gadā Blagoveščenskas apgabalā Tālajos Austrumos netālu no Ķīnas robežas tika konfiscēta 70 ilkņu krava, ko vietējie centās pārdot ķīniešiem.

Šobrīd mamutu ilkņu iegūšanas regulējumam Krievijā nav konkrēta risinājuma. Ir skaidrs, ka pilnīgs ilkņu ieguves aizliegums izraisīs vietējo iedzīvotāju protestus un šis rūpals pilnībā nonāks pagrīdē, kur to, visticamāk, savā kontrolē pārņems organizētās noziedzības grupējumi. No otras puses, saprātīga tirdzniecība ar mamuta ilkņiem pasargā no nogalināšanas ziloņus, jo mamuta ilkņi melnajā tirgū aizstāj ziloņkaulu.

Mamuta ilkņu ieguves nākotne ir neskaidra arī starptautiskā kontekstā. 2019. gadā Izraēla centās panākt, lai mamuts tiktu ierakstīts CITES konvencijā kā apdraudēta suga, neskatoties uz to, ka tā ir izmirusi. Taču CITES neakceptēja šo piedāvājumu, paziņojot, ka Izraēlas apgalvojumi par mamuta ilkņu kontrabandas apjomiem ir "pārāk anekdotiski, lai tiktu uzskatīti par nopietnu pierādījumu.