EM: "Gazprom" piederošo "Conexus" akciju iegādei nav ietekmes uz valsts budžetu

Inčukalna pazemes gāzes krātuves teritorija FOTO: Zane Bitere/LETA

Darījumā, kurā valstij piederošā AS "Augstsprieguma tīkls" iegādājās Krievijas gāzes koncerna "Gazprom" rīcībā esošās Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akcijas, nav ietekmes uz valsts budžetu, apgalvoja Ekonomikas ministrijas (EM) Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktors Edijs Šaicāns.

"Gazprom" pērn decembra beigās rīkoja izsoli, piedāvājot ikvienam interesentam iegādāties Krievijas koncernam piederošās "Conexus" akcijas ar izsoles sākumcenu 79 miljoni eiro. Šaicāns uzsvēra, ka Latvija šajā izsolē nepiedalījās. Lai arī joprojām nav zināms "Gazprom" rīkotās izsoles rezultāts, EM eksperts pieļāva, ka izsoles rezultātā tika atrasts potenciālais "Conexus" akciju pircējs, jo šā gada sākumā, atbilstoši Enerģētikas likumam, "Gazprom" vērsās pie Latvijas valdības, lai noskaidrotu, vai Latvija izmantos vai neizmantos akciju pirmpirkuma tiesības.

EM veica potenciālā darījuma izvērtējumu un secināja, ka kontroles iegūšana uzņēmumā "Conexus" atbilst valsts ilgtermiņa interesēm, tāpēc valdībai tika piedāvāts pieņemt lēmumu, ka Latvija izmantos "Gazprom" piederošo "Conexus" akciju pirmpirkuma tiesības. Gala lēmumu valdība pieņēma maijā.

Šaicāns neatklāja darījuma summu, bet valsts "Conexus" akcijas iegādājusies par tādu summu, par kādu "Gazprom" tās izsolīja izsolē. Vienlaikus EM pārstāvis norādīja, ka darījums notika starp "Gazprom" un "Augstsprieguma tīklu" un darījumam ir fiskāli neitrāla ietekme uz valsts budžetu.

EM pārstāvis atgādināja, ka pirms kāda laika "Augstsprieguma tīkla" pamatkapitālā tika ieguldīta nauda pretī saņemot mantu līdzvērtīgā vērtībā. EM pārstāvis pieļāva, ka, iespējams, darījumā ar "Gazprom" tikuši izmantoti šie līdzekļi. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka šā gada jūnijā "Augstsprieguma tīkla" pamatkapitālā tika ieguldīti 300 miljoni eiro, no kuriem daļa ir AS "Latvijas elektriskie tīkli" akcijas un daļa paredzēta citām stratēģiskām investīcijām. Patlaban "Augstsprieguma tīkla" pamatkapitāls ir 363,89 miljoni eiro.

Vaicāts, vai valsts apsver iespēju pārdot sev piederošās "Conexus" daļas kādam investorama, vienlaikus "Augstsprieguma tīklam" uzņēmumā saglabājot 51% akciju, Šaicāns atzina, ka patlaban šāds jautājums valdībā nav skatīts. Viņš piebilda, ka nākotnē vēl būs jāpieņem lēmumi par "Conexus" pārvaldības modeli.

Jau ziņots, ka valstij piederošā AS "Augstsprieguma tīkls" iegādājusies Krievijas gāzes koncernam "Gazprom" piederošās Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akcijas, nodrošinot valsts kontroli uzņēmumā, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Šodien "Augstpsrieguma tīkls" ir noslēdzis darījumu ar "Gazprom" par "Conexus" 34,10% akciju iegādi, tādējādi palielinot kontroli sabiedrībā līdz 68,46%.

Kā uzsver EM, ar šo darījumu tiek nodrošināta valsts pilnīga kontroli par gāzes pārvades sistēmu valstī, "veicinot valsts enerģētiskās drošības stiprināšanu un sekmējot turpmāko gāzes sistēmas attīstību atbilstoši noteiktajiem enerģētikas politikas mērķiem".

Atbilstoši veiktajām izmaiņām akcionāru struktūrā, turpmāku "Conexus" pārvaldību "Ausgstsprieguma tīkls", kam līdz šim jau piederēja 34,36% "Conexus daļu", nodrošinās kopā ar "MM Infrastructure Investments Europe Limited", kuram pieder 29,06%. Pārējiem akcionāriem kopā pieder 2,48%.

Finanšu ministrija kā "Augstsprieguma tīkla" kapitāldaļu turētāja neatklāja darījuma summu, vien apstiprinot, ka darījums par "Gazprom" piederošo "Conexus" akciju iegādi ir noticis.

LETA jau vēstīja, ka 2019.gada decembra beigās Krievijas valsts kontrolētais dabasgāzes koncerns "Gazprom" rīkoja izsoli par tam piederošajām Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akcijām. Izsolē 34,09911% "Conexus" akciju paketes sākumcena bija noteikta 79 miljoni eiro, bet minimālā cena - 70 miljoni eiro.

Bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka "Gazprom" ir tiesības pārdot sev piederošās "Conexus" akcijas jebkuram investoram. Vienlaikus ministrs lika noprast, ka Latvija izolē nepiedalīsies.

Arī otrs "Conexus" privātais akcionārs - investīciju fonds "Marguerite Fund" - iepriekš paziņoja, ka pārdos tam piederošos 29,06% "Conexus" akciju. Pircējs būs Japānas kompānijas "Marubeni" fonds.

LETA jau vēstīja, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) sertificējusi "Conexus" ar diviem nosacījumiem, kas uzņēmumam jāizpilda līdz 2019.gada beigām.

"Conexus" jānodrošina, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuves autoruzraudzību no 2020.gada 1.janvāra īsteno komersants, kas nav tiešā vai netiešā veidā saistīts ar Krievijas "Gazprom" un tā saistītajiem komersantiem.

Savukārt otrs nosacījums paredz nodrošināt, ka no 2020.gada 1.janvāra "Gazprom" nav iespēju tieši vai netieši kontrolēt "Conexus", proti, Krievijas uzņēmumam jāpārdod sev piederošās akcijas.

Šī nosacījuma otra daļa paredz, ka līdz 2020.gada 1.janvārim "Conexus" jānovērš arī interešu konflikta riski, ko rada "Marguerite Fund" vienlaicīga dalība gan "Conexus", gan "Latvijas gāzē".

"Latvijas gāze" ir dabasgāzes tirgotājs, kam pieder arī sadales sistēmas operators AS "Gaso". Savukārt "Conexus" ir vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators Latvijā. Tas pārvalda Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un maģistrālo dabasgāzes pārvades sistēmu, kas tieši savieno Latviju ar Krieviju, Lietuvu un Igauniju.

"Conexus" tika dibināts 2016.gadā reorganizācijas rezultātā, no "Latvijas gāzes" nodalot pārvades un uzglabāšanas darbības virzienus.

"Augstsprieguma tīkls" ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. "Augstsprieguma tīkls" pieder valstij.

Uz augšu
Back