Sprādziens Beirūtas ostā, kas Libānā bija galvenā tirdzniecības artērija, atklāj, cik sliktā stāvoklī ir valsts infrastruktūra. Sprādziena sekas jau pašlaik ir jūtamas valsts ekonomikā, strauji pieaugot pārtikas cenām un trūkumam, kā arī padziļinoties ekonomiskajai krīzei, vēsta “Financial Times”.
36 gadus vecā šefpavāre Jasmīna stāsta, ka Libāna jau pirms sprādziena bija nonākusi dziļākajā krīzē vairāku desmitgažu laikā. Tomēr tagad, pēc sprādziena Beirūtas ostā, situācija ir kļuvusi vēl sliktāka.
Ir iznīcināta galvenā tirdzniecības artērija – vieta, no kurienes valstī ienāca vairāk nekā 80% importēto preču.
“Cilvēki cieš, cilvēkiem nav, ko ēst. Domāju, ka pieaugs arī vardarbība. Cilvēki ir ārkārtīgi nikni uz valdību, kas tiek vainota sprādzienā,” saka Jasmīna, kas nevēlas atklāt savu pilno vārdu.
Pagājušās nedēļas nogalē protestētāji uzbruka vairākām valdības ēkām pēc sadursmēm ar drošības spēkiem Beirūtas centrā. Protestētāji aicināja atriebties pēc kara Libānas elitei par to, ka varas pārstāvji ir izlaupījuši valsti un iedzinuši to lielā nabadzībā.
Pārtikas cenas Libānā strauju kāpumu piedzīvoja vēl pirms sprādziena – jūnijā tās bija trīs reizes augstākas nekā gadu iepriekš šajā pašā laika posmā. Eksperti norāda, ka Libānai būs nepieciešami vairāki mēneši, lai atjaunotu Beirūtas ostu un varētu atjaunot tirdzniecību. Tāpat šajā vietā tika iznīcināta arī galvenā graudu glabātuve, kurā glabājās vairāk nekā 85% valsts graudu krājumu.
ANO pārtikas aģentūra, Pasaules Pārtikas programma brīdināja, ka “Beirūtas ostas iznīcība var ierobežot pārtikas apgādi valstī, kā arī vairākas reizes palielināt jau tā augstās pārtikas cenas”. Savukārt svētdien starptautiskās organizācijas vienojās par palīdzību Libānai.
Libānas varasiestādēm gan ir cerība, ka 80 kilometru attālumā esošā Tripoles osta var palīdzēt mazināt importa iztrūkumu. Tomēr – tās kapacitāte ir vien puse no Beirūtas ostas apjomiem, un arī vairāku uzņēmumu acīs šī osta nav pietiekami pievilcīga vieta, kur nogādāt savas preces. Šis ir viens no piemēriem, kas tiek pieminēts saistībā ar valdības nekompetenci.
Īstermiņā Tripoles osta gan varētu palīdzēt kaut nedaudz saglabāt importa apjomus, tomēr – ekonomiskās krīzes sekas tā nevarēs mazināt, sacīja bijušais Libānas iekšlietu ministrs Raja Hasans.
Infrastruktūras attīstības trūkums ir viens no tiem, kas šajā katastrofā parāda valsts amatpersonu neveiksmīgo politiku, un tagad to īpaši sāpīgi izjūt valsts iedzīvotāji.
“Tagad pēkšņi mums ir jātiek galā ar lielu katastrofu. Mums ir jārīkojas ātri un jāveicina Tripoles ostas paplašināšana,” sacīja loģistikas menedžeris Tripolē Hasans Denauī.
Tripoles loģistikas mezgla kapacitātes palielināšanas projekts tika noslēgts jau 2018. gadā, un tam pat tika piešķirts finansējums, tomēr – valdība nespēja šo projektu novest līdz īstenošanai.
“Tas parāda, cik patiesībā valstsvīri ir ieinteresēti kaut ko plānot un darīt,” norāda Denauī, piebilstot, ka šim projektam būtu nepieciešams 15 miljonu dolāru liels finansējums.
Atsaucoties uz Tripoles ostas dokumentiem, jau pašlaik ostā atrodas divi kuģi ar graudiem. Šajā ostā, pretēji Beirūtai, nav nekādas krātuves, kur uzglabāt graudus. 2013. gadā tika sākts projekts, kuru īstenojot arī Tripoles ostā būtu izbūvētas graudu glabātuves, tomēr – valdība neierādīja zemi, uz kuras būvēt graudu krātuves.
Ņemot vērā sprādzienu, Beirūtas ostā vairs nav faktiski nekādas uzglabāšanas kapacitātes. Beirūtas konteineru termināļa operators paziņoja, ka ir izdevies panākt divu konteineru apmaiņai paredzētu celtņu darbības atjaunošanu.
“Visā Libānā ir iespēja uzglabāt aptuveni 60 tūkstošus tonnu graudu, jo ir daudz neizmantotu glabātuvju. Tiesa gan, kapacitāte kopumā ir vērtējama kā ļoti zema, un graudu krājumu Libānai varētu pietikt aptuveni četrus mēnešus,” norāda Libānas uzņēmuma “National Flour Mills” vadītājs Anass Šārs, kurš piedalījās arī pārrunās ar Libānas valdību par krīzes seku risināšanu.
Libāna ir pilnībā atkarīga no rīsu, cukura un miltu piegādēm. Libānas Agrokultūras izpētes institūta vadītājs Mihaels Aframs norādīja, ka uzreiz pārtikas trūkums nebūs vērojams, bet – tās būs ilgtermiņa sekas.
“Pašlaik tirgū mums ir pietiekami daudz krājumu. Tomēr ilgākā termiņā jārēķinās, ka šiem krājumiem būtiski pieaugs cena, un kādā brīdī arī var rasties šo produktu trūkums,” sacīja Aframs.
Pārtikas cenas kāpj arī ārvalstu valūtas trūkuma dēļ. Tā, piemēram, oficiālais valūtas kurss ir 1500 Libānas mārciņas par vienu dolāru. Tomēr – melnajā tirgū viens dolārs maksā pat 7 – 8 tūkstošus Libānas mārciņu.
Lai arī Libānas varasiestādes ir centušās mazināt bailes par katastrofas sekām, Libānas iedzīvotājus tas nepārliecina.
Jasmīna stāsta, ka vēl pirms katastrofas viņa ir saskārusies ar pieaugošām izmaksām un produktu trūkumu: “Trīskārša cena par tīrīšanas līdzekļiem, par visu. Un tāpat – mēs ilgi nevarējām atrast vairākus produktus. Nācās meklēt citas, lētākas izejvielas, bet – arī tās kļuva dārgas,” stāsta šefpavāre.
Libānā daudzi cilvēki cieš no bada, tādēļ vairākas vietējās labdarības jau iesaistās, lai palīdzētu nabadzīgākajiem. Libānas Pārtikas banka ir viena no vietējām labdarības organizācijām, kas nodrošina palīdzību tūkstošiem cilvēku, kas palikuši bez pajumtes. Tas gan notiek bez jebkādas valsts iesaistes.
Organizācijas izpildmenedžere Soha Zaitera saka, ka “tas ir vēl viens pierādījums, ka mēs nevaram uzticēties Libānas valdībai”.
Tiesa gan, Libānas premjerministrs Hasans Diabs pirmdien paziņoja par valdības atkāpšanos.
Valdība atkāpusies, reaģējot uz protestiem, ko izraisīja pagājušajā nedēļā Beirūtā notikušais sprādziens, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 160 cilvēki un 6000 tika ievainoti.
Daudzi libānieši uzskata, ka sprādziens noticis amatpersonu nolaidības un korupcijas dēļ, un pēdējās dienās Libānā notiek plaši protesti pret politisko eliti.
"Korupcija radīja šo traģēdiju," sacīja Diabs, kurš premjerministra amatā stājās janvārī.
Diabs sacīja, ka valdība ļoti centusies izstrādāt plānu valsts glābšanai, bet korupcija Libānā bijusi "lielāka par valsti" un "ļoti bieza un ērkšķaina siena", kas šķir libāniešus no pārmaiņām.
Šo sienu uzcēlusi kliķe, kas ķeras pie netīrām metodēm, lai pretotos pārmaiņām.
"Viņi zināja, ka mēs radām draudus viņiem un ka šīs valdības panākumi nozīmē īstas pārmaiņas," piebilda Diabs.
"Šodien mēs ņemam vērā tautu un tās prasības saukt pie atbildības tos, kas vainojami šajā katastrofā," televīzijā paziņoja Diabs, kurš apsūdzēja korumpēto politisko eliti 4.augustā notikušajā sprādzienā.
"Tādēļ es šodien paziņoju par valdības atkāpšanos," pavēstīja premjerministrs.
Libānas prezidents Mišels Auns aicināja valdību turpināt darbu pagaidu valdības statusā, kamēr tiek izveidota jauna.
