“Visa sistēma tā dzīvo.” Bijušais “Rēzeknes satiksmes” šefs atzīst sarunātu izsoli (4)

2011. gadā Rēzeknes dome dibināja uzņēmumu “Rēzeknes satiksme” un par tās vadītāju iecēla Jevgēniju Koršenkovu (ex-Saskaņa, tagad kandidē no ZZS). Lai sāktu darbu, vajadzēja autobusus. Tā laika pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs (ex-Saskaņa, tagad – Kopā Latvijai) visu bija izplānojis, no Koršenkova vajadzēja vien parakstus. Zinādams, ka plāns ir pretlikumīgs, bijušais satiksmes šefs paklausīgi pildīja partijas biedra rīkojumus.

Kā sarunāja izsoli

Ar Koršenkovu šopavasar tiekamies Rēzeknē. No ādas portfeļa viņš izvelk dokumentu kaudzi. Tie ir iesniegumi dažādām iestādēm, kuros viņš apraksta, kā “Rēzeknes satiksme” nomāja autobusus. Tipiska shēma — sarunātas cenas un iepriekš zināmi uzvarētāji.

Bartaševičs Koršenkovam esot teicis, ka uzņēmumam būs jāpiedalās “Rīgas satiksmes” izsolē par tai nevajadzīgajiem dzeltenajiem “Ikarusiem”, apgalvo Koršenkovs. Sākumā nomās, un tad tie pāries uzņēmuma īpašumā. Abas pilsētas tobrīd pārvaldīja Saskaņa – Rēzekni Bartaševičs, Rīgu Nils Ušakovs.

Jau pirms izsoles par “Ikarusiem” Bartaševičs runājis tā, it kā uzvarētājs jau skaidrs.

Tā bija gaidāma 2011. gada decembra vidū, bet jau mēneša sākumā domes priekšsēdētājs Koršenkovam uzdeva braukt uz Rīgu apskatīt autobusus. “Mūsu uzdevums bija no konservētiem [autobusiem] atlasīt 27, lai tos var tehniski sagatavot nodošanai,” viņš atminas.

“Bartaševičs personīgi koordinēja šo braucienu. Manā klātbūtnē viņš zvana Rīgas domes priekšsēdētājam Ušakovam. Pēc tam es saņēmu kontaktu ar PSIA “Rīgas satiksme” darbinieku, kurš organizēja autobusu apskati Rīgā, Vestienas ielā 35,” Koršenkovs raksta prokuratūrai. Šajā adresē atrodas “Rīgas satiksme”.

Viss ritēja kā pa diedziņu, taču neilgi pirms izsoles situācija mainījās. Satiksmes šefu izsauca pie mēra. “Bartaševičs man teica, ka autobusu nomas izmaksas būs augstākas nekā iepriekš minēts. Viņš paskaidroja, ka man ir jāsaprot, ka šajā jautājumā ir “Saskaņas” partijas intereses un es to nedrīkstu ne ar vienu apspriest,” stāsta Koršenkovs. Viņš interesējies, vai budžetā tam pietiks naudas. Mērs teicis, lai nesatraucas.

Pāris dienu vēlāk — atkal izmaiņas. “Izsoles dienā mani izsauca uz Bartaševiča kabinetu. Viņš mani brīdināja, ka pēc divarpus stundām man jābūt Rīgā un jāparaksta jauns dokumentu komplekts. (..) Redzēju, ka autobusu nomas izmaksas ir zemākas.”

Pašvaldības uzņēmums pēdējā brīdī esot iesniedzis speciāli pazeminātu piedāvājumu. Uzvarējis SIA “LAP”, kas par visu darījumu solīja pusotru tūkstoti latu vairāk.

Kas ir “LAP”?

Purvciema dzīvoklī reģistrēta firma, kas nodarbojās ar maršruta taksometru pārvadājumiem un strādāja ar zaudējumiem. Izsole bija tai labvēlīga, jo uzreiz bija jāsamaksā tikai 10 procenti, pārējais – ar mēneša maksājumiem piecos gados. To izdarīt bija vienkārši, jo tālāk autobusus par divreiz augstāku cenu iznomāja Rēzeknei.

Pēc rezultātu paziņošanas Koršenkovs saņēma zvanu. “Zvanīja sieviete un sarunāja tikšanos picērijā Purvciema apkārtnē. Viņa pateica, ka ir “LAP” valdes locekle Iveta Vilka, un arī to, ka Bartaševičam bija mani jābrīdina par zvanu. Viņa arī mani informēja, ka mums ir jāslēdz autobusa nomas līgums ar “LAP” par cenu, kas saskaņota ar Bartaševiču.”

“Rēzeknes satiksme” no “LAP” autobusus nomāja piecus gadus. Starpnieks šajā laikā nopelnīja 290 tūkstošus latu (412 tūkstošus eiro).

Šī izsole medijiem likās aizdomīga jau tolaik. Vilka raidījumam “Nekā Personīga” 2012. gadā stāstīja, ka “viss noticis nejauši”, bet mērs Bartaševičs par darījumu bija sajūsmā.

Neviens neatzina, ka tas sarunāts.

Ko saka tagad?

Bijušais satiksmes šefs Koršenkovs ir vienīgais, kurš tagad — vairāk nekā desmit gadus vēlāk — lēmis runāt. Viņš neslēpj, ka dara to tāpēc, lai atriebtos Bartaševičam. Abi kandidē Rēzeknes vēlēšanās.

Gadiem strādājuši kopā, Bartaševičs ar Koršenkovu sastrīdējās. Pēdējais apgalvo, ka tas esot saistīts ar vēl kādu citu sarunātu iepirkumu, kuram viņš nepiekrita. Tad dome pasūtījusi “Rēzeknes satiksmes” auditu un 2020. Koršenkovu atstādināja no amata. Auditā atklājās, ka pārmaksāts par degvielu. Dome zaudējumus — 147 tūkstošus eiro — no Koršenkova piedzina tiesā. Viņš uzstāj, ka nav vainīgs un tā bijusi Bartaševiča izrēķināšanās. Tāpēc viņš tagad esot sācis runāt par eksmēra noslēpumiem.

Pārējie aizvien nerunā

“LAP” īpašniece Vilka runāt atteicās. “Tas bija tika sen, es negribu vairs ne par to runāt, ne domāt,” ir viņas vienīgais komentārs. Uzņēmumu 2021. gadā likvidēja.

Arī atstādinātais Rēzeknes mērs Bartaševičs nepiekrita vairākiem uzaicinājumiem uz interviju.

Koršenkova stāstu Re:Baltica lūdza komentēt arī eiroparlamentārietim N.Ušakovam. Viņš tolaik bija Rīgas mērs un kapitāla daļu turētājs “Rīgas satiksmē”. Medijiem viņš 2012.gadā bija teicis, ka iepazīsies ar situāciju un, “ja nepieciešams”, sodīs vainīgos. “Vai jūs tiešām domājat, ka divas “Saskaņas” pašvaldības sarunāja autobusus? Jā? Tā jau būtu pārāk liela sazvērestība,” viņu tolaik citē mediji. Tagad viņš Re:Baltica saka, ka Koršenkovu nepazīst un grūti ko vairāk komentēt. Ušakovs pieņem, ka Koršenkovs vienkārši risina savas personīgās problēmas un attiecības ar Bartaševiču.

Tā arī ir, bet neraugoties uz apstākļiem, pilsētas iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kā vietvara rīkojās ar viņu naudu.

Vai kāds atbildēs?

Izskatās, ka nē.

Savu līdzdalību shēmā Koršenkovs ir aprakstījis iesniegumos vairākām iestādēm. 2022. gada beigās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) informāciju pārsūtīja Valsts policijai (VP), jo tā esot viņu kompetence.

VP tas nonāca Rēzeknes iecirknī, kas Koršenkovam paziņoja, ka “papildus pārbaude netiks veikta”, jo KNAB jau pirms vairāk nekā desmit gadiem (2012. un 2013. gadā) šo informāciju pārbaudīja.

KNAB gan toreiz šo informāciju pārbaudīt nevarēja, jo Koršenkovs tikai tagad par sarunāto izsoli nolēmis runāt atklāti un toreiz neatzinās. “Nu, man prasīja, vai pazīstu “LAP”, teicu, ka ne. Nemeloju, es jau nepazīstu viņus,” viņš tagad saka.

KNAB apstiprina, ka pārbaude bijusi, bet neko vairāk pateikt nevar, jo notikumi seni un dokumenti jau iznīcināti.

Savukārt Rēzeknes policija 2022. gadā, izvērtējusi no jauna iesniegtos materiālus, konstatējusi, ka “nekas nenorāda uz konkrētu izdarītu noziedzīgu nodarījumu,” rakstiskā atbildē skaidro izmeklēšanas nodaļas priekšnieks Guntars Kračus. Tāpēc nav sākusi kriminālprocesu. Ar viena shēmā iesaistītā atzīšanos neesot gana. Kā pietrūcis, VP nesaka.

Koršenkovs policijas atteikumu uzreiz pārsūdzēja Austrumlatgales prokuratūrā. Tā lēmumu atcēla un lika VP materiālus pārbaudīt vēlreiz. “Tika veikta papildus iesniegto ziņu pārbaude un papildus materiālu objektīvai izskatīšanai ieguve, kā arī personu paskaidrojumu pieņemšana,” raksta Kračus. Neko neesot atraduši, tāpēc kriminālprocesu 2023. gadā atkal atteica.

Koršenkovs vēlreiz lēmumu pārsūdzēja, bet prokuratūra šoreiz to noraidīja un policijas lēmums stājās spēkā.

Kāpēc bijušais “Rēzeknes satiksmes” vadītājs, kurš tagad ceļ trauksmi, pats piedalījās šajā shēmā? “Mūsu sistēma tā dzīvo. Visa sistēma tā dzīvo. (..) Ja tu gribi strādāt, tev jāpilda rīkojumi. Ja nē, tad nē, viss.”