"Attēls var tevi nogalināt vai izglābt dzīvību." Fotogrāfs, kurš iemūžinājis visas Sīrijas kara puses

Sarunā ar BBC žurnālistiem Abuds stāsta, ka deviņus gadus ilgais karš ietekmējis gan viņa personību, gan arī izskatu: "Katrreiz, kad palūkojos spogulī, grūti noticēt, cik man tagad daudz sirmu matu. Tas viss kara un piedzīvotā stresa dēļ."

Abuds ir 45 gadus vecs. Taču pēdējos gadus viņš dzīvojis nepārtrauktās bailēs, riskējot ar savu dzīvību, lai vēstītu pasaulei par to, kas notiek Sīrijā. Viņš ir, iespējams, vienīgais fotožurnālists, kurš strādājis ar visām galvenajām Sīrijas karā iesaistītajām pusēm - Asada diktatūru, tās pretiniekiem "Brīvo Sīrijas armiju", konkurējošajiem islāmistu grupējumiem "Jabhat al-Nusra" un "Islāma valsts", kā arī kurdu vadītajiem Sīrijas Demokrātiskajiem spēkiem.

"Attēls var tevi nogalināt. Tāpat arī var izglābt tavu dzīvību," saka fotožurnālists.

Abuds piedzima zemnieku ģimenē Rakā. "Godīgi sakot, es augu tādā sabiedrībā, kurā žurnālisti un fotogrāfi bija lielā vērtē. Mani vecāki būtu gribējuši, lai kļūstu par skolotāju vai advokātu," atceras Abuds. "Viņi domāja, ka fotogrāfs - tas ir tāds muļķīgs darbs."

Kad vecākais brālis viņam uzdāvināja padomju ražojuma "Zenit" fotokameru, Abuds zināja, kāda būs viņa nākotnes profesija. Viņa pabeidza skolu Damaskā un pirms 2011.gada sacelšanās vadīja Sīrijas valdības propagandas aģentūras "Sana" fotonodaļu. Viņa darba pienākumos ietilpa Asada un viņa sievas Asmas oficiālo gaitu iemūžināšana.

"Oficiālajās misijās mums, fotogrāfiem, vienmēr līdzi nāca vecākie armijas un izlūkošanas virsnieki. Man tas riebās, jo ar viņiem jāapietas noteiktā [formālā] veidā, un tas vienkārši neatbilst manam raksturam," par šo laiku stāsta Abuds. 

2011.gadā masu nemieri pārvērtās par bruņotu sacelšanos. Tad Abuds sāka dzīvot bīstamu dubulto dzīvi: dienas laikā viņš uzspodrināja valdošā režīma tēlu ar oficiālajām fotogrāfijām, bet naktī slepus fiksēja "Brīvās Sīrijas armijas" uzbrukumus galvaspilsētā. Uzņemtos attēlus viņš ar pseidonīmu Nurs Furats sūtīja starptautiskajām ziņu aģentūrām. Tās viņa identitāti nezina joprojām, norāda Abuds.

Drīz vien tas kļuva pārāk bīstami. "Man kabatā bija atmiņas karte ar attēliem no notikumiem, kurus man nebija ļauts iemūžināt. Vienmēr domāju par to kā lodi, kas varētu mani nogalināt, ja tiktu atklāta," sacīja Abuds. 

2013.gadā, kad Raka krita kaujinieku rokās, Abuds aizbēga no Damaskas un atgriezās mājās. Viņš baidījās, ka kaujinieki, kuri cīnījās par kontroli pilsētā, domās, ka viņš ir iefiltrējies Asada režīma pārstāvis. 2014.gada vidū ielās parādījās automašīnas un motocikli ar melniem karogiem. "Kāds man pienāca klāt un teica: "Šis ir jaunais islāmiskais kalifāts." Es nezināju, ko tas nozīmē. Kas ir šis kalifāts?" stāsta Abuds.

Kad Rakā varu pārņēma "Islāma valsts", vairums žurnālistu aizbēga. Abuds - kādreizējais Asadu ģimenes fotogrāfs - bija vairāk apdraudēts nekā citi. Taču viņš palika un turpināja strādāt. Pēc kāda laika "Islāma valsts" piedāvāja Abudam nofilmēt grupējuma uzvaras paradi, un Abuds nevarēja atteikties.

Viņa uzņemtie kadri tika izmantoti "Islāma valsts" propagandas rullīšos un izsūtīti starptautiskajām aģentūrām.

Sekoja vēl citi pasākumi, taču Abuds stāsta, ka esot izvairījies no publisko nāvessodu fotografēšanas.

"Es nekad neesmu zvērējis uzticību "Islāma valstij", un no manis tas netika prasīts. Es izvēlējos stratēģiju - vienmēr palikt neatkarīgam," norāda fotogrāfs.

2015.gadā divi teroristu grupējuma kaujinieki Abudu brīdināja, ka viņam draud briesmas, ja viņš turpinās strādāt. Drīz pēc tam Abuds pameta Raku un devās uz citiem Sīrijas ziemeļu reģioniem, kur turpināja plosīties karš. Rakā viņš atgriezās tikai 2017.gada beigās, kad ASV vadītā koalīcija bija atkarojusi pilsētu no teroristu kontroles. Taču no tās bija palikušas drupas.

"Pirmajā dienā es klusēju. Man nebija, ko teikt," atminas Abuds. "Es nebiju savā ādā.

Nākamajā dienā es izgāju laukā un sāku uzņemt fotogrāfijas, es sāku raudāt. Es klaiņoju pa ielām un visu laiku raudāju."

Tā pagāja vairāki mēneši, kuru laikā Abuds iepazina teju katru kluso, sapostīto ieliņu. ANO aplēses liecina, ka 80% pilsētas ir neapdzīvojami. No tās bēgļu gaitās devušies 90% iedzīvotāju.

No visām uzņemtajām fotogrāfijām Abudam visspilgtāk atmiņā iespiedies attēls ar izpostītu daudzdzīvokļu māju; vairums sienu ir sagruvušas, bet no vienas telpas nokarājas tirkīzzila sieviešu kleita.

"Tas šķita kā privātās dzīves pārkāpums," viņš saka. "Jo tā ir kleita, ko sieviete parasti valkātu tikai atrodoties mājās. Dzīvoklī vairs nedzīvo ģimene, tur vairs nav laimes. Karājas viena pati kleita. Es apstājos un vēroju, kā vējš to mētā pa labi un pa kreisi. Nodomāju, ka tā karājas tāpat kā cilvēks ar kaklu cilpā, nosmokot līdz nāvei."

Pamazām pilsētā no jauna atvērās veikali, Eifratas zilajos ūdeņos parādījās peldētāji. Abuds nolēma beidzot sākt publicēt fotogrāfijas ar savu īsto vārdu un izveidoja "Facebook" lapu.

Tagad viņam bija jauns mērķis - pārliecināt bijušos Rakas iedzīvotājus atgriezties.

Pašlaik gan Abuds atkal ir pametis Raku. Viņš devies uz Turcijas okupētajām Sīrijas ziemeļu teritorijām. Līdzīgi kā iepriekš, viņam atkal ir bail atgriezties Rakā, jo kurdu vadītie Sīrijas Demokrātiskie spēki (SDF) varētu viņu uzskatīt par turku spiegu.

Strādājot Sīrijā, bailes ir nepārtrauktas. "Es nespēju atcerēties nevienu brīdi, kad šajā periodā būtu dzīvojis mierīgi vai laimīgi.

Es atminos, piemēram, kā reiz gāju filmēt gaisa uzlidojumu un pēc tam dzirdēju, ka mirušo vidū esot mans brālēns. Vēlreiz noskatījos video, un tur bija viņa līķis," stāsta Abuds.

"Man tagad ir 45 gadi. Kara dēļ es neapprecējos. Man nav ģimenes. Man nav sievas. Un tas ir patiešām bēdīgi."

"Ja man nebūtu kameras, tad es būtu nēsājis ieroci. Es esmu pret ieročiem, taču, es domāju, ja būtu iesaistījies karā kā vienkāršs pilsonis, tas uz mani būtu atstājis mazāku iespaidu.

Es fotografēšu to, kas notiek Sīrijā - vienalga, vai tas būs kas skumjš vai priecīgs. Es gribu, lai visi to redz.

Bet, ja man būtu izvēle, es labāk fotografētu dabu kādā mierpilnā vietā. Es vienmēr esmu sapņojis aizceļot uz Šveici... Man vajadzīgs miers."