Mežu stādīšanas apjomi pieaug

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) teritorijās mežu stādīšana pārsvarā ris tieši pavasarī. “Šajā pavasarī plānojam atjaunot mežu, stādot 12 523 ha, bet ieaudzēt mežu – 544 hektāros,” informē LVM Meža atjaunošanas un kopšanas vadītājs Jānis Kažemaks. “Pirmajā pusgadā mašinizēti tiks iestādīti 496 ha no kopējā gada griezumā plānotā apjoma – 1013 hektāriem.

Pavisam 2025. gada laikā plānots atjaunot mežu, stādot 13 240 hektāru platībā, bet ieaudzēt mežu – 545 hektāru apjomā.”

Meža atjaunošana nozīmē, ka mežs tiek atjaunots nocirstā vietā, savukārt meža ieaudzēšana nozīmē iestādīt mežu tajās platības, kur iepriekš tas nav bijis: neizmantotas lauksaimniecības zemes, krūmāji, bebru uzpludinātas teritorijas vai kādas citas zemes. Tādā veidā tiek palielināta kopējā mežu platība valstī.

Ir vietas, kur mežam vislabāk ir atjaunoties pašam – tādā veidā 2025. gadā meža atjaunošana plānota 4766 hektāros pārsvarā bērzu, apšu, melnalkšņu un baltalkšņu audzēs, bet meža ieaudzēšana – 256 hektāru platībā. Šajā pavasarī 464 hektāru platībā mežu atjaunos, mašinizēti sējot, – tas notiek priežu audzēs, kur mežs iesējas pats, taču ar selekcionētu priežu sēklām jaunais mežs nākotnē izaugs spēcīgāks un ražīgāks.

“Šogad, visticamāk, sasniegsim jaunu rekordu, salīdzinot ar iepriekšējos gados paveikto,” min Kažemaks, "jo kopumā 2025. gadā plānots iestādīt un atjaunot ap 19 270 hektāru meža."

Vērtējot mežu stādīšanas dinamiku pēdējos gados, Kažemaks saka, ka tā noteikti pieaug: “Pamatā meža atjaunošanas apjoms pieaug, tieši pateicoties darbu mašinizācijai – veicam meža mašinizēto sēšanu un stādīšanu. Savukārt roku darbs, stādot mežu, arvien ir aptuveni iepriekšējā līmenī.”

LVM cenšas vairāk stādīt un sēt mežu, jo ar kvalitatīvu ģenētisko mežu reproduktīvo materiālu izaudzētais mežs nākotnē sniegs lielāku ekonomisko pienesumu. Vienā hektārā tādējādi iespējams izaudzēt vairāk koksnes – būs lielāks koksnes pieaugums un būs labāka koksnes kvalitāte.

Veicot stādīšanu, iespējams arī mazvērtīgāku sugu nomainīt pret augstvērtīgāku. Piemēram, apšu vietā iestādīt egles. No ekonomikas viedokļa tas sniegs lielākus ieguvumus.

“Pamatā cenšamies saglabāt esošo koku sugu proporcijas,” skaidro profesionālis. “Šobrīd priedes valsts mežos tiek stādītas nedaudz vairāk nekā egles. Šogad nelielos apjomos tiek izmēģināts mašinizēti stādīt arī bērzus, lai varētu novērtēt, kādas sekmes un kādi riski. Gada vidū un beigās varēsim jau vērtēt pirmos secinājumus, lai nākamajos gados varam labāk plānot darbus.”

Tiek prognozēts, ka nākotnē LVM mašinizēti stādīs trīs sugas: priedi, egli un arī bērzu.

“Latvijas valsts mežu kokaudzētavu sēklas un stādi ir ļoti kvalitatīvi,” uzsver Kažemaks. “Stādot priedi, 99% gadījumu izmantojam tikai ietvarstādus gan darbā ar rokām, gan mašinizēti.”

LVM arī turpmāk palielinās mežu stādīšanu mašinizēti, bet pagaidām gan tikai ar Latvijas dabai raksturīgām sugām: priedi, egli, bērzu un melnalksni. Svešzemju sugas vismaz tuvāko 5-10 gadu laikā introducētas netiks.

Cilvēkresursu nozīme

Pieprasījums pēc cilvēkresursiem nozarē nesamazinās, darba spēks ir nepieciešams un pat pietrūkst. “Šogad un pērn situācija bija ļoti laba, neizjutām darbaspēka trūkumu,” taču Kažemaks prognozē, ka darba spēka trūkuma problēma tuvākajā laikā atkal atgriezīsies, “Ja mēs vēlamies kāpināt mežu stādīšanas apjomus, tad ir jāskatās darbu mašinizācijas virzienā. Līdz ar to nedaudz mainās arī nepieciešamība pēc prasmēm, jo cilvēkam, kas strādās ar mašīnu, jābūt ar augstāku kvalifikāciju.”

“Darba vietas ir un tiek radītas jaunas, jo nepieciešamība pēc mežu stādīšanas gan ar rokām, gan mašinizēti, būs. Manuprāt, tā ir lieliska iespēja jo īpaši cilvēkiem lauku reģionos – dzīvot laukos un turpat arī strādāt," 

saka Kažemaks,

Laika apstākļi un citi faktori

“Šī gada pavasarī ir ļoti labvēlīgi laika apstākļi mežu stādīšanai, jo nav ne par karstu, ne par sausu, ne par aukstu, varētu teikt, ka šis pavasaris meža atjaunošanas darbiem ir bijis ideāls,” Jānis Kažemaks pauž prieku par vēso un lietaino laiku. “Ļoti lieli riski ir, ja, pēc tam, kad kociņi ir iestādīti, iestājas ilgstoši sauss un karsts laiks, jo jaunajam mežam ir nepieciešams mitrums.”

Svaigi stādītos kociņus apdraud ne tikai nepiemēroti laika apstākļi, bet arī pārnadži un dažādi kaitēkļi. Teritorijās, kur ir liels pārnadžu blīvums un kur pārnadžu postījumi mežam ir lieli, tiek stādīti jau aizsargāti stādi, kuri jau kokaudzētavās ir apstrādāti ar augu aizsardzības līdzekļiem. Vēl viens drauds ir lielais priežu smecernieks, kukainis, kas jaunajiem skuju kokiem bojā mizu. Stādi tiek aizsargāti arī pret šo vaboli.

“Ir daudz faktoru, kas ietekmē stādu augšanu. Ceram, ka aizsardzība palīdzēs un stādi netiks bojāti. Parasti līdz septembra beigām vēlreiz apsekojam katru iestādīto platību un novērtējam aktuālo situāciju,” skaidro Kažemaks. Tikai tā var pieņemt lēmumu – ir vai nav jāplāno aizsardzības darbi un stādījumu papildināšana.

Pēc stādīšanas pirmos četrus gadus LVM katru apstādīto mežu platību apseko vismaz 2-3 reizes gadā, jo mežam ir nepieciešana agrotehniskā kopšana.

Tas nozīmē, ka ap kociņiem tiek izpļauta garā zāle, lai stādi netiktu nomākti, kā arī izvērtēti iespējamie bojājumi.

Raksts tapis sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži".