Pēdējos piecos gados zivrūpniecības uzņēmumu skaits Latvijā sarucis par divām trešdaļām, jo krīzes dēļ nozarē Krievijas embargo ietekmē šie uzņēmumi pārtraukuši saimniecisko darbību vai bankrotējuši, aģentūrai LETA teica zivju pārstrādes uzņēmuma "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.
Pēc viņa teiktā, no kopumā 22 nozarē strādājošiem uzņēmumiem pirms Krievijas noteiktā embargo 2015.gadā, patlaban Latvijā atlikuši tikai septiņi reāli strādājoši uzņēmumi. Tā rezultātā nozare savā starpā pārdalījusi pasūtījumus un patlaban Latvijas zivrūpniecības uzņēmumiem ir vairāk pasūtījumu, nekā tie spēj saražot. Piemēram, šprotu segmentā pasūtījumi pat par 30% pārsniedz to, ko nozares uzņēmumi spēj saražot.
Pēc Babra teiktā, pasūtījumu pārdales starp uzņēmumiem dēļ ir izveidojies deficīts, īpaši, šprotu grupā. Tā rezultātā pēc iepriekšējo gadu zaudējumiem nozares uzņēmumiem tagad ir parādījusies iespēja atpelnīt zaudējumus un parādsaistības, kas krīzes dēļ nozarē tiem radušies iepriekšējo četru līdz piecu gadu laikā.
Vienlaikus viņš teica, ka negatīvi vērtējamas šogad būtiski kāpušās cenas izejvielai - brētliņai - saistībā ar pērn samazināto nozvejas kvotu. Tāpat nenostrādāja arī šogad nozarē solītā intervence nozvejā, kā rezultātā daudziem šprotu ražotājiem pietrūka kvalitatīvas, saldētas izejvielas šprotu ražošanai.
Babris izejvielas trūkumu skaidroja ar Latvijā par daudz sabūvētajām zivju miltu rūpnīcām, kam zvejnieki nodod izejvielu. Viņš atzina, ka rudenī brētliņas kā izejvielas pieejamība varētu vēl vairāk samazināties, bet tās cenas kāpt. Tas negatīvi ietekmē zivrūpniekus, jo izejvielu cena aug straujāk nekā mainās gala produktu cenu līmenis.
Jau ziņots, ka Krievija 2015.gada jūnijā noteica ierobežojumus visas Latvijā ražotās zivju produkcijas ievešanai, skaidrojot šo lēmumu ar pārkāpumiem, kas konstatēti Krievijas pārtikas uzraudzības inspekciju laikā Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumos. Vienīgais izņēmums ir Latvijas zivrūpniecības uzņēmums "Karavela", kura ražotās zivju produkcijas importam Krievijā 2017.gada izskaņā atcelti ierobežojumi.
TVNET jau ziņoja, ka "Brīvā viļņa" apgrozījums 2018.gadā bija 7,5 miljoni eiro, kas ir par 10,2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi saruka 2,9 reizes - līdz 386 238 eiro. Kompānijas 2019.gada rezultāti vēl nav publiskoti.
Kompānijas lielākais akcionārs ir "Mūsu investīciju fonds", kura dalībnieki ir "Brīvā viļņa" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris (49,79%) un kompānijas izpilddirektors Māris Trankalis (50,21%).
