Rīgas mēra amata kandidāti atbalsta "zaļā koridora" izveidi lielo investīciju projektu saskaņošanā

Foto: Vecrīgā atgriežas vasaras terases

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Rīgas pašvaldībai jāizveido "zaļais koridors" lielo investīciju projektu saskaņošanai, trešdien Biznesa pakalpojumu nozares asociācijas ("ABSL Latvia") un Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NĪAA) rīkotajā diskusijā "Kāpēc Rīga atpaliek no Viļņas par 10 gadiem?" vienprātīgi atzina Rīgas mēra amata kandidāti.

Visi diskusijas dalībnieki atzina, ka pret lielajiem investīciju projektiem jābūt īpašai attieksmei no pašvaldības iestāžu puses, tos lieki nekavējot un visus saskaņojumus piešķirot likumā noteiktajā laikā.

Vienlaikus vairums mēra amata kandidātu uzsvēra, ka šādai attieksmei ir jābūt ne tikai pret lielajiem projektiem, bet pret visiem pašvaldībā iesniegtajiem investīciju projektiem.

Konstantīns Čekušins (S) uzsvēra, ka Rīgā ir jāizveido vienota elektroniska projektu saskaņošanas sistēma, kas lieki nebirokratizētu procesu, bet Mārtiņš Staķis (A/"Par!"/"Progresīvie") norādīja, ka viņa apvienības iecerētā Rīgas investīciju aģentūra varētu atvieglot lielo projektu saskaņošanu.

NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags diskusijas dalībniekus informēja, ka pēdējo desmit gadu laikā Viļņā uzbūvēti 470 000 kvadrātmetru jaunu biroju centru, bet Rīgā tikai 200 000 kvadrātmetri.

"Ja piecu gadu laikā tiktu radīti 15 000 jaunu darbavietu biznesa pakalpojumu centros, tas radītu pieprasījumu pēc vismaz 500 000 kvadrātmetru jaunu biroju telpu, kas nozīmē 750 miljonu lielas investīcijas Rīgā piecu gadu laikā. Tāpat darbavietas biznesa pakalpojumu centros sekmētu mūsdienīgu mājokļu būvniecību un institucionālu īres namu attīstību Rīgā, kas piecu gadu perspektīvā nozīmē investīcijas līdz pat vienam miljardam eiro," uzsvēra Vanags.

Uz diskusijas rīkotāju jautājumu, vai pašvaldībai būtu jāfinansē publiskās infrastruktūras izbūve pie lielo privāto investoru objektiem, Rīgas mēra amata kandidāti pauda drīzāk noliedzošu attieksmi.

Oļegs Burovs (GKR) uzsvēra, ka pašvaldība varētu finansēt infrastruktūras izbūvi pie biroju centriem, bet ne pie tirdzniecības centriem, kur tas jādara pašiem investoriem. Čekušins un Inna Djeri (LKS) pauda viedokli, ka pašvaldība varētu finansēt atsevišķus projektus, katru vērtējot atsevišķi.

Staķis, Vilnis Ķirsis (JV) un Edvards Smiltēns (NA/LRA) uzskata, ka sākotnēji jādefinē īpaši attīstāmās pilsētas zonas un pēc tam pašvaldība varētu finansēt infrastruktūras izbūvi pie objektiem šajās zonās, savukārt citās zonās infrastruktūru būvētu paši investori.

Linda Ozola (JKP) sacīja, ka kopumā šī doma ir atbalstāma, taču esot rūpīgi jāvērtē, lai pašvaldība neizbūvē infrastruktūru pie plānotiem objektiem, kuri tā arī netiek uzcelti. Savukārt Viktors Valainis (ZZS) pieļāva, ka sākotnēji infrastruktūru izbūvē investors un pēc tam pašvaldība noteiktā laika posmā to atpērk.

Vienprātīgu atbalstu Rīgas mēra amata kandidāti pauda NĪAA ierosinājumam ar nekustamā īpašuma nodokļa politiku stimulēt īpaši ilgtspējīgu ēku būvniecību pilsētā.

Tāpat mēra amata kandidāti solīja atbalstīt arī priekšlikumu ļaut attīstītājam nemaksāt nekustamā īpašuma nodokli par zemi projekta būvniecības laikā līdz brīdim, kad tiek pārdots pirmais dzīvoklis jaunajā ēkā.

Rīgas mēra amata kandidāti arī pauda atbalstu tam, ka investīciju piesaistē daudz lielāka loma jāuzņemas tieši Rīgas mēram personīgi un šajā procesā jābūt izvirzītiem labi izmērāmiem mērķiem, par kuriem no atbildīgajiem jāprasa arī publiskas atskaites.

Uz augšu
Back