Vasara - laiks, kad parūpēties par sava mājokļa ugunsdrošību

FOTO: Pixabay

Katru gadu notiek tūkstošiem ugunsgrēku, un vidēji katrs ceturtais - dzīvojamā mājā. Ugunsgrēku namos bieži izraisa neuzmanīga rīcība ar uguni, bet tāpat viens no biežākajiem iemesliem ir nepareiza apkures iekārtu vai elektroinstalāciju ekspluatācija.

Izmanto vasaras laiku, lai pārbaudītu ugunsdrošību savā mājā - sakoptu apkures sistēmu, iztīrītu skursteņus, aicina apsaimniekošanas uzņēmums "Latvijas Namsaimnieks". Īpaši svarīgi pārbaudīt un sakārtot elektroinstalācijas, jo tieši īssavienojumi elektroierīcēs var izraisīt ugunsgrēku. Daļu nelaimes gadījumu būtu varēts novērst, ja mājokļos būtu ievēroti ugunsdrošības noteikumi.

No šā gada sākuma katrā mājā jābūt uzstādītiem autonomajiem ugunsgrēka detektoriem jeb dūmu detektoriem.

Pēc VUGD statistikas par ugunsgrēkiem dzīvojamās ēkās aptuveni puse bojāgājušo miruši nevis no fiziskiem apdegumiem, bet gan no saindēšanās ar toksiskām vielām.

"Dzīvojamo telpu aprīkošana ar tehniskām iekārtām, kas brīdina cilvēkus par izcēlušos ugunsnelaimi, var mazināt bojāgājušo skaitu. Ar likumu ir noteikts, ka dzīvoklī jābūt vismaz vienam dūmu detektoram, tomēr ieteicams to uzstādīt katrā telpā, izņemot vannas istabu un tualeti. Virtuvē nav ieteicams uzstādīt detektorus tuvu ēdienu gatavošanas iekārtām, jo tvaiki var radīt viltus trauksmi. Savukārt nodrošināt dzīvokli ar ugunsdzēsības aparātu un pārklāju dzīvoklī nav obligāta prasība, bet ugunsdrošības speciālisti to rekomendē. Tie ir efektīvi līdzekļi, lai ugunsgrēku likvidētu jau tā sākumstadijā. Tādā veidā arī iespējams krietni samazināt materiālos zaudējumus, kuri rodas ugunsgrēka un tā likvidēšanas laikā," skaidro "Latvijas Namsaimnieka" pārdošanas, pārvaldīšanas un klientu apkalpošanas nodaļu vadītāja Olita Gedroica.

Pēc tam, kad mājoklī ir uzstādīts dūmu detektors, noteikti pievērs uzmanību iespējamajām ugunsgrēka rašanās vietām gan savā dzīvoklī, gan mājā kopumā. Galvenās ugunsgrēku rašanās vietas ir elektrības vadi un kontakti.

Savā dzīvoklī tie ir jāpārbauda dzīvokļa īpašniekam, bet par mājas drošību var parūpēties namu apsaimniekotājs. Ņem vērā, ka namu apsaimniekotājs var veikt tikai tās darbības, kuras atļauj dzīvokļu īpašnieki, tāpēc iedzīvotājiem būtu vērts izvēlēties atbildīgo personu, kurai kopā ar apsaimniekotāju deleģēt ugunsdrošības prasību ievērošanu. Tālāk iedzīvotāju pārstāvis kopā ar namu apsaimniekotāju vienojas par ugunsdrošības preventīvajiem pasākumiem un ar tiem iepazīstina pārējos iedzīvotājus.

Svarīgi ir pievērst uzmanību arī daudzdzīvokļu mājas teritorijai - to ieteicams uzturēt brīvu no degtspējīgiem atkritumiem un aptuveni desmit metru platu joslu ap māju attīrīt no sausās zāles un kultūraugu atliekām. Tas mazina ugunsgrēka izplatīšanās iespējamību. Savukārt ceļus un piebrauktuves pie mājas un ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietas jāuztur tā, lai nodrošinātu avārijas dienestu transportlīdzekļu piekļūšanu.

Daudzdzīvokļu māju balkonus nav ieteicams aizkraut ar dažādām sadzīves mantām un priekšmetiem, kā arī izmantot grila iekuršanai vai līdzīgām nodarbēm, kas ir saistītas ar atklātu uguni.

Pieredze rāda, ka ugunsgrēki regulāri izceļas arī šajās vietās. Jo īpaši bīstams ugunsgrēks uz balkona ir tāpēc, ka tas viegli var izplatīties uz augstākos stāvos esošiem dzīvokļiem un vienlaicīgi nobloķēt vienu no iespējamiem evakuācijas ceļiem gadījumā, kad kāpņu telpa ir piedūmota.

Ir vēl daudz citu drošības pasākumu, kurus var veikt, lai pasargātu sevi pret ugunsnelaimi, nepieciešams tikai piedomāt pie savas ikdienas dzīves un iespējamiem riska avotiem.

Uz augšu
Back