1200 eiro mēnesī par nekā nedarīšanu: Vācijā tiek sākts jauns eksperiments

FOTO: Pixabay

Izklausās vilinošs piedāvājums – trīs gadu periodā daži cilvēki saņems 1200 eiro mēnesī, neko nedarot. Vienīgais, kas viņiem būs jāizdara, - jāatbild uz pētnieku jautājumiem par to, kā viņi jūtas, dzīvojot ar šāda veida garantētiem ienākumiem, neko nedarot.

Kā vēsta “Deutsche Welle”, interese par dalību šādā eksperimentā ir ļoti liela.

Nedēļas laikā eksperimentam ir pieteikušies vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku.

Kopumā pētījuma organizatori meklē ap 1500 cilvēku, no kuriem 120 cilvēki saņems 1200 eiro katru mēnesi kopumā trīs gadu garumā.

“Viņiem nekas nebūs jādara. Vien jāaizpilda septiņas anketas internetā katru mēnesi,” teikts eksperimenta mājaslapā.

Nauda eksperimentam nāk no 150 000 ziedotāju, un tie, kas saņems garantētos ienākumus, būs atbrīvoti no nodokļu maksāšanas.

Kopumā projektā tiks izmaksāti 5,2 miljoni eiro.

Organizācijas “Mein Grundeinkommen” (Mani pamata ienākumi) pārstāvji ir pārliecināti, ka garantētie ienākumi varētu atrisināt daudzas problēmas. Pieņēmums ir, ka cilvēki, saņemot garantētos ienākumus, var kļūt daudz kreatīvāki, var justies brīvāk un būt laimīgāki, jo viņiem nav jāsaskaras ar spiedienu, kāds parasti ir, domājot par darbu.

Vai tā tas tik tiešām ir, tiks noskaidrots pētījumā. “Mēs analizēsim to, kā cilvēki dzīvo šādas garantētās materiālās nodrošinātības laikā,” sacīja projekta vadītājs Jirgens Šups no Vācijas Ekonomiskās izpētes institūta.

Starp jautājumiem, uz ko tiks meklētas atbildes, būs – vai cilvēki tērē visu viņiem piešķirto naudu, vai arī kaut ko iekrāj? Vai viņi meklēs kādu darbu, vai nestrādās vispār? Vai viņi ziedos šo naudu kādam citam?

Tāpat tiks pētīts, kā mainās cilvēku stresa līmenis.

Vācijā diskusijas par garantētajiem ienākumiem ilgst jau gadiem, un nereti diskusijas nonāk strupceļā ideoloģisko apsvērumu dēļ.

Galvenais jautājums ir – vai cilvēki būs motivēti kaut ko darīt?

Idejas oponenti saka, ka garantētie ienākumi būs ļoti izdevīgi sliņķiem un tiem, kas neko nevēlas darīt, bet grib saņemt naudu uz citu – nodokļu maksātāju - rēķina.

Idejas atbalstītāji uzskata, ka garantētie ienākumi var atrisināt daudzas problēmas, piemēram, nodrošināt plašāku izglītības, medicīnas un citu pakalpojumu pieejamību. Tāpat jāņem vērā, ka nākotnē arvien vairāk darba vietu tiks likvidētas, jo cilvēku funkcijas pārņems modernās tehnoloģijas.

Šups uzsver, ka garantētie ienākumi var palīdzēt cilvēkiem kļūt radošākiem un radīt dažādas jaunas inovācijas:

“Varbūt kāds no šīs naudas saņēmējiem sapratīs, ka vēlas dzīvē darīt ko citu – kļūt par pašnodarbināto, pamēģināt savus spēkus citā jomā vai atvērt uzņēmumu,” teica Šups.

Pagaidām nav skaidrs, vai diskusijas un citi eksperimenti saistībā ar garantētajiem ienākumiem turpināsies arī pēc šā trīs gadu perioda. Daudzi skeptiķi uzskata, ka šādi eksperimenti ir ļoti slikta ideja.

Viņu norāda, ka trīs gadi nav pietiekams laiks, lai varētu gūt pietiekami uzticamus secinājumus, kā cilvēki varētu rīkoties tad, ja viņi uz visu dzīvi būtu nodrošināti ar garantētiem ienākumiem.

Tāpat arī ir vairāki citi jautājumi, uz ko pētnieki nevarēs atbildēt. Vai patēriņš pieaugs? Vai cilvēkiem būs pietiekama 1200 eiro liela naudas summa uz mēnesi? Kas notiks ar pārējo – strādājošo - cilvēku nodokļiem?

Pētījuma autori gan uzsver, ka

šis pētījums lielākoties ir paredzēts, lai noskaidrotu, kā nauda ietekmē cilvēku uzvedību.

“Tas ir nopietns zinātnisks jautājums, par ko vēl nav veikti nopietni pētījumi,” saka Šups.

Pasaulē gan ir veikti līdzīgi projekti. Somijā veiktā eksperimenta rezultāti bija neviennozīmīgi, savukārt Kanādā šāds projekts tika apturēts, jo tā izmaksas bija pārāk lielas.

Pagaidām Vācijā ir arī politiskā atbalsta trūkums garantēto ienākumu idejai. Neviena no lielajām partijām nav publiski paudusi atbalstu šai idejai. Savukārt Vācijas darba lietu ministrs Huberts Hails un finanšu ministrs Olafs Šolcs ir likuši noprast, ka ir šīs idejas pretinieki.

Uz augšu
Back