Graudu krājumi pietiks mazāk kā mēnesi jeb Beirūtas sprādziena graujošās sekas uz ekonomiku

FOTO: EPA/Scanpix

Spēcīgais sprādziens, kas otrdien nogranda Libānas galvaspilsētā Beirūtā, nesīs smagas sekas arī Libānas ekonomikai, kas jau tā cieš no finanšu krīzes, vēsta “Business Insider”.

Sprādziens, kas nogalināja vairāk nekā 100 un ievainoja vairākus tūkstošus cilvēku, notika noliktavā Beirūtas ostā, kur glabājās teju 3000 tonnas ar sprādzienbīstamām vielām. Spēcīgā eksplozija faktiski iznīcināja ostas teritoriju, kā arī – lielāko graudu glabātuvi Libānā, kas atradās ostā. Kā vēsta “Reuters”, esošie graudu krājumi Libānā pietiks nepilnam mēnesim.

Kā norāda eksperti, sprādziens ir noticis ļoti sliktā laikā – šobrīd Libānā jau tā ļoti daudzi cilvēki nevar atļauties katru dienu pilnvērtīgi paēst, jo valsts cīnās pret finanšu krīzi, kas sākās jau pagājušajā gadā.

“Tā ir finanšu krīze, ekonomiskā krīze, politiskā krīze un veselības krīze... Tagad arī šī šausmīgā eksplozija. Libānā nepatikšanas ir tik daudzos slāņos, ka faktiski tiek pārbaudīta cilvēku spēja šeit izdzīvot,”

12

norāda ANO pārstāve Tuvo Austrumu jautājumos Tamāra Alrifa.

Visā Libānā kopš pagājušā gada oktobra ir notikušas neskaitāmas protesta akcijas, kuras ielās pulcējušas desmitiem tūkstošiem cilvēku, kas ir neapmierināti ar valdības korupciju, kas izraisīja vietējās valūtas vērtības kritumu, kā arī palielināja valsts parādu apjomu. Kopš tā laika ievērojami sadārdzinājušās dažādas pārtikas preces – sākot ar gaļu, beidzot ar maizi.

Inflācija Libānai ir bijis liels trieciens – vairāk nekā 45% iedzīvotāju atrodas zem nabadzības sliekšņa, un 33% valsts iedzīvotāju ir bezdarbnieki. Viena no jaunākajām aptaujām liecina, ka pusei valsts iedzīvotāju ir lielas problēmas nodrošināties ar pilnvērtīgu pārtiku.

Tagad, kad sprādzienā tika iznīcināta Beirūtas ostā esošā graudu glabātuve, kurā tika uzglabāti 85% visas Libānas graudu krājumi, eksperti prognozē, ka sekas otrdienas sprādzienam būs graujošas tālu aiz Beirūtas robežām.

“Sprādziena sekas būs ļoti nežēlīgas. Osta ir sagrauta, un tā bija viena no galvenajām vietām, no kurienes valsts ieguva importēto pārtiku. Skaidrs, ka nākamo nedēļu un mēnešu laikā osta nebūs lietojama. Tas ietekmēs visus Libānas iedzīvotājus ne tikai Beirūtā, bet arī visā valstī – neatkarīgi no tā, vai tie ir valsts pilsoņi vai bēgļi,” teica bēgļu atbalsta grupas “World Vision” direktors Hanss Bederskis.

Libāna importē ap 80% patērētās pārtikas. Nozīmīga daļa ir graudi, kas tiek izmantota maizes cepšanai mājās. Pagājušajā mēnesī Libānā pirmo reizi astoņu gadu laikā būtiski pieauga maizes cena, izraisot jaunu protestu vilni.

Beirūtas pašvaldība aplēsusi, ka vairāk nekā 300 000 cilvēku ir palikuši bez pajumtes. Pilsētas ostas rajons ir atstāts gruvešos, bet tuvumā esošās ēkas – bīstami bojātas.

Varasiestādes vēl nevar pateikt, kas ir izraisījis šo sprādzienu, taču prezidents Mišels Auns paziņoja, ka noliktavā glabājās tūkstošiem tonnu amonija nitrāta, kas tiek izmantots mēslošanas līdzekļu un sprāgstvielu veidošanā. Šī bīstamā viela noliktavā bez jebkādiem drošības līdzekļiem tika uzglabāta vairāk nekā sešus gadus.

Beirūtas mērs Džamals Itani sacīja, ka pilsētas atjaunošana izmaksās miljardiem dolāru. “Lai arī Libānas pilsoņi izrāda labu izturību jaunajos apstākļos, viņiem tāpat ir ļoti grūti tikt galā ar postažu,” teica Itani.

“Esmu dzīvojis kara laikā un ļoti sarežģītos apstākļos, bet ko tādu redzu pirmo reizi. Es brīnos – cik gan maz šajā valstī nozīmē cilvēka dzīvība? Kur mēs ejam? Beirūta tika iznīcināta vienā acumirklī!”

12

teica maizes cepējs Hekmets Kāi.

Tiek vēstīts, ka tuvumā esošās slimnīcas sprādzienā arī ir smagi cietušas, līdz ar to – citas pilsētas slimnīcas ir pārpludinātas ar pacientiem. Un tas viss laikā, kad Libānai nākas cīnīties pret vēl vienu globālu kataklizmu – koronavīrusu.

Pēc tam, kad emocijas norims, eksperti paredz, ka sprādziens varētu izraisīt jaunus protestus. Pašreizējā ekonomiskā krīze ir lielākais drauds Libānas stabilitātei kopš pilsoņu kara, kas plosījās no 1975. līdz 1990. gadam.

“Mums ir vairākas paaudzes, kas ir dzīvojušas vienas un tās pašas politiskās elites vadībā. Viena un tā pati politiskā klase, tās pašas struktūras, kas atkal un atkal pārņem varu pār Libānu, turpina to slaukt,” sacīja Beirūtas Amerikas universitātes asociētā profesore Šarlote Karama.

Libānas finanšu resursi jau tā ir ļoti ierobežoti. Tomēr tagad, teju ekonomikas sabrukuma priekšā, Libānas valdībai būs jālemj par vēl vienu nozīmīgu problēmu – kā pārbūvēt valsts galvaspilsētu.

Uz augšu
Back