"airBaltic" atklājusi jauno kravas angāru Rīgas lidostā

Angāra kopējā platība ir 6895 kvadrātmetri.

Angārs veidots tā, lai nodrošinātu aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc efektīviem un mūsdienīgiem aviācijas kravu apstrādes pakalpojumiem Rīga lidostā. Centrs atrodas tieši pie kravu apkalpošanas perona un ir aprīkots ar modernu pusautomātisku materiālu apstrādes sistēmu, kas uzlabos visu veidu kravu apstrādes efektivitāti, norāda "airBaltic" pārstāvji.

Tostarp angārā iekļautas telpas ar kontrolētu temperatūru jutīgiem materiāliem, piemēram, medikamentiem, kā arī telpas bīstamām precēm, dzīvniekiem un vērtslietām. Turklāt centra konstrukcijā integrētas Pārtikas un veterinārajam dienestam un muitas kontroles punktam būtiskas funkcijas.

"airBaltic" izpilddirektora pienākumu izpildītājs un operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis norāda, ka angāra atklāšana ir nozīmīgs notikums, lai reģionā stiprinātu gaisa kravu pārvadājumu infrastruktūru. "Šis modernais angārs ievērojami palielinās kravu apstrādes jaudu Rīga lidostā, tam spējot apstrādāt līdz pat 45 000 tonnu kravu gadā. Turklāt "Baltic Cargo Hub" ir pieejams visiem pārvadātājiem, kas vēlas paplašināt darbību Baltijas valstīs," piebilst Cālītis.

Savukārt "airBaltic" meitasuzņēmuma SIA "Baltijas kravu centrs" valdes priekšsēdētājs Arvīds Maurāns papildina, ka, pateicoties speciāli izbūvētai pasta šķirošanas infrastruktūrai, šis centrs spēlē nozīmīgu lomu arī starptautiskās pasta plūsmas stiprināšanā caur Rīgu.

Lidsabiedrībā uzsver, ka projekts atspoguļo "airBaltic" apņemšanos nodrošināt ilgtspējību. Būvniecības procesā tika izmantota būvju informācijas modelēšana efektivitātes optimizēšanai, un projekts atbilst BREEAM ilgtspējības standartiem.

Objekta ģenerālprojektētājs bija arhitektu birojs SIA "Ozola&Bula", būvdarbus veica SIA "UPB nams", bet tehnisko uzraudzību - "BLV Advisory Group".

Iepriekš "airBaltic" pārstāvji konkrētas investīcijas angāra izveidei neatklāja, piebilstot, ka jaunais centrs finansēts no "airBaltic" līdzekļiem.

TVNET jau vēstīja, ka pērn februārī tika sākta jaunā kravas angāra būvniecība Rīgas lidostā.

"airBaltic" uzvarēja Rīgas lidostas 2020.gada novembrī izsludinātajā konkursā par zemes iznomāšanu un multimodāla loģistikas centra celtniecību, savukārt zemes rezervēšanas līgumu ar Rīgas lidostu aviokompānija parakstīja 2021.gada aprīlī.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Šogad pirmajā ceturksnī "airBaltic" koncerns strādāja ar 29,348 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 27,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, bet koncerna apgrozījums palielinājās par 0,3% un bija 132,719 miljoni eiro.

Savukārt 2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Taču 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" par investīcijām "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamas akcijas, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), šīs konvertējamās akcijas tiks konvertētas parastajās akcijās.

Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla. Tāpat Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.