Viedoklis: kiberdrošības profesionāļu trūkumu novērsīs izglītības un tehnoloģiju nozaru sadarbība (2)

Kiberdrošības aktualitāte mūsu ikdienā un darba tirgū

Lai gan brīžiem šķiet, ka termins “kiberdrošība” aktualitāti ieguvis tikai līdz ar Covid-19 pandēmijas laikā iekustināto digitalizāciju, patiesībā tas pastāv un attīstās līdz ar visām tehnoloģijām, ko izmantojam savā ikdienā. To uzsver arī CERT.LV Attīstības projektu vadītājs Egils Stūrmanis: “Neatkarīgi no Covid-19, tehnoloģiju loma sabiedrības ikdienā arvien palielinās, gan strādājot, gan iepērkoties, gan mācoties un atpūšoties tiešsaistē, kā arī ikdienā izmantojot arvien vairāk dažādu viedo “palīgu” – viedpulksteņus, viedos TV, gudrās mājas, internetam pieslēdzamus putekļu sūcējus, bērnu un mājdzīvnieku uzraudzības iekārtas. Tāpat daudz kas tiek digitalizēts arī biznesa vidē, piemēram, tiek ieviesti viedie skaitītāji.”

“Mūsu ikdiena ir pakļauta aktīvam digitalizācijas procesiem – tiešsaistē notiek saziņa ar kolēģiem un klientiem, bankām un valsts iestādēm, un aizvien vairāk iespēju parādās arī attālinātas izglītības un medicīnas nodrošināšanā. Tieši tādēļ drošības aspekts šobrīd ir jo īpaši aktuāls. Arī Huawei, jau 20 gadus darbojoties Eiropas tirgū, par vienu no uzņēmuma prioritātēm ir izvirzījis kiberdrošību,” uzsver Rikijs Čens, “Huawei Technologies” vadītājs Baltijā. “Mēs vēlamies palīdzēt veidot uzticamu kiberdrošības vidi Eiropā, gan pilnveidojot un attīstot jaunus tehnoloģiskos risinājumus, gan atbalstot vienotu drošības standartu izveidi.” 

Līdz ar kiberdrošības un citu tehnoloģiju pieaugošo nozīmi parādās jaunas prasības darba tirgū. “Jaunās tehnoloģijas vienmēr ir ietekmējušas darbaspēka pieprasījumu. Pašreizējais tehnoloģiskais progress ir radījis relatīvi augstāku pieprasījumu pēc kvalificētiem darbaspēkiem un samazinājis pieprasījumu pēc tiem  darbiniekiem, kuri veic paredzamas, monotonas operācijas vai procesus. Uzņēmēji meklē sagatavotus augsta līmeņa speciālistus, kas varētu nekavējoties iesaistīties ražošanas procesos, operatīvi risināt problēmas un piedalīties uzņēmumu digitalizācijā,” stāsta Andrejs Romānovs, RTU Informācijas Tehnoloģijas institūta asociētais profesors, programmas “Kiberdrošības inženierija” direktors.

Kiberdrošības ekspertu trūkums jārisina augstskolu un industrijas līmenī

Straujie tehnoloģiju attīstības tempi šobrīd rezultējušies profesionāļu trūkumā daudzās nozarēs, tostarp kiberdrošības jomā. “Šobrīd kvalificēto kiberdrošības speciālistu pieprasījums visā pasaulē pārsniedz pieejamo. Tas attiecas arī uz Latviju. Rezultātā ir vērojama kvalificēto ekspertu pārcelšanās uz ārvalstīm darbam starptautiskās kompānijās un uzņēmumos,” situāciju skaidro E. Stūrmanis.

Kiberdrošības profesionāļu trūkumu uzsver arī RTU pārstāvis: “Pēc nozares ekspertu atzinuma, pasaules darba tirgū kiberdrošības speciālistu deficīts 2021. gadā pārsniegs trīs miljonus, savukārt pat Eiropā vien 2022. gadā tas būs aptuveni 350 tūkstoši.” Analizējot tendences informācijas tehnoloģijas un izglītības jomās, kā arī darba tirgus esošo un potenciālo pieprasījumu, RTU kiberdrošības studiju programmas nepieciešamība izkristalizējās jau 2017. gada sākumā, kad tika sākta programmas veidošana. “Šogad sāktā programma “Kiberdrošības inženierija” piedāvā mūsdienu kiberdrošības inženieriem nepieciešamās plaša spektra zināšanas, t.sk. datortīklos, programmatūras izstrādē, IKT, vadībzinātnē, integrētās sistēmās, kritisko infrastruktūru drošībā, drošības un sociālo tehnoloģiju pārvaldībā,” stāsta  A. Romānovs.

Aktīvi darbojas arī industrijas pārstāvji – uzņēmums Huawei jau tuvākajos gados plāno izveidot Informāciju un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) akadēmijas Centrālajā un Austrumeiropā, paplašinot savu starptautisko projektu. “Jau šobrīd uzņēmums sadarbojas ar vairāk nekā 900 universitātēm visā pasaulē, veidojot IKT akadēmijas un nodrošinot jauno profesionāļu izglītību tehnoloģiju nozarē. Mums ir skaidrs mērķis – līdz 2023. gadam vēlamies sākt aktīvi darboties arī šajā reģionā, nodrošinot apmācības vairāk nekā 18 000 studentiem un nozares profesionāļiem un līdz ar to palīdzot risināt arī kiberdrošības ekspertu trūkumu,” dalās R. Čens.

Šobrīd Latvijā tiek sperti veiksmīgi pirmie soļi, apmācot nākotnes kiberdrošības speciālistus. Lai gan šobrīd, salīdzinājumā ar citām valstīm, atpaliekam no akadēmisko programmu attīstības, mums tā ir iespēja mācīties no citu valstu pieļautajām kļūdām un arī veiksmīgās pieredzes, lai ātrāk izveidotu un spētu piedāvāt starptautiskam līmenim atbilstošu izglītību. Tāpat aktīvs darbs jāiegulda arī vienotas politikas izveidē, lai izglītotu sabiedrību kiberdrošības jautājumos, sniedzot iespēju ikvienam iegūt pietiekamas zināšanas par tehnoloģiju un datu drošību.