/nginx/o/2020/08/28/13304127t1hc5cd.jpg)
Uguns izgaismoja cilvēka evolūcijas ceļu un ļāva mums kļūt par tiem, kas mēs esam tagad. Zinātnieki uzskata, ka bez kontroles pār uguni cilvēkam, iespējams, nekad neattīstītos lielas smadzenes un likumsakarīgi - intelekts. Tomēr - kad cilvēks sāka izmantot uguni?
Šis jautājums nav viegls. Eksperti pēc arheoloģisko izrakumu vietām ir noskaidrojuši, ka pirms aptuveni 400 tūkstošiem gadu uguns izmantošana sāka kļūt izplatītāka Eiropā, Vidējos Austrumos, Āfrikā un Āzijā, rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Philosophical Transactions of the Royal Society B.”.
Vismaz divās izolētās vietās ir redzams, ka cilvēks izmantojis uguni senāk nekā pirms 400 tūkstošiem gadu. Piemēram, kādā vietā Izraēlā, kur cilvēki dzīvojuši pirms 800 tūkstošiem gadu, arheologi atrada pavardus, krama gabalus un sadeguša koka fragmentus, rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Science”.
Vonderverka alā Āfrikas dienvidos zinātnieki atklāja pierādījumus, ka cilvēks uguni lietojis pirms viena miljona gadu. Tur, šķiet, pavardā tika atrastas sadegušu kaulu un augu atliekas, vēstīts 2012. gada pētījumā.
Lai arī Vonderverka ala ir senākā zināmā vieta, kur tika lietota uguns, teorētiski uguns pielietošanai vajadzētu notikt vēl senāk. Pirms diviem miljoniem gadu cilvēka senča “homo erectus” kuņģis un zarnas sāka sarauties, liecinot, ka barība kļuva vieglāk sagremojama. Savukārt smadzenes tajā pašā laikā auga, kam vajadzēja daudz enerģijas.
“Kā gan citādāk iegūt enerģiju, ja ne no uz uguns gatavotas maltītes?” izdevumam “Live Science” teica paleoantropologs Īans Tatterstāls.
Šo argumentu balsta arī pazīmes par antīkajiem kontrolētajiem ugunsgrēkiem Kenijas ziemeļos, kur ir ļoti daudz paleoantropoloģisko atlieku, kas ir vismaz 1.6 miljonus gadu senas. Līdz šim pētnieki tur ir atraduši apdegušus kaulus un citus artefaktus. Degusī augsne atradās atsevišķi, kas varētu liecināt, ka nomaļus atradās vieta, kur tika uzturēta uguns, kamēr apmetnes bija citur. Daži eksperti gan domā, ka šos ugunsgrēkus nesāka cilvēki, bet gan tie sākās dabiskā ceļā.
Lai arī kad sākās uguns apgūšana, tai bija milzīga ietekme uz cilvēku sugas evolūciju. Uguns, visticamāk, pagarināja cilvēka mūžu, padarīja tos sociālākus, sniedzot vietu, kur pulcēties. Kā arī uguns kopā ar apģērba izgudrošanu ļāva cilvēkiem migrēt uz aukstākiem reģioniem.
