Tadžikistānas diktators ceļā uz rekordu - palikt amatā vairāk nekā 30 gadus
Reģiona autokrātu-ilgdzīvotāju tops

FOTO: AFP/SCANPIX

Tadžikistānas autoritārais prezidents Emomali Rahmons ir pie varas jau 28 gadus. Lai arī mūsdienu Centrālāzijā un Austrumeiropā netrūkst vadoņu, kuri turas amatā vairākus gadu desmitus, Rahmons varētu kļūt par visilglaicīgāko no visiem - viņš lūko palikt prezidenta krēslā vēl piekto termiņu.

Rahmona paziņojums pagaidām pielicis punktus baumām, ka par Tadžikistānas prezidenta amatu varētu pārmantot viņa dēls Rustams Emomali. Izveidot dinastiju Tadžikistānā nebūtu grūti, jo teju trīs gadu desmitus ilgās valdīšanas laikā Rahmons veidojis Tadžikistānas politisko arēnu atbilstoši paša vēlmēm, norāda starptautisko attiecību žurnāls "The Diplomat". 

67 gadus vecais Rahmons no 1990.gada vadīja Tadžikijas PSR, bet 1992.gadā kļuva par Tadžikistānas prezidentu.

Mūsdienu Austrumeiropas un Centrālāzijas ilglaicīgākie vadoņi:

Nursultans Nazarbajevs (Kazahstāna) - 29 gadi (atkāpās 2019.gadā, kopš tā laika vada Kazahstānas Drošības padomi un valdošo partiju);

Emomali Rahmons (Tadžikistāna) - 28 gadi;

Aleksandrs Lukašenko (Baltkrievija) - 26 gadi;

Islams Karimovs (Uzbekistāna) - 25 gadi (2016.gadā nomira, atrodoties amatā);

Vladimirs Putins (Krievija) - 20 gadi;

Ilhams Alijevs (Azerbaidžāna) - 17 gadi;

Gurbanguli Berdimuhamedovs (Turkmenistāna) - 14 gadi.

Šī gada oktobrī Tadžikistānā paredzētas jaunas prezidenta vēlēšanas. Tā kā Rahmons jau paziņojis par kandidēšanu, tagad vienīgais jautājums ir par to, ar cik lielu pārsvaru viņš tajās uzvarēs. 1994.gada vēlēšanās Rahmons uzvarēja ar 59,5% balsu, bet nākamajās vēlēšanās, arvien vairāk izspiežot opozīciju, viņa "panākumi" pieauga. 1999.gadā Rahmons tika ievēlēts ar gluži neticamu balsu pārsvaru - 97,6%.

2015.gadā valstī tika sagrauta pēdējais nozīmīgais opozīcijas spēks - Tadžikistānas Islāmiskās renesanses partija (IRPT). Tadžikistānā pastāv vairākas politiskās partijas, taču nevienai no tām nav reālas ietekmes. Daudzi analītiķi tās uzskata tikai par marionetēm, kuru uzdevums ir radīt ilūziju par kaut nedaudz demokrātisku iekārtu.

FOTO: TASS/Scanpix

Sociāldemokrātu partiju varētu uzskatīt par pēdējo opozīcijas spēku Tadžikistānā, taču tās līderis Rahmatillo Zoirovs paziņojis, ka boikotēs vēlēšanas.

Rietumvalstu novērotāji nevienas Tadžikistānas vēlēšanas nav atzinuši par brīvām un godīgām. 

Tās guvušas tikai dažu reģionālo novērotāju, piemēram, Krievijas vadītās Neatkarīgo valstu sadraudzības (NVS), akceptu.

Pirms 2020.gada prezidenta vēlēšanām nopietni tika apspriesta iespēja, ka Rahmons varētu pamest amatu. Baumām pamatā daļēji bija 2016.gadā pieņemtie konstitucionālie grozījumi, kuros minimālais prezidenta vecums tika pazemināts no 35 uz 30 gadiem. Tā kā Rustams Emomali ir 32 gadus vecs, šķita, ka amats tiek gatavots viņam. 

Pēdējos gados Rustams Emomali sāka spēlēt nozīmīgāku lomu valsts politikā. 2017.gadā viņš tika iecelts par Tadžikistānas galvaspilsētas Dušanbes mēru, savukārt 2020.gada aprīlī viņš kļuva par Tadžikistānas parlamenta priekšsēdētāju. Līdz ar to viņš oficiāli kļuva par otro personu rindā uz prezidenta amatu.

Taču 2016.gada konstitūcijas grozījumi, kuri deva Rustamam Emomali iespēju kandidēt uz prezidenta amatu, arī atcēla vecākā Emomali termiņa ierobežojumus. 

2003.gadā Rahmons apgāja divu termiņu ierobežojumu, pagarinot tos no pieciem līdz septiņiem gadiem un dodot sev iespēju kandidēt no jauna. Līdzīgi rīkojies arī Uzbekistānas kādreizējais prezidents Islams Karimovs, kurš amatā atradās 25 gadus līdz pat savai nāvei.

FOTO: Reuters/ScanPix

Rahmons nodrošinājās ar pēc iespējas vairākiem variantiem, kā paturēt varu savās un savas ģimenes rokās. Domājams, ka lēmumu palikt amatā pašam, nevis nodot varas grožus savam gados jaunajam dēlam diktēja divi apstākļi, kas nākotni dara neparedzamāku, proti, Covid-19 pandēmija un draudošs ekonomiskais sabrukums.

Nav šaubu, ka Rahmons rūpīgi sekojis līdzi varas nodošanai Uzbekistānā un Kazahstānā, kā arī divām Kirgizstānā notikušajām revolūcijām nepilu desmit gadu laikā.

Kazahstānas piemērs ir īpaši ilustratīvs. 2019.gada martā Nursultans Nazarbajevs pēc 29 prezidenta amatā aizvadītiem gadiem pēkšņi paziņoja par atkāpšanos. Lai arī Nazarbajevs vairs nekandidēja uz prezidenta amatu, nekur tālu no varas gaiteņiem viņš neaizgāja. Pirms vairākiem gadiem pieņemts likums nodrošināja Nazarbajevam "nācijas līdera" titulu, kas sniedza arī imunitāti pret tiesāšanu un Drošības padomes priekšsēdētāja amatu uz mūžu. Kazahstāna joprojām ir Nazarbajeva valsts, lai gan prezidents ir cits.

Arī Tadžikistānas parlaments 2015.gadā piešķīra Rahmonam "nācijas līdera" titulu ar līdzīgiem "bonusiem" kā tie, ko saņēma Nazarbajevs.

Ja negadīsies nekas neparedzēts, Rahmonam ir garantēta uzvara oktobrī paredzētajās vēlēšanās. Nākamā septiņu gadu termiņa laikā, ja radīsies piemērots brīdis, viņš varētu atkāpties no amatā tāpat kā Nazarbajevs. Kamēr viņa dēls Rustams Emomali ir parlamenta priekšsēdētājs, viņš automātiski pārņems tēva amatu atkāpšanās vai nāves gadījumā.

Uz augšu
Back