Lai gan Latvija un Izraēla ir ģeogrāfiski attālas valstis, arī to starpā norisinās sadarbība vairākās jomās. Lai uzzinātu vairāk par Latvijas un Izraēlas pašreizējo attiecību stāvokli, kā arī gūtu ieskatu Tuvo Austrumu reģiona aktualitātēs, portāls TVNET intervēja Izraēlas vēstnieci Latvijā Orli Gilu.

Jūs esat bijusi Izraēlas vēstniece Latvijā jau gadu. Kādi ir jūsu iespaidi par mūsu valsti?

Es to mīlu. Cilvēki ir ļoti jauki un pat salīdzinoši neformāli. Man, piemēram, nav problēmu piekļūt jebkuram valsts pārstāvim parlamentā, valdībā un citur. Neviens neuzskata sevi par pārāk svarīgu, lai ar mani tiktos. Pasaulē ir valstis, kur sarunāt tikšanos ar valsts augstākajām amatpersonām ir praktiski neiespējami.

Tāpat man šķiet, ka jauki ir arī vienkāršie Latvijas iedzīvotāji. Papildus tam, ļoti patīk arī apkārtējā vide un laikapstākļi – viss ir zaļš un vēss.

Kādas jūs redzat mūsu abu valstu sadarbības iespējas?

Pirmkārt, jau tā būtu ekonomiska sadarbība. Šobrīd aptuveni pusi no Latvijas eksporta uz Izraēlu sastāda kokmateriāli un mēslojumi. Es domāju, ka mums būtu lēnām jāsāk iet soli tālāk un jāattīsta sadarbība arī tehnoloģiju jomā. Esmu ļoti priecīga par to, ka kopš manas atrašanās amatā katrā Latvijas kibertehnoloģiju konferencē ir bijis kāds Izraēlas eksperts. Tāpat Latvijas kibertehnoloģiju pārstāvji ir apciemojuši Izraēlu pieredzes apmaiņas vizītē. Pagaidām gan mūsu iespējas sadarbības attīstībai ir ierobežojusi Covid-19 izplatība un ceļošanas ierobežojumi.

Mums ir veiksmīga sadarbība arī kultūras jomā. Piemēram, Izraēlas džeza mākslinieks uzstājās festivālā Salaspilī. Tāpat arī pagājušajā gadā Izraēlas filharmoniskais orķestris uzstājās festivālā «Rīga Jūrmala» un tā dalība bija paredzēta arī šogad. Diemžēl, festivāls Covid-19 pandēmijas dēļ tika atcelts. Vienlaicīgi mēs mēģinām panākt, lai latviešu valodā tiktu pārtulkotas arvien jaunas ivritā rakstītas grāmatas. Pārsvarā tie ir prozas darbi un bērnu grāmatas. Šajā sfērā mums ir izveidojusies veiksmīgi sadarbība ar Jāņa Rozes grāmatnīcu. Visbeidzot, esam šeit rīkojuši arī Izraēlas filmu festivālu.

Vai esat novērojusi kādas līdzības starp Latvijas un Izraēlas iedzīvotājiem?

Ir vieglāk runāt par atšķirībām. Piemēram, Telavivā visa sabiedriskā dzīve notiek ielās. Cilvēki nebaidās viens otram pieskarties, pacelt balsi. Klubos notiek ballītes, cilvēki apmeklē kino, kultūras pasākumus un citas lietas. Atmosfēra kopumā ir ārkārtīgi dzīvīga un ekstroverta.

Turpretī Latvijā šī vide ir vairāk introverta. Cilvēkiem ir nepieciešama sava personīgā telpa. Es, protams, nesaku, ka viena mentalitāte būtu labāka par otru. Es mīlu tās abas. Piemēram, Latvijā var ļoti labi atpūsties no Izraēlas trokšņa. Tāpat arī jums ir daudz labāka satiksme – pie mums situācija uz ceļa ir salīdzinoši haotiskāka.

FOTO: AHMAD GHARABLI / AFP

Vai mūs varētu vienot fakts, ka gan Latvija, gan Izraēla ir mazas valstis?

Es domāju, ka jā. Jūs visu laiku pūlaties būt daļa no pasaules politiskajiem procesiem un nozīmīgām starptautiskajām organizācijām. Tāpat darām arī mēs. Izraēla gan starptautisko organizāciju dimensijā nav tik veiksmīga, kā Latvija, jo mēs neesam daļa no Eiropas Savienības.

Jūsu draugs gan ir pasaules spēcīgākā lielvara – ASV.

Jā. Par to nu gan nav jautājumu. Mūsu draudzība ar ASV ir viena no Izraēlas stratēģiskajām priekšrocībām un mēs bieži paļaujamies uz Vašingtonas atbalstu.

Ja mēs runājam par pašreizējo situāciju Tuvajos Austrumos, tad Izraēla tiek bieži kritizēta par atbalstu Donalda Trampa «gadsimta darījumam», kurš ir ārkārtīgi izdevīgs jums, bet neizdevīgs palestīniešu pusei. Kā jūs uz šo kritiku atbildētu?

Jau kopš 90. gadu sākuma mēs esam mēģinājuši panākt mieru ar palestīniešiem. Tam visam sākums bija Oslo miera process, kuru palestīnieši apturēja pēc tam, kad uzsāka Otro intifādu.

Katru reizi, kad esam mēģinājuši panākt pretī un kausēt sasalumu mūsu attiecībās, palestīniešu atbilde ir bijusi noraidoša. Es domāju, ka viņi nav gatavi publiski paziņot, ka strīds varētu būt beidzies.

25

«Gadsimta darījums» šajā stāstā ir vienkārši vēl viens mēģinājums bez priekšnoteikumiem uzsākt sarunas ar Palestīnas pusi, lai nonāktu pie divu valstu risinājuma ieilgušajam konfliktam. Tomēr viņi jau atkal saka nē.

Palestīnieši saka, ka izteiktais piedāvājums nebūt nav godīgs pats par sevi. Tāpēc nav pat jēgas uzsākt sarunas…

Vai viņi jebkad ir nākuši klajā ar kādu citu piedāvājumu? Lūdzu, esam atvērti sarunām. Apsēdīsimies un izrunāsim mums sāpīgos jautājumus bez priekšnoteikumiem. Tomēr viņi nekad neko nepiedāvā. Savukārt, katru reizi, kad mēs kaut ko mēģinām uzsākt, palestīnieši visu gluži vienkārši noraida.

FOTO: TVNET

Vai tad, jūsuprāt, ekonomiskā palīdzība palestīniešiem varētu tos motivēt sēsties pie sarunu galda? Ja nemaldos, tad to arī plāns paredz – Palestīna saņem ekonomisko palīdzību apmaiņā pret atteikšanos no daudzām savām politiskajām prasībām.

Es nedomāju, ka ekonomika ir vienīgais risinājums. Tomēr es domāju, ka tā noteikti varētu palīdzēt uzsākt sarunas. Vairāki eksperti ir analizējuši Oslo miera procesu un tā neveiksmes. Daži ir pauduši viedokli, ka pēc tā noslēgšanas dzīves līmenis palestīniešu kontrolētajās teritorijās samazinājās. Tas, savukārt, iespējams, ka palīdzēja izraisīt otro Intifādu.

Uzziņai

Otrā Intifāda bija palestīniešu masveida sacelšanās, kura norisinājās no 2000.-2004. gadam. Tās sākums bija Izraēlas labējā bloka līdera Ariela Šarona Jeruzalemes Tempļa kalna apmeklējums. Tiek uzskatīts, ka Intifāda bija kā protests pret 90. gadu sākumā noslēgto Oslo miera procesu, kurš paredzēja eventuālu neatkarīgas Palestīnas valsts izveidi. 

Kā jūs skatāties uz pagaidām notiekošo Izraēlas iekšpolitikā? Nesen pēc 3 vēlēšanu maratona politiskie sāncenši Benjamins Netanjahu un Benijs Gancs noslēdza vienošanos par varas dalīšanu. Vai šāds pārvaldes modelis jums ļauj pieņemt efektīvus lēmumus kritiskos brīžos. Piemēram, daži saka, ka Izraēla vilcinās anektēt Jordānas ieleju tāpēc, ka starp abiem politiķiem valda nesaprašanās.

Ir taisnība, ka pastāv zināmi izaicinājumi. No otras puses, tā ir vienīgā valdība, kuru bija iespējams izveidot. Politika ir iespēju māksla un abiem šiem kungiem ir nepieciešams risināt ārkārtīgi lielu problēmu klāstu, darbojoties diezgan lielā valdībā. Starp citu – tagad Izraēlā ir vairāk, nekā 30 ministri. Tomēr kā jau es teicu, tā bija vienīgā valdība, kuru bija iespējams izveidot pēc veselām trīs vēlēšanām gada laikā un mums ir jādzīvo ar to, kas mums ir.

Kā Izraēlas iedzīvotāji jutās saistībā ar nepieciešamību balsot veselas 3 reizes tik īsā laikā?

Tie sāka mazāk uzticēties valsts politiskajai sistēmai. Visiem bija skaidrs, ka ceturto vēlēšanu gadījumā nekas nemainīsies. Gan Netanjahu, gan Ganca partija nespēs iegūt nepieciešamo vairākumu, lai izveidotu stabilu valdību.

Vai, jūsuprāt, Izraēlas trīs vēlēšanu stāsts ir degradējis valsts demokrātiju?

Nē. Neviens nav teicis, ka demokrātija ir ideālā valsts pārvaldes forma. Tomēr tā ir labāka par alternatīviem variantiem. Vēlēšanas ir parādījušas, ka Izraēlas iedzīvotāji ir sadalīti divās lielās nometnēs, tomēr tas viss ir demokrātijas daļa.

Obamas administrācijas laikā ASV ar Irānu noslēdza vienošanos par kodolprogrammas ierobežošanu. Trampa laikā ASV no šīs vienošanās aizgāja. Izraēla šo Vašingtonas soli ir atbalstījusi. Kāpēc tā?

Mēs neuzticamies Irānai. Mēs uzskatām, ka šī valsts ir spējusi noslēpt patiesību no starptautiskās sabiedrības. Kamēr viņi teica, ka ievēro visus vienošanās nosacījumus, tas netika darīts. Mēs uzskatām, ka esam to arī pierādījuši, jo Izraēlas izlūkdienesti ir ieguvuši informāciju, kura apliecina mūsu apgalvojumu patiesumu. Šo informāciju arī esam izplatījuši pasaulei.

FOTO: EPA/Scanpix

Tomēr Starptautiskā Ātomenerģijas aģentūra ir vairākas reizes apliecinājusi, ka Irāna ievēro visus vienošanās nosacījumus.

Starptautiskā Ātomenerģijas aģentūra ir iepriekš teikusi, ka dažos jautājumos Irāna nav ievērojusi visus punktus.

Tik un tā – vai jūs neuzskatāt, ka pasaule būtu drošāka, ja šādas vienošanās turpinātu pastāvēt? Pagaidām Tuvajos Austrumos ir ievērojami pieaudzis jauna plaša mēroga konflikta risks.

Irāna atklāti saka, ka tās misija ir iznīcināt Izraēlas valsti. Mēs šos draudus uztveram ārkārtīgi nopietni, jo Teherāna dara visu, lai šo misiju sasniegtu. Mēs esam ļoti maza valsts un mūsu teritorija sastāda aptuveni 1/5 no Irānas teritorijas.

Tad, kad Irāna mums uzbruks, mums nebūs privilēģija sniegt prettriecienu. Tās uzbrukums mūs iznīcinās.

25

Mums ir nepieciešams, lai starptautiskā sabiedrība aktīvāk vērstos pret Irānu.

Irānas ietekme pagaidām sniedzas Irākā, Sīrijā, Libānā un arī «Hamas» kontrolētajā Gazas sektorā. Vai Izraēla jūtas aplenkta?

Sīrija un Libāna veido vienotu Izraēlas un Irānas fronti. Papildus problēma Irānas kodoljautājumam arī ir konvencionālās raķetes, kuras var Izraēlu aizsniegt no šo valstu teritorijām. Minētās raķetes kļūst arvien precīzākas.

Runājot par Libānu, vai Izraēla gatavojas jaunam karam ar «Hezbollah»? Vai tā ir gatava atkārtoti bombardēt Beirūtu?

Mēs vienmēr esam gatavi otrajam karam – ar «Hezbollah», ar Sīriju vai jebko citu. Tomēr tas nenozīmē, ka tagad šī gatavošanās norisinās izteikti. Mēs gan redzam, ka Libānas teritorijā tiek novietoti arvien kvalitatīvāki ieroči.

Tomēr, ja karš sāktos, vai jūs būtu gatavi Beirūtas bombardēšanai?

Es nezinu. Es nevaru zināt kas notiks. Katrā gadījumā, mēs nebūsim tie, kuri karu uzsāks. Tomēr Libānas gadījumā problēma ir tāda, ka «Hezbollah» savus ieročus glabā mājās, kurās atrodas civiliedzīvotāji. Tāda ir šī grupējuma līdzība ar «Hamas» Gazas sektorā. Tie abi nekautrējās uzsākt sadursmes ar Izraēlu pat tad, ja tas nozīmē civiliedzīvotāju upurus.

Uzziņai

«Hezbollah» ir Libānā bāzēts šiītu paramilitārs grupējums, kuram ir ciešas saites ar Irānas režīmu. «Hezbollah» saknes ir meklējamas Libānas pilsoņu kara (1975-1990) ietvaros. Tas sākotnēji tika veidots kā pretošanās kustība Izraēlas klātbūtnei Libānā, bet eventuāli izauga par vienu būtiskākajiem Izraēlas pretiniekiem Tuvajos Austrumos kopumā. 

«Hezbollah» atbalstītāji Beirutā.  FOTO: EPA/AFI

Kā ar Golānas augstieņu jautājumu? Vai Izraēla jebkad būtu tās gatava atdot Sīrijai?

Es domāju, ka atbilde uz šo jautājumu jau tika sniegta ar Golānas augstieņu likuma pieņemšanu. Tas nosaka, ka šī teritorija ir neatņemama Izraēlas valsts daļa. Šī teritorija mums ir ārkārtīgi svarīga. It īpaši tāpēc, ka jebkurā brīdī ir iespējams jauns konflikts ar Sīriju. Vēl pirms dažiem gadiem redzējām, ka Asada režīmu gandrīz gāza teroristiskais grupējums «Islāma valsts». Ja šis grupējums ieņemtu Golānas augstienes, tā būtu Izraēlas traģēdija.

Mēs esam maza valsts ar daudzām bailēm, bet lielākā daļa no tām ir pamatotas.

25

Vai redzat, ka Izraēlas nākotne ir būt daļai no Persijas līča valstu savienības cīņā pret Irānu?

Tā noteikti nebūtu tuvākā nākotne. Iespējams tas varētu būt tālākā nākotnē, kuru piedzīvotu mūsu bērni.

Ja jums būtu iespēja kaut ko pateikt visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas tas būtu?

Apciemojiet Izraēlu. Izbaudiet skaisto valsti, iepazīstiet vietējos iedzīvotājus, nogaršojiet brīnišķīgo ēdienu, izjūtiet dzīvīgo atmosfēru.

Izraēla ir valsts ar brīnišķīgiem cilvēkiem, kuri vienmēr dzīvē vēlas sasniegt ko vairāk un atrast risinājumus savām problēmām.

25

Izraēla vairs nav valsts, kurā norisinās tikai konflikti.

Telavivas pludmale FOTO: AP/Scanpix

Vai, jūsuprāt, šis dzīvīgums varētu būt kaut kas ko latviešiem mācīties no Izraēlas?

Jā, iespējams. Pieļauju, ka viens no iemesliem, kāpēc Izraēla ir start up nācija ir saistīts ar cilvēku neatlaidību grūtību priekšā. Vienkārši aizbrauciet uz Izraēlu un aplūkojiet, kā tuksneša vidū ir izdevies izveidot zaļu valsti. Aptuveni 90% no mūsu izmantotā ūdens mūsdienās tiek iegūts no sālsūdens un pēc tam pārstrādāts. Mēs šajā ziņā esam pirmajā vietā pasaulē. Otrajā vietā ir Spānija, kura pārstrādā aptuveni 17% no izmantotā ūdens.

Paldies par interviju!

Paldies!