Biroju nākotne: Cilvēku pilnas telpas kļūs par pirmspandēmijas laika relikviju

FOTO: pexels.com

Cilvēkiem pilnas biroja ēkas, sapulces un cita veida notikumi birojos, visticamāk, būs pirmspandēmijas laika pasaules relikvija, vēsta CNN.

Veselības krīze visā pasaulē ir likusi desmitiem miljonu cilvēku pamest savas darba vietas birojos un sākt darbu no mājām. Tagad ir skaidrs, ka attālinātais darbs nebūt nebūs īstermiņa fenomens. Pat tad, kad pasaulei izdosies rast efektīvu līdzekli cīņā pret Covid-19, attālinātais darbs kļūs par nozīmīgu darba dzīves daļu.

Jau pašlaik vairāk nekā divas trešdaļas lielo uzņēmumu vadītāju plāno samazināt biroju telpas. Pandēmija ir pierādījusi, ka daudzos darbos darbiniekiem nemaz nav nepieciešams obligāti būt uz vietas birojā, lai tā pat veiksmīgi tiktu galā ar saviem darba pienākumiem. Līdz ar to rodas jautājums, vai uzņēmumiem ir rentabli maksāt lielu īres maksu par biroju telpām lielpilsētās.

“Mēs esam pierādījuši, ka varam būt ļoti efektīvi un produktīvi arī virtuālā darba vidē,” sacīja KPMG vadītājs Pols Knops.

Pētījumā, kurā piedalījās uzņēmumi, kuru apgrozījums pārsniedz vienu miljardu dolāru, norāda, ka arī pēc Covid-19 vakcīnas ieviešanas darbs birojā tādā izpratnē, kādu redzējām pirms pandēmijas, vairs nebūs, jo attālinātā darba modelis gūst arvien lielāku atzinību.

Aptuveni 75% uzņēmumu vadītāju norāda, ka plāno tērēt vairāk naudas uzņēmumu procesu digitalizācijai, un radīt jaunas paaudzes pārvaldes modeli. Savukārt aptuveni 66% uzņēmumu plāno radīt jaunu darbaspēka modeli, kurā būtu palielināta automatizācijas un mākslīgā intelekta loma, kas ļautu daļēji arī atslogot darbinieku ikdienu.

“Tā ir ilgtermiņa parādība, kas ir uz palikšanu. Kompānijas fokusējas uz to, kā mazināt izdevumus par nekustamo īpašumu,” saka Knops.

Dziļāka talantu meklēšana, lētākas nekustamā īpašuma izmaksas.

Strādājošajiem ir dalītas jūtas par darbu no mājām. Citi jūtas atbrīvoti no rutīnas, ko paredz darbs birojā. Citiem, savukārt, ir grūtības, strādājot no mājām un paralēli rūpējoties par bērniem un vecākiem cilvēkiem.

Tomēr kompānijas novērtē attālināto darbu, jo tas var ļaut ietaupīt līdzekļus un pievērst padziļinātāku uzmanību kompānijā strādājošajiem talantiem.

Vairākus gadu desmitus lielās kompānijas ir maksājušas lielas naudas summas par biroju īri lielajās pilsētās. Samazinot biroju telpas, ir iespējams dramatiski samazināt izdevumus šajā segmentā. Līdz ar to, uzņēmumiem vairs nav jādomā par robežām, respektīvi – ir iespējams algot talantīgu darbinieku, pat ja viņš dzīvo otrā valsts malā. Un šādam darbiniekam, savukārt, nav jāuztraucas par to, ka viņam darba dēļ būs jāmaina dzīvesvieta.

“Dzīvesvietai vairs nav nozīmes. Neatkarīgi, piemēram, no datorinženiera dzīvesvietas, mēs viņu varam pieņemt darbā. Viņam nav vairs obligāti nepieciešams dzīvot kaut kur netālu no mūsu biroja. Viņš var strādāt no mājām, pat ja tās atrodas 1000 kilometru attālumā no biroja,” teica Knops. Līdz ar to, jauna tendence uzņēmumiem ir pieņemt darbā darbiniekus, kurus priekšnieki dzīvē tā arī nav redzējuši.

Biroja ēku īpašniekiem - krīze

Biroja ēku īpašnieki gan cer, ka pēc pandēmijas cilvēki atgriezīsies birojos un dzīve atgriezīsies vecajās sliedēs. Šādas cerības gan var izrādīties veltīgas, jo, visticamāk, ne visi cilvēki vēlēsies atgriezties pie vecā darba ritma. Tāpat jāatceras arī par bāriem, restorāniem un citiem nelielajiem uzņēmumiem, kas apkalpo biroju darbiniekus. Arī viņiem samazināsies noiets.

Birojus gaida pārvērtības

Biroju ēkas gan nekur nepazudīs. Cilvēki tāpat vēlēsies strādāt klātienē. Tieši tāpēc arī nākotnē būs nepieciešamība pēc birojiem.

“Ir muļķīgi domāt, ka tagad pēc pandēmijas biroji vairs nebūs vajadzīgi. Tas ir naivi. Kompāniju kultūra tieši tiek būvēta birojos, nevis virtuāli,” norāda “Brookfield Asset Management” vadītājs Brūss Flats.

Uzņēmumu vadītāji nenoliedz, ka biroji būs vajadzīgi, taču – ir skaidrs, ka politika attiecībā pret biroja darbu mainīsies, un līdz ar to – pašas telpas arī piedzīvos pārvērtības.

Piemēram, “Twitter” paziņoja, ka turpmāk ļaus saviem darbiniekiem strādāt no mājām, bet citas kompānijas atbalstīs “hibrīda” modeli – tas nozīmē, ka uzņēmumi pārveidos birojus tā, lai tajos ir vairāk vietas gan individuālam, gan komandas darbam, ļaujot ievērot distanci.

"Tendences liecina, ka būs daudz mazāka paļaušanās uz fiziskām biroja telpām, lai paveiktu darbu, un lielāka paļaušanās uz digitālās sadarbības rīkiem," sacīja KPMG boss Knops. "Darbinieki ieradīsies fiziskajos birojos, lai apmeklētu komandas sanāksmes un sadarbotos, taču lielākajā daļā nedēļas dienu lielākā daļa darbinieku strādās attālināti."

Uz augšu
Back