Mali prezidents atkāpjas pēc tam, kad viņu sagrāba sadumpojušies karavīri

"Nevēlos, lai tāpēc,  lai es noturētos pie varas, tiktu izlietas asinis. Esmu nolēmis atkāpties no amata," uzrunā tautai valsts televīzijā sacīja Keita.

Viņš arī teica, ka tiek atlaista valdība un parlaments.

"Ja tāpēc zināmi elementi mūsu bruņotajos spēkos nolems, ka ir jāizbeidz intervence, vai man patiešām ir izvēle?" par savu lēmumu atkāpties sacīja Keita, kurš par prezidentu tika ievēlēts 2013.gadā, bet 2018.gadā tika ievēlēts amatā atkārtoti.

Keitas paziņojumu par demisiju galvaspilsētas Bamako ielās ar gavilēm sveica daudzi cilvēki.

Pučisti Mali uzņemas pārejas pilnvaras

Pulkvežmajors Ismaels Vage, kas līdz šim bija Mali gaisa spēku štāba priekšnieka vietnieks, nacionālajā televīzijā paziņoja, ka tiek izveidota Tautas glābšanas nacionālā komiteja, kas nestabilo Rietumāfrikas valsti vadīs līdz parlamenta vēlēšanām.

"Mēs, patriotiskie spēki, kas esam apvienojušies Tautas glābšanas nacionālajā komitejā, esam nolēmuši uzņemties atbildību tautas un vēstures priekšā," uzrunā tautai sacīja Vage.

Komitejas mērķis ir "civila politiskā pāreja", un tā "saprātīgā laikā" sarīkos parlamenta vēlēšanas, viņš piebilda.

Armijas apvērsums bijis nepieciešam, jo prezidenta Keitas valdība vedusi Mali "haosa, anarhijas un nedrošības" virzienā, skaidroja Vage.

Jau ziņots, ka otrdien Mali sākās dumpis armijas kazarmās, kas atrodas netālu no galvaspilsētas esošajā Kati, un dumpinieki sagrāba prezidentu Keitu, premjerministru Bubu Sisi, ekonomikas un finanšu ministru Abdulaji Dafi un parlamenta priekšsēdētāju Musu Tambini, kā arī vairākus bruņoto spēku komandierus.

Šādu karavīru rīcību nosodīja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, Eiropas Savienība un ASV , kā arī Francija, kuras kolonija savulaik bija Mali.

Savukārt Rietumāfrikas valstu ekonomiskā kopiena (ECOWAS) nosodīja pučistu rīcību un brīdināja, ka var noteikt Mali ekonomiskas sankcijas. ECOWAS dalībvalstis ari slēgušas sauszemes un gaisa robežas ar Mali, kā arī apturēta Mali dalība ECOWAS institūcijās.

Kopš jūnija Mali notikušas protesta akcijas pret prezidentu Keitu un Sises valdību.

Protestētāji pieprasīja prezidenta atkāpšanos, pārmetot viņam nespēju atjaunot drošību un cīnīties pret korupciju.

Vismaz 14 cilvēki nekārtībās zaudējuši dzīvību, liecina ANO un aktīvistu aplēses.

Ministrs: Igaunijas karavīri Mali atrodas drošībā

Lai gan Mali noticis valsts apvērsums, šai valstī dislocētie Igaunijas karavīri atrodas drošībā savās bāzēs un "ar viņiem viss ir kārtībā", trešdien paziņojis Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks.

Kā viņš norādījis intervijā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR, šai Rietumāfrikas valstī trīs dažādās misijās piedalās kopumā 77 igauņu karavīri.

"Starptautiskie spēki neapšaubāmi ir stiprākie bruņotie spēki šai valstī, tātad šai ziņā viņi, protams, spēj parūpēties par savu drošību," izteicies ministrs, piebilstot, ka apvērsuma epicentrs atrodas Mali galvaspilsētā Bamako un pašreizējie notikumi neaptver visu valsts teritoriju.

Luiks arī uzsvēris, ka Mali armija nav noskaņota naidīgi pret starptautiskajiem spēkiem, kuri šai situācijā ietur neitralitāti.

Viņš piebildis, ka starptautiskā sabiedrība apvērsumu Mali nosodījusi, un atgādinājis, ka līdzīgi notikumi šai valstī norisinājās arī 2012.gadā, kad varu pārņēma armija.

Vienlaikus Igaunijas aizsardzības ministrs norādījis, ka apvērsums nav pretrunā ar Mali tautas gribu, jo sabiedrībā attieksme pret prezidentu un valdību jau ilgu laiku bijusi visai negatīva.

Mali centrālajā un ziemeļu daļā vardarbības uzliesmojumi un uzbrukumi notiek regulāri kopš 2012.gada armijas apvērsuma, pēc kura separātistu nemiernieku grupējumi un vēlāk arī ar "Al Qaeda" saistītie kaujinieki pārņēma kontroli pār šo valsts reģionu.

Francijas un Āfrikas valstu operāciju, kā arī Mali armijas centienu rezultātā valdības kontrole reģionā tika atjaunota, tomēr, neraugoties uz vairāku miera līgumu noslēgšanu, nemiernieku aktivitātes vairākos apvidos nav rimušas.