"Latvijas valsts mežu" peļņa šogad pirmajā ceturksnī sasniegusi vairāk nekā 57 miljonus eiro

Finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka no kopējā apgrozījuma gada pirmajos trijos mēnešos 136,8 miljonus eiro jeb 96% veidoja koksnes produktu - apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un enerģētiskās šķeldas - pārdošana. Tostarp no apaļkoksnes sortimentu realizācijas gūti 128,2 miljoni eiro, kas ir par 9,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2024.gada pirmajos trijos mēnešos, ko ietekmēja par 9% augstāka vidējā produktu realizācijas cena.

Kopumā 2025.gada pirmajā ceturksnī LVM realizēti 1,66 miljoni kubikmetru apaļkoksnes sortimenta, par 20 000 kubikmetriem pārsniedzot 2024.gada pirmā ceturkšņa realizācijas apmēru, teikts vadības ziņojumā.

Tajā arī norādīts, ka šogad trīs mēnešos 3,9 miljoni eiro gūti no augošu koku realizācijas, pārsniedzot 2024.gada attiecīgā perioda ieņēmumus par 1,3 miljoniem eiro, ko pamatā ietekmēja par 45% lielāks pārdošanas apmērs. Šogad pirmajā ceturksnī realizēti arī 70 000 kubikmetri augošu koku, kuru cena salīdzinājumā ar trīs mēnešiem pērn pieaugusi par 3%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī ieņēmumi no šķeldas pārdošanas saruka par 3%, veidojot 4,6 miljonus eiro. Samazinājumu pamatā ietekmēja par 9% mazāka pārdošanas vidējā cena. Savukārt pārdotās šķeldas apmēri šogad trīs mēnešos palielinājušies par 5%.

Vadības ziņojumā arī minēts, ka šogad pirmajā ceturksnī LVM apgrozījumā 1,2 miljonus eiro veidoja ieņēmumi no meža koku sēklu un stādu pārdošanas, kas ir par 500 000 eiro vairāk nekā tādā pašā periodā gadu iepriekš. Tāpat uzņēmums realizēja par 4,6 miljoniem vairāk stādu nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, kopumā realizējot 10,35 miljonus meža koku stādu, tostarp ārējiem klientiem - 3,75 miljonus stādu, no kuriem 2,01 miljons stādu eksportēti.

Uzņēmums trīs mēnešos arī guva 800 000 eiro no minerālo materiālu un to maisījumu tirdzniecības ārējiem klientiem 285 100 kubikmetru apmērā, kas ir par 79% vairāk nekā tādā pašā periodā gadu iepriekš, 80 000 eiro - no rekreācijas un medību ārējiem pakalpojumiem, bet 140 000 eiro - no biznesa sistēmu risinājumu ārējām izstrādēm un pakalpojumiem.

Tāpat 2025.gada trīs mēnešos Tērvetes dabas parku apmeklēja 9200 apmeklētāju, kas ir par 300 000 mazāk nekā gadu iepriekš.

Šogad pirmajā ceturksnī LVM investēja 10,7 miljonus eiro, tostarp 61% jeb 6,5 miljoni eiro ieguldīti meža infrastruktūrā - meža ceļu un tiltu būvniecībā, kā arī meža meliorācijas sistēmu atjaunošanā.

Minētajā periodā uzņēmums atjaunoja vai ieaudzēja mežu 100 hektāru platībā, kopa jaunaudzes 18 600 hektāru platībā, ekspluatācijā nodeva 70,2 kilometrus meža ceļu, kā arī tika apstiprināti meža ceļu būvprojekti ar kopgarumu 74,3 kilometri. Meža meliorācijas sistēmu būvniecībai veikti projektēšanas darbi 5400 hektāru platībā un ekspluatācijā nodoti objekti 7700 hektāru plātībā.

2024.gada pirmajā ceturksnī LVM strādāja ar 131,418 miljonu eiro apgrozījumu un 47,492 miljonu eiro peļņu.

Savukārt LVM apgrozījums par visu 2024.gadu, pēc provizoriskiem datiem, bija 586,129 miljoni eiro, kas ir par 6,4% mazāk nekā 2023.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 32% - līdz 150,131 miljonam eiro.

Kompānija apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 525,989 miljoni eiro. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.

LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.