Pašlaik izveidotā komisija veic kandidātu uz Valsts policijas priekšnieka amatu izvērtēšanu. Doma par poligrāfa jeb tā dēvētā melu detektora izmantošanu nav atmesta. Tiesa, ar poligrāfu paredzēts pārbaudīt vien komisijas izvēlēto personu.
Valsts policijas priekšnieku meklējot. Ar poligrāfu pārbaudīs tikai komisijas izvēlēto personu (1)
Portālam TVNET iekšlietu ministra Sanda Ģirģena padomniece Beata Jonīte skaidroja, ka pašlaik komisija turpina kandidātu vērtēšanu. Pašlaik gan nav precīzi zināms, kad komisija darbu varētu noslēgt un izvēlēto kandidātu prezentēt iekšlietu ministram.
Ģirģena paziņojums par poligrāfa izmantošanu kandidātu atlasē savulaik izraisīja kritiku. Atsevišķas personas pauda, ka poligrāfa izmantošana nav vajadzīga.
Kas ir poligrāfa pārbaude?
Valsts policijas kriminālpolicija poligrāfa eksperta pakalpojumus izmanto vidēji 15 līdz 20 reizes gadā, kad kriminālprocesos nepieciešams nostiprināt iepriekš iegūtos pierādījumus. Būtībā policijas praksē poligrāfs tiek lietots kā galējā izmeklēšanas darbība jau iegūto pierādījumu nostiprināšanai brīžos, kad ar citām izmeklēšanas darbībām nav gūta pilnīga pārliecība par pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu esamību vai neesamību. Poligrāfa ekspertīzes tiek noteiktas, lai pārbaudītu, vai persona nemelo, apgalvodama kādu faktu.
Poligrāfa ekspertīzes rezultātā iegūtie secinājumi netiek uzskatīti par pamata un galveno pierādījumu. Tam ir netieša pierādījuma nozīme.
Kriminālprocesā nevar veikt viennozīmīgus secinājumus, balstoties vienīgi uz poligrāfa pārbaudes rezultātiem, ir jāizvērtē visi lietas apstākļi to kopumā.
Poligrāfa eksperta atzinums atbilstoši Kriminālprocesa likuma 132.panta pirmajai daļai ir viens no pierādījumu veidiem.
Tādēļ arī poligrāfa eksperta atzinums, kā jebkuri citi pierādījumi, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.panta pirmo daļu ir pakļauts ticamības izvērtēšanai, un tam nav augstākas ticamības kā citiem pierādījumiem. Turklāt poligrāfa ekspertīze ir izmeklēšanas darbība, kuras veikšanai ir nepieciešama ekspertējamā (aizdomās turētā, cietušā vai liecinieka) piekrišana.
Bez šādas piekrišanas to veikt nav iespējams.
Kas pieteicās?
Konkursā uz Valsts policijas (VP) priekšnieka amatu pieteikušies abi policijas dienestā esošie vienīgie ģenerāļi - pašreizējais VP priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins un Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte. Tāpat konkursā uz Valsts policijas priekšnieka amatu pieteicies arī VP Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks, pulkvedis Normunds Grūbis.
Iepriekš bija paredzēts, ka pieteikumi iesniedzami līdz 9.aprīlim, taču ņemot vērā valstī noteikto ārkārtējo situāciju, pieteikšanās bija pagarināta uz nenoteiktu laiku. 9.jūnijā beidzoties ārkārtējai situācijai, pieteikšanās termiņš tika noteikts 1.jūlijs.
Konkursā drīkstēja pieteikties amatpersona tikai no vecāko vai augstāko virsnieku vidus, kurai izdienas laiks Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes iestādēs ir ne mazāks par desmit gadiem. Tas nozīmē, ka tiesneši, prokurori vai citu ārpus iekšlietu sistēmas esošu iestāžu amatpersonas konkursā nevarēs pieteikties.
Komisija
Ar iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) rīkojumu apstiprināto konkursa komisiju vada IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, komisijas vadītāja vietnieks ir IeM parlamentārā sekretāre Signe Bole.
Komisijas locekļi ir iekšlietu ministra padomnieks Jānis Veide, IeM valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis, Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets, Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts, Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis, Iekšējās drošības biroja priekšnieks Valters Mūrnieks un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš.
Kandidātiem konkursā bija jāiesniedz redzējums par VP attīstību tuvākajos piecos gados, darba prioritātēm un nepieciešamajām reformām, kā arī to īstenošanas procesu. Redzējums arī būs jāprezentē konkursa komisijai ne ilgāk kā 40 minūtēs.
Tāpat paredzētas pārrunas ar kandidātu par motivāciju amatam un redzējumu par VP prioritātēm un attīstību. Konkursa komisija arī novērtēs kandidāta profesionālās zināšanas un svešvalodu prasmes.
Kandidāta kompetenču izvērtējumā tiks piesaistīta personāla atlases kompānija, kura palīdzēs novērtēt stratēģisko redzējumu, spēju pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, orientāciju uz rezultātu sasniegšanu, iniciatīvu, pārmaiņu vadīšanu un ētiku. Komisija ir tiesīga veikt priekšpārbaudi par iespējamiem šķēršļiem kandidātam saņemt amata pildīšanai saskaņā ar amata aprakstu nepieciešamo pielaidi valsts noslēpumam.
Iekšlietu ministrs pēc iepazīšanās ar komisijas rakstisku ieteikumu pieņems lēmumu par komisijas izvirzītā kandidāta vai kandidātu virzīšanu apstiprināšanai amatā uz pieciem gadiem Ministru kabineta sēdē.
Tāpat iekšlietu ministram pirms lēmuma pieņemšanas par kandidāta virzīšanu iecelšanai amatā būs tiesības uzaicināt komisijas ieteikto kandidātu uz individuālu sarunu.
Pirms lēmuma pieņemšanas par kandidāta virzīšanu iecelšanai amatā pēc iekšlietu ministra ierosinājuma konkursa komisijas sekretariāts nodrošinās kandidātu nosūtīšanu kompleksās psiholoģiskās-poligrāfa pārbaudes veikšanai. Tajā pārbaudīs, vai attiecībā uz komisijas ieteikto kandidātu nav konstatējami apstākļi, kas norāda uz personas atrašanos interešu konflikta situācijā, vai citi apstākļi, kas var radīt risku attiecībā uz amata pienākumu izpildi.
Pagājušā gada nogalē iepriekšējais VP priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis pieņēma lēmumu par amata atstāšanu. Ķuzim 10.februāris bija pēdējā darba diena VP priekšnieka amatā. No 11.februāra līdz konkursa beigām par VP priekšnieka pienākumu izpildītāju nozīmēts Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Grišins.