Baltkrievi atraduši efektīvu rīku, kā apiet interneta blokādes

FOTO: AFP / Scanpix

Jau kopš 9. augusta, kad Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas, valstī ir ierobežota pieeja internetam. Tomēr cilvēki aktīvi meklē iespējas, kā apiet ierobežojumus un piekļūt globālajam tīmeklim. Pēdējo dienu laikā lielu popularitāti kaimiņvalstī iemantojis serviss “Psiphon”. “Deutsche Welle” pēta, kas ir šis serviss un kādas ir tā iespējas.

Baltkrievijā jau vairākas diennaktis ir problēmas ar internetu – nav pieejami lielākā daļa populārāko portālu, meklēšanas rīki, sociālie tīkli, taksometru pakalpojumu mājaslapas un lietotnes, kā arī daudzi citi resursi.

Oficiālās Baltkrievijas varasiestādes tajā vaino kādus vārdā nenosauktus “spēkus no ārzemēm”, taču valsts iekšienē valda pārliecība, ka interneta resursu bloķēšanu koordinē vietējās varasiestādes – ar mērķi traucēt formēt protesta akcijas, kas vērstas pret oficiālajiem prezidenta vēlēšanu rezultātiem.

Pēc oficiālajiem rezultātiem, vēlēšanās ar vairāk nekā 80% balsīm uzvarēja līdzšinējais Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko. Viņa galvenā konkurente Svetlana Tihanovska, kura pasludināja sevi par vēlēšanu uzvarētāju, bija spiesta aizbraukt no Baltkrievijas uz Lietuvu.

Tagad, masveida protestu akciju laikā un interneta blokāžu laikā ļoti strauji ir pieaudzis pieprasījums pēc bloķēšanas apiešanas līdzekļiem. Viens no populārākajiem rīkiem Baltkrievijas iedzīvotāju vidū ir programma “Psiphon”, kas ir paredzēta interneta cenzūras apiešanai.

“Psiphon” baltkrieviem

Nedēļu pirms prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā ik dienas šo rīku izmantoja vien ap 10 tūkstošiem interneta lietotāju. Tomēr pēdējo dienu laikā pieprasījums pēc šā rīka ir pieaudzis vairākas reizes.

“8. augustā lietotāju skaita pieaugums bija trīs tūkstoši, 9. augustā – jau 86 tūkstoši, bet nākamajās dienās jauno lietotāju skaits ir pārsniedzis pat miljonu,” saka “Psiphon” vadītājs Maikls Halls.

Halls saka, ka šādu lietotāju skaita pieaugumu varētu saukt par bezprecedenta, taču – dažādās valstīs visai regulāri notiek interneta blokādes. Pēc Halla teiktā, viņa vadītais serviss ikdienā nevar lepoties ar lielu popularitāti, tomēr pieprasījums krīzes situācijās pēc tā pieaug.

“Parasti, kad kādas valsts varasiestādes bloķē internetu, cilvēki vēršas pēc mums tāpēc, ka mums ir liela pieredze interneta cenzūras apiešanā. Tas ir instruments cīņā pret cenzūru – mēs esam šeit, ja esam vajadzīgi,”

saka Halls.

Kā “Psiphon” sniedz pieeju internetam

Daudzi Baltkrievijas interneta lietotāji sūdzas par to, ka lielākā daļa anonimizētāju un VPN servisu nodrošinātāju (tie, kas ļauj droši apiet blokādes internetā) nestrādā, un nereti tieši “Psiphon” ir vienīgais pakalpojums, kas strādā pilnvērtīgi. Servisa vadītājs Halls ir pārliecināts, ka šā rīka efektivitāte ir saistīta ar to, ka serviss ir koncentrēts, tieši lai apietu cenzūras izraisīto blokādi.

“Mēs nesniedzam tādus pakalpojumus kā, piemēram, kā ieiet “Netflix”, mainot pieejas valsti,” teica Halls.

Kompānijas mājaslapā teikts, ka “Psiphon” ir paredzēts, lai sniegtu pieeju atvērtam tīmekļa saturam. Šā rīka lietošana neapdraud lietotāja drošību internetā, kā arī – to nevajag uzskatīt par tīmekļa drošības rīku.

Citiem vārdiem sakot – “Psiphon” arī ir VPN sniedzējs, kādu pasaulē ir ļoti daudz. Tomēr ir arī atšķirības: “Mūsu specifiskais uzdevums – dot pieeju internetam lielam cilvēku daudzumam vienlaicīgi. Citām sistēmām vienlaicīgo pieeju sistēmas ir daudz pieticīgākas,” norāda Halls.

Pēc viņa aprēķiniem, servisu nodrošina 3500 serveru vienlaicīgi. Tomēr, lai apmierinātu Baltkrievijas iedzīvotāju vajadzības, “Psiphon” pakalpojumu nodrošināšanai ir pieslēgti vēl vairāk nekā 100 papildu serveru.

“Tas Baltkrievijā ir devis savus augļus. Starp citu, programma ir pieejama 35 valodās, un tagad – arī baltkrievu valodā,” teica Halls.

“Psiphon” no Kanādas

Serviss “Psiphon” tika startēts 2006. gadā – kopā ar Maiklu Hallu to dibināja profesors Ronalds Daiberts. Sākotnēji šī programma bija kā Toronto universitātes projekts. Tomēr laika gaitā šī kļuva par globālu programmu, ar ko sadarbojas dažādas lielas starptautiskas raidorganizācijas, piemēram, “Deutsche Welle”.

“Šī sadarbība sevi ir attaisnojusi, jo mūsu sistēma ļauj cilvēkiem piekļūt lielam informācijas apjomam, tostarp arī videomateriāliem,” saka Halls.

Kompānijas vadībā saka, ka miljons lietotāju dienā, kā tas pirmdien bija Baltkrievijā, nav “Psiphon” robeža.

“Kad Irānā 2017. - 2018. gada laikā aktīvi tika bloķēts serviss “Telegram”, mums sešu nedēļu laikā bija ap 10 miljoniem lietotāju ik dienas. Serviss var pielāgoties lielām slodzēm. Mierīgākos laikos, kad pasaulē nav lielu krīžu, mūsu servisu ik dienas izmanto ap 20 miljoniem cilvēku mēnesī,” saka Halls.

Viņš ir pārliecināts, ka “Psiphon” kopā ar atvērto kodu sniedz “noturīgāko un labāk pārdomāto tīklu cīņai pret cenzūru”. Šodien pie šīs programmas strādā 32 cilvēki, galvenokārt programmētāji. Dažādām mārketinga aktivitātēm kompānijai nav ne laika, ne arī naudas. Pēdējais ieraksts kompānijas blogā ir datēts ar 2016. gadu.

“Varbūt tā arī ir mana vaina – es ar datorzinātni nodarbojos jau 25 gadus, un viss pārējais man šķiet mazliet garlaicīgs,” saka Halls.

“Psiphon” var beigties nauda

Tajā pašā laikā “Psiphon” izjūt grūtības, kas sliktākajā gadījumā var beigties ar servisa slēgšanu. ASV mediji par to ziņoja jūnija vidū, jo serviss var nesaņemt finansējumu galvenā donora – Atvērto tehnoloģiju fonda iekšējo konfliktu dēļ, kas savukārt finanšu līdzekļus saņem no ASV globālo mediju aģentūras. Konflikts sācies, jo fondā darbību sāka Stīvs Benons, kas ir bijušais prezidenta Donalda Trampa padomnieks.

Tomēr pašlaik Halls neredz tiešus draudus servisa slēgšanai: ““Psiphon” darbosies gan pēc gada, gan pēc diviem. Pašreiz finansiālie rādītāji ir pietiekami stabili, tomēr vajadzības gadījumā mēs nevarētu pieslēgt vēl 500 papildu serveru,” norāda Halls.

Saistībā ar projekta finansējumu Halls izteica nožēlu, ka serviss nesaņem atbalstu no to valstu valdībām, kas ir ieinteresētas brīvā globālajā tīmeklī.

“Teiksim godīgi – mūs atbalsta tikai ASV administrācija, bet pārējie tikai to izmanto savā labā,” saka Halls.

Savus pakalpojumus “Psiphon” sniedz bez maksas: “Mums ir nedaudz dīvains modelis, ja skatāmies no biznesa viedokļa. Mēs gaidām, ka cilvēki nāks pie mums nevis tādēļ, lai noliktu uz galda savu naudu, bet gan tāpēc, lai palīdzētu viņiem tad, kad sākas problēmas,” sacīja Halls.

Vienīgais pašfinansējuma avots ir maksas abonēšana, kad lietotājs var saņemt lielāku datu pārraides ātrumu šajā servisā.

Iepriekš vēstīts, ka Baltkrievijā trešo nakti pēc kārtas notikušas protestētāju un drošības spēku sadursmes un aizturēti cilvēki.

Nesankcionēti protesti notika vairākos Minskas rajonos, kā arī citās Baltkrievijas pilsētās, ziņo mediji.

Radiostacija "Radio Free Europe/Radio Liberty" ("Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība"; RFE/RL) ziņoja, ka Minskā policija atkal izmantojusi pret protestētājiem asaru gāzi, gumijas lodes un trokšņa granātas.

Video, kas tika straumēti no Baltkrievijas galvaspilsētas, un ieraksti sociālajos medijos liecina, ka vairākās vietās Minskā aizturēti cilvēki.

RFE/RL Baltkrievijas dienests ziņoja, ka varasiestādes uzspiedušas Minskai de facto komandantstundu, aizturot cilvēkus uz ielām, apturot automašīnas un aizturot vairākus autovadītājus, kā arī ierobežojot sabiedriskā transporta kustību.

No policijas vardarbības cietuši arī žurnālisti, un Baltkrievijā joprojām traucēta interneta darbība, kas kavē informācijas izplatīšanos par protestiem.

Uz augšu
Back