“Neapturamais Covid-19 gadījumu skaita pieaugums ASV ir pamats bažām naftas tirgū, ņemot vērā, ka šī valsts ir viena no lielākajām naftas produktu patērētājām pasaulē. Ķīnā, savukārt, varasiestādes pierādīja, ka var noteikt radikālus lokāla mēroga ierobežojumus, kas neskar pilnībā visu valsti,” teikts “Rystad” ziņojumā.
“Rystad” analītiķis Artjoms Čens skaidro, ka jauni ierobežojumi Eiropā, Dienvidamerikā un Krievijā varētu būt vairāk mērķēti un mazāk stingri, jo šajās vietās veselības sistēmas būs labāk sagatavotas, nekā tās bija aprīlī.
Šīs neskaidrības dēļ, lielākā daļa analītiķu izvairās prognozēt tālāko naftas cenu dinamiku. Pašreizējās – “piesardzīgās” prognozes liecina, ka “Brent” markas jēlnafta šogad saglabāsies pie vidēji 35 dolāru atzīmes, kas ir zemāks rādītājs, nekā citus gadus, kad šis rādītājs ir 41 dolārs par barelu.
“Vēl ir pāragri spriest attiecībā uz Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) noteiktajiem ražošanas ierobežojumiem,” saka Smits. "Vēsturiski ir bijis tā, ka lielas kataklizmas gadījumā no OPEC seko reakcija, pēc kuras var redzēt, ka disciplīna augstā līmenī aptuveni divus līdz trīs mēnešus pēc samazinājumu ieviešanas."
OPEC valstis aprīlī vienojās samazināt naftas ieguves apjomus, lai glābtu naftas tirgu no sabrukuma. Krievijas un Saūda Arābijas vadībā, 23 valstu grupa vienojās samazināt naftas ieguves apjomus par vismaz 10 miljoniem barelu naftas dienā, tādējādi izbeidzot “naftas cenu karu”, kā rezultātā jēlnaftas cenas bija nokritušās zem 20 dolāriem par barelu.
Valstu pievienošanās lēmumam samazināt ieguves apjomus līdz šim ir bijusi daudzsološa, saka Smits. Tomēr tas, cik efektīvi ir bijuši šie samazinājumi, visticamāk, būs skaidrs gada otrajā pusē.
Kas būs lielākie zaudētāji, ja vīruss atgriezīsies tādā pašā vai vēl lielākā apjomā, kā līdz šim? Jau pašlaik ir vērojama tendence, ka satiksme Eiropas lielākajās pilsētās atjaunojas, līdz ar to – pieaug arī pieprasījums pēc benzīna un dīzeļdegvielas. Taču tas var strauji mainīties, ja arvien vairāk cilvēku lems par labu palikšanai mājās.
Rietumeiropā jau pašlaik ir noteikta mērķēta karantīna, kas tiek atcelta tikai gadījumā, ja izolētajā sabiedrības daļā vīruss ir izzudis pavisam. Itālijā, Spānijā un Francijā pārvietošanās ar automašīnām samazinās, liecina GPS sistēmu “TomTom” dati.
Lai arī Eiropā arvien vairāk cilvēku pārvietojas ar mašīnām, pieprasījums pēc degvielas Eiropā joprojām par 20% atpaliek no pieprasījuma normālos apstākļos.
Jebkāds nozīmīgs slimības uzliesmojums, visticamāk, pieprasījumu samazinās. Tas pats attiecas arī uz lidmašīnu degvielu.
“Iespējams, benzīna un dīzeļdegvielas tirgus ir sāpīgu triecienu priekšā, ja būs otrais vilnis. Tomēr ar lielāku cilvēku testēšanu un gudrāku karantīnas politiku, no tā var izvairīties. Starptautiskās robežas uzmanīgi var atvērt, tomēr – jāsaglabā ceļošanas ierobežojumi gadījumā, ja notiek liels slimības uzliesmojums,” teikts “Rystad” analīzē.