Kā Trampa politika un koronavīruss var pielikt punktu dolāra dominancei pasaulē
Eiro lielā iespēja?

FOTO: Reuters / Scanpix

Kad jaunais koronavīruss martā radīja satricinājumus finanšu tirgos, bija novērojama tendence iepirkt ASV dolārus, kas tiek uzskatīti par sava veida drošības garantu. Tomēr – līdz ar ASV nespēju tikt galā ar koronavīrusa izplatību un prezidenta Donalda Trampa piekopto politiku pasaule var meklēt citas alternatīvas, vēsta CNN.

Tiek norādīts, ka dolāra vērtība, ASV nespējot veiksmīgi tikt galā ar krīzi, ir būtiski kritusies. Tagad Volstrītā tiek izteikti brīdinājumi, ka ASV prezidenta Trampa politika, cīnoties pret vīrusa radīto krīzi, un izolacionisma politika var vēl vairāk mazināt dolāra ietekmi pasaulē.

“Sagaidāms, ka ASV dolārs mazinās savu vērtību. Ne tikai tā vērtības, bet arī ietekmes izteiksmē. Šādas izmaiņas būs vērojamas ilgtermiņā,” teikts “Nomura Strategists” ziņojumā.

Dolārs ir ļoti svarīgs ASV simbols – tā ir primārā valūtas izvēle, veicot darījumus visā pasaulē. Tā ir arī valūta, kurā ir sastopamas visvairāk rezervju, ko uzglabā valstu valdības, centrālās bankas un citas lielās finanšu institūcijas. Skeptiķi norāda, ka pašlaik pasaulē nav nevienas valūtas, kas būtu uzlūkojama kā dolāra alternatīva.

Tomēr investori kļūst arvien šaubīgāki saistībā ar dolāra perspektīvām. Arvien pieaugušais ASV parādu slogs un Trampa piekoptā “Amerika vispirms” politika ir radījusi zināmus riskus. ASV vieta uz globālās skatuves jau ir sašķobījusies, it īpaši pēc tam, kad Tramps ir lēmis pārtraukt dažādas sadarbības ar ilggadējiem ASV sabiedrotajiem, kas nu meklē iespējas uzglabāt rezerves un veikt darījumus citās valūtās.

Tikmēr dažādas brokeru institūcijas aicina savus klientus apsvērt iespēju investēt nevis ASV, bet Eiropā, kurā rīcība pret vīrusu ir daudz stingrāka. Šāda pieeja var sāpīgi atspēlēties pret dolāra vērtību, tomēr runāt par iespējamu valūtas režīma maiņu pasaulē vēl ir pāragri. Lai tas notiktu, ir nepieciešamas vairākas desmitgades.

Vājas perspektīvas

Dolāra spēkus vājina ekonomiskā situācija ASV, kas turpina pasliktināties. Tur pēdējo nedēļu laikā teju ik dienas tiek pārspēti jauni antirekordi saslimušo skaita ziņā, bet kopējais apstiprināto Covid-19 gadījumu skaits ir jau apmēram 3,5 miljoni. Lai mēģinātu pārņemt situāciju savā kontrolē, vairāki štati atjauno karantīnu un citus drošības pasākumus, tādējādi aizkavējot un pat apturot trauslo ekonomikas atgūšanos, kas sākās vēl aprīlī.

Tā, piemēram, Kalifornijā pagājušajā nedēļā tika slēgti restorāni, kinoteātri, zoodārzi, muzeji un bāri. Vairāk nekā 27 štati pagaidām ir aizkavējuši uzņēmumu atkalatvēršanu vai atjaunojuši dažādus stingrus ierobežojumus, lai mazinātu nekontrolēto vīrusa izplatīšanos.

“ASV atvērās pārāk ātri, kā mēs to redzam. Dolārs līdz ar to vājināsies vidējā termiņā. Tomēr lielākas problēmas var sagādāt ASV ekonomiskā situācija un lielais bezdarbs,” norādīja “Nomura Strategists” apskatnieks Džordans Ročesters.

Ekonomikas vide neļaus ASV celt procentu likmes, kas jau pašlaik ir tuvu nullei. Notiekošais arī nav labas ziņas saistībā ar valsts fiskālo deficītu. Tiek prognozēts, ka ASV federālais parāds šogad sasniegs 101% no IKP.

ASV valdība palielina aizņēmumu apjomu, lai finansētu masīvas ekonomikas stimulēšanas programmas. Budžeta deficīts jūnijā palielinājās līdz 864 miljardiem dolāru. Tas ir saistīts ar ievērojamu tekošā konta deficītu, kas nozīmē, ka ASV vairāk tērē precēm, pakalpojumiem un ieguldījumiem ārvalstīs, nekā tie dod atpakaļ.

Arī citas valstis aizņemas ļoti lielas naudas summas. Tomēr ASV valdība palielina parādu ātrāk, nekā tam līdzi spēj tikt federālās rezerves. Tas nozīmē, ka tirgū ir vairāk ASV aktīvu, kas pārsniedz dolāra vērtību, sacīja Ročesters.

Skats uz eiro

Tajā pašā laikā daudziem investoriem arvien pievilcīgāks variants šķiet eiro. Šī valūta šogad ir palielinājusi savu vērtību attiecībā pret dolāru par diviem procentiem, neraugoties uz to, ka arī eirozonā ir sarežģīta ekonomiskā situācija.

Analītiķi norāda, ka dažādi dati par ekonomisko situāciju liek domāt, ka ASV ir apstājusies ekonomikas atveseļošanās. Tikmēr Eiropā, kas ātrāk un izlēmīgāk stājās pretī vīrusam, aktivitāte joprojām palielinās.

Tāpat optimismu rada arī fakts, ka, neraugoties uz atšķirīgiem viedokļiem valstu vidū, Eiropas Savienības valstis šomēnes varētu vienoties par ekonomikas atveseļošanas paketi, ar kuru bloks no finanšu tirgiem 2021. – 27. gada budžetam piesaistītu 750 miljardus eiro.

Tas varētu "būt nozīmīgs solis ceļā uz lielāku fiskālās politikas koordināciju reģionā un, kas ir svarīgi, – būtu jauns avots augsti novērtētiem eiro denominētajiem parādiem pasaules investoriem", sacīja “Goldman Sachs” stratēģis Zeks Pendls paziņojumā klientiem pagājušajā mēnesī.

Viņš pauda, ka eiro savu ietekmi pret dolāru var pakāpeniski audzēt.

"Jaunākās ziņas par situāciju eirozonā ir drīzāk pozitīvas," norādīja Pendls. ASV lepojas ar garu “blue-chip” kompāniju sarakstu, kuras, visticamāk, turpinās baudīt labvēlību pret tām. Tomēr Eiropas aktīvi piesaista uzmanību, uzlabojoties apstākļiem reģionā, kas varētu izraisīt pieprasījumu pēc reģiona valūtas.

Arī pagājušajā otrdienā publiskotajā “Bank of America” fondu pārvaldnieku aptaujā atklāts, ka ir noticis “liels lēciens” Eiropas akciju turējumos.

Vairāk nekā 40% aptaujāto sacīja, ka vēlas lielāku eiro lomu darījumos.

51

Dažas alternatīvas šim laikam

Ir vairāki iemesli, kādēļ jāuzmanās. ASV dolāra lejupslīde ir bijusi iepriekš prognozēta, tomēr tā reāli īstenojas tikai pašlaik.

Dolārs gūst labumu no tā, ka tā ir izvēles valūta daudziem globāliem darījumiem, ieskaitot arī tādu nozīmīgu preču tirdzniecībā kā nafta. Dolārs veido 62% no pasaules valūtas rezervēm un ir iesaistīts 88% no visiem pasaules valūtas darījumiem. Maz ticams, ka tuvākajā vai vidējā termiņā tas krasi mainīsies.

“Nedomāju, ka mēs esam punktā, kurā dolārs varētu strauji zaudēt savu pievilcību,” sacīja “Rabobank” valūtu stratēģijas nodaļas vadītāja Džeina Folija.

Viņa pauda, ka dolāram ir tendence nostiprināties, pasliktinoties pasaules ekonomiskajām perspektīvām. Problēmas ASV, kas ir pasaules lielākā ekonomika, varētu arī nodrošināt pieprasījumu pēc valūtas.

Tomēr laika gaitā dolāra lielāku kritumu varētu izraisīt bažas par ASV parādiem, vāja ekonomika un lielāka kohēzija Eiropā, sacīja “Nomura” pārstāvji. Viņi norāda, ka nākamo piecu gadu laikā dolārs varētu zaudēt līdz pat 20% no savas vērtības.

Viens no faktoriem, kas var izraisīt dolāra kritumu, ir ģeopolitika. Ja Tramps uzvar prezidenta vēlēšanās un paliek amatā uz otru termiņu, tad tas varētu radīt virzienu uz globalizācijas lomas mazināšanos. Mazinoties globalizācijai, ASV dolāra loma mazinātos, un līdz ar to starptautiskajos darījumos varētu vairāk izmantot citas valūtas, piemēram, Ķīnas juaņu.

Pētījumos secināts, ka "Amerika vispirms" filozofija ilgtermiņā varētu kaitēt dolāram. Darba dokumentā, kuru 2017. gadā publicēja Nacionālais ekonomisko pētījumu birojs, secināts, ka ārvalstu pieprasījums pēc dolāriem varētu samazināties, ja ASV vairs netiks uzskatīta par drošu sabiedroto, liekot investoriem vairāk rezervju turēt eiro, jenās un citās valūtās.

Folija sacīja, ka Krievija un Ķīna arvien biežāk izvairās no dolāra izmantošanas savstarpējos darījumos. Pēc tam, kad ASV izstājās no Irānas kodolvienošanās, Eiropas Savienības augstākās amatpersonas sāka eiro plašāka lietojuma lobiju. Uzņēmumi, kas turpināja darboties Irānā, baidījās, ka Trampa administrācija ieviesīs sankcijas, kas bloķētu viņu piekļuvi dolāriem.

Pēc tam arī pieauguši digitālo valūtu kursi, kas arī varētu mazināt dolāra spēku. "Facebook" turpina virzīties uz priekšu ar savu projektu "Libra", savukārt Ķīnas centrālā banka testē renminbi digitālo versiju. Bažās par krāpšanu un finanšu noziegumiem joprojām digitālajām valūtām tiek likti dažādi šķēršļi.

Uz augšu
Back